Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
17. februāris, 2017
Drukāt

Pierīgā skolotājs saņem 1000 eiro, novados – uz pusi mazāk (7)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra “Re: Baltica” izveidotajā kartē par skolotāju algām un piemaksām Latvijā paveras raibs skats. Visvairāk pelna pedagogi Mārupes, Olaines un Ādažu novadā. Tur skolotāji saņem vairāk nekā 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Vismazāk saņem Raunas, Aglonas un Durbes novados – ap 500 eiro mēnesī. Pētnieces Sanitas Jembergas secinājums ir skarbs – Latvijā skolotāju alga nav saistīta ar to, cik labs skolotājs viņš ir, bet gan ar to – kurā novadā un cik lielā skolā viņš strādā. Jo bagātāka pašvaldība un vairāk iedzīvotāju, jo lielāka pedagoga alga.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Es arī domāju,ka visa tā ažiotāža par skolotāju algām ir uzpūsta.Cienījamas firmas sētnieks vai apkopējs saņem vairāk nekā skolotājs.Beidziet vienreiz “riet ” tos skolotājus, strā’dat skolā tagad ir gandrīz kā psihiatriskjā slimnīcā.

  2. Uzskatu, ka taisnīga bija samaksa padomju laikos, bija noteikta alga par slodzi visiem vienāda, par stāžu bija piemaksa.Un nav nozīmes vai klasē 15. vai 30 skolēni, stundai skolotājma tāpat ir jģatavojās, Tev var atšķirteis samaksa par burtnīcu labošanu, par klases audzināšanu.Un lauku skolās skolotājs ieliek mazākās klasēs vairāk darbu nekā pilsēta, kur lielas klases , skolotājs māca, pašiem ir jāsaprot.Ne velti, pilsētas bērni, kuri atnāk uz lauku skolām bieži vien ir ar sliktām zināšanām, jo individuāli katru “apčubināt” nav iespējam tik lielās klasēs.Pati strādāju lauku skolā, meita mācījās pilsētas skolā , tāpēc zinu, ko runāju.

  3. Kasu un brīnos par "pērnieci" Atbildēt

    Vismazāk saņem Raunas, Aglonas un Durbes novados – ap 500 eiro mēnesī. Pētnieces Sanitas Jembergas secinājums ir skarbs – Latvijā skolotāju alga nav saistīta ar to, cik labs skolotājs viņš ir, bet gan ar to – kurā novadā un cik lielā skolā viņš strādā. Jo bagātāka pašvaldība un vairāk iedzīvotāju, jo lielāka pedagoga alga.
    ———————————–
    Kauns lasīt tādas “pētnieces” secinājumus …
    Katrs 1.klasnieks zina, ka nodokļu maksātā nauda no valsts budžeta seko SKOLĒNAM, nevis skolotājam… Jo LIELĀKS skolēnu skaits, jo skolotājiem lielākas algas …
    Ja būtu GUDRA pētniece, tad būtu pacentusies atklāt to LV fenomenu – skolēnu skaits ir samazinājies par 20 %, bet skolotāju skaits pat ir palielinājies … Tāpēc tā TRULĀ “pētnieču” vaidēšana par skolotāju mazajām algām ir galīgi nevietā!!!

  4. Interesanti, kā cienijamā pētniece mērīs skoltāju kvalitāti ? Metros, gigabaitos vai vēl kā ? Lai pētijumu nolūkos pastrādā skolā vismaz nedēļu . Iespējams tad ātri pāries vēlme kalkulēt milzīgās algas un neizmērīto kvalitāti.

  5. Tās algas viļā kā karstu kartupeli pa muti. It kā skolotāji pelnītu miljonus. Pretīgi. Jau 2010. gadā par slodzi (21 stundu) bija jāsaņem
    500 Ls. Bet 2017. gadā par 30 stundām- 680€. Cik laba dzīve!!! Jo tālāk, jo labāk.

  6. Pirmā dzirdēšana, ka Pierigā skolotāji saņem tik lielu algu. Strādaju vienā no šī reģiona skolām par sākumskolas skolotāju un mana alga pirms nodokļu nomaksas ir 690.

  7. Pirms nodoklu nomaksas- ta ir nulle. Anglija katrs setnieks 1200. Vel 900 par dzivokli sanem, jo 1200 skaitas nabaga alga. Bet Latvija klase 1 skolotajs, Anglija – 2skolotaji,.Latvija labak maca.

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (4)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+