Pierīgas pensionāri turas kopā 0
Nu jau vairāk nekā divdesmit gadu bijušā Rīgas rajona senioru intereses pārstāv spēcīga pensionāru biedrību apvienība. Lai gan katra no tām darbojas pēc saviem ieskatiem, visām kopā tām viens mērķis – gādāt par savu biedru garīgo un materiālo labklājību, rīkojot dažādus pasākumus, izglītojot par aktualitātēm likumdošanā, sociālajā, veselības aprūpes un citās svarīgās jomās Latvijā un Eiropā, kā arī pieprasot taisnīgu pensiju indeksāciju un uzlabojumus to aprēķināšanas kārtībā.
Par spīti novadu reformai
“Aizej pie tā, kas šodien vairs nevar iziet no mājas, jo, kas zina, kā rīt pašam būs,” pirmo Rīgas apriņķa pensionāru apvienības saukli min tās vadītāja Aija Kušķe. Viņa stāsta, ka pirms divdesmit diviem gadiem Rīgas rajona 7 mazo pilsētu un 17 pagastu pensionāru organizācijas apvienojās ar vienu domu – saturēt kopā vecos ļaudis, neļaut tiem grimt bezcerībā un depresijā. Arī pagastos uz vietas radās arvien jaunas aktīvo senioru grupas, kas pulcēja ap sevi pensionārus, rīkoja tikšanās ar pagasta vadību, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, kas pastāstīja par iespēju saņemt nepieciešamo palīdzību, kā arī informēja vietējās varas iestādes par dažādām krīzes situācijām, kādās nonākuši sirmgalvji. Vietējo pašvaldību vadība ātri vien sapratusi, ka pensionāru organizācijas ir izdevīgas, jo par jaunumiem komunālajā saimniecībā vai citās saimnieciskajās lietās pašvaldības speciālistam taču daudz vērtīgāk izstāstīt lielai senioru auditorijai, nevis atsevišķi katram pensionāram, kas klauvētu pie viņa kabineta durvīm.
Aija Kušķe atceras, ka, piedaloties citu senioru organizāciju sanāksmēs, vienmēr pajautājusi, vai pasākums paticis. Pēc apstiprinošas atbildes sekojis nākamais jautājums: “Kādēļ tad esat skopi?” Visiem klātesošajiem uzreiz bijušas lielas acis. Tad viņa paskaidrojusi savu domu: “Jums katram taču ir divas rokas. Nākamo reizi paņemiet līdzi kādu kaimiņu vai paziņu un parādiet, ka arī viņam iespējams sev iegūt kaut ko jauku, noderīgu.” Cik gan patīkami bijis dzirdēt pēc dažiem gadiem no zāles skanošos saucienus: “Vai redzat, cik daudz tagad esam! Mēs atvedām!”
Visas apvienībā ietilpstošās dalīborganizācijas ir patstāvīgas, ar saviem statūtiem, darba stilu. Piemēram, dažās ieviestas biedru kartes, tiek maksāta biedru nauda, bet citās – nekā tāda nav, dažas sanāk kopā regulāri reizi mēnesī, citas – retāk. Kā Rīgas apriņķa pensionāru apvienība, tā dalīborganizācijas katra atsevišķi ir arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) biedres, bet daudzi to vadītāji tāpat kā Aija Kušķe un Saulkrastu pensionāru biedrības vadītāja Maruta Muste darbojas LPF valdē un domē.
Arī 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma, kas toreizējā Rīgas rajona pensionārus sadalīja pa dažādiem novadiem, nespēja kaitēt apvienībai. “Neļāvām reformai visu sabojāt. Uzskatu, ka senioru organizācijām ir jāturas kopā, jo tās var sekmīgi darboties tikai pēc dzīvesvietas, nevis novadu principa,” saka Aija Kušķe.
Tikšanās vieta – ES māja
Reizi mēnesī Rīgas apriņķa pensionāru apvienības dalīborganizāciju vadītāji un aktīvs – ap 30 – 40 senioru, pulcējas Eiropas Savienības mājā, lai gūtu informāciju par jaunākajiem notikumiem Eiropā, Latvijā un Pierīgas novados, tā teikt, no pirmavotiem. Tādēļ uz tikšanos tiek aicināti gan “Eiropas kustības Latvijā” pārstāvji, gan Saeimas deputāti, piemēram, biežs viesis ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, gan dažādu ministriju pārstāvji un nozaru speciālisti. Ļoti interesanta bijusi tikšanās ar profesori Viju Eniņu, kas nolasīja ļoti izsmeļošu lekciju par ārstniecības augiem, to audzēšanu, vākšanu un izmantošanu. Katrā tikšanās reizē tiek organizētas divas lekcijas ar kafijas pauzi, lai pensionāri, kurus ikdienā šķir novadu robežas, lekciju starplaikā varētu nesteidzīgi aprunāties. Atgriezušies mājās, viņi līdzdala savas zināšanas pārējiem senioriem.
“Šie pasākumi ir sava veida mūžizglītība, kas daudzos pagastos nav pieejama. Katrā tikšanās reizē ikviens var atrast un paņemt kaut ko sev noderīgu,” domā Maruta Muste.
Atbalsta Labklājības ministrijas plānu
30. jūnijā LPF valdes locekļi, kuru vidū bija arī Rīgas apriņķa pensionāru apvienības pārstāvji, tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un finanšu ministru Jāni Reiru, lai skaidrotu valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu un pārrunātu Labklājības ministrijas izstrādāto piedāvājumu, kas saskan ar prasībām, ko LPF iesniegusi valdībai. Pensionāri prasa jau šoruden indeksēt pensijas, kā tas bija paredzēts, ņemot vērā 50% (līdzšinējo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, kā arī pārskatīt visas pensijas, kam tika piemērots negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas indekss.
“Finanšu ministrijas pārstāvji kā lielu sasniegumu pasniedz faktu, ka piemaksas pie pensijām tiek pārceltas uz valsts budžetu, ka tādējādi tiek atslogots sociālais budžets. Taču tad, kad šīs piemaksas tika radītas, tās jau bija paredzēts maksāt no valsts budžeta. Krīzes gados pensionāri pacietās, bet mēs esam tā paaudze, kurai naudu vajag jau šodien, lai šajā pasaulē varētu vismaz kādu brīdi dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,” domā Aija Kušķe. Viņu uztrauc, ka Saeimā joprojām nav pieņemts lēmums par pensiju indeksāciju LM iecerētajā apmērā. Ja to neizdara augustā, tad ir skaidrs, ka šogad indeksācijas nebūs, jo vajadzīgs vismaz mēnesis, lai pensijas pārrēķinātu un varētu sākt izmaksāt no 1. oktobra.
Bet Maruta Muste uzskata, ka pensionāri jau ir noguruši no parakstu vākšanas: “Esam rakstījuši un iesnieguši valdībai neskaitāmas prasības, bet mūs nesadzird. Neatbalstu protesta akcijas, jo uzskatu, ka mūsu paaudze, kas nostrādājusi savu darba mūžu, savu pensiju ir godam nopelnījusi.”
UZZIŅA
* Rīgas apriņķa pensionāru apvienība dibināta 1993. gada 12. februārī.
* Tās pirmā un vienīgā vadītāja ir Aija Kušķe.
* Jau 15 gadus pēc kārtas Salaspilī notiek apvienības rīkotā Zemgales un Vidzemes senioru vokālo ansambļu sadziedāšanās “Daugav’s abas malas” (lielākais dalībnieku skaits – 28 kolektīvi).
* Šogad vienpadsmito reizi notiks arī apvienības dziedošo, dejojošo un teātri spēlējošo pašdarbnieku pasākums “Kopā būt”.
