“Nordigen” līdzdibinātājs Roberts Bernāns (no kreisās) no konferences pārstāves Egitas Poļanskas un “Lattelecom” komercdirektores Kerli Gabrilovičas saņem galveno balvu – 1000 eiro.
“Nordigen” līdzdibinātājs Roberts Bernāns (no kreisās) no konferences pārstāves Egitas Poļanskas un “Lattelecom” komercdirektores Kerli Gabrilovičas saņem galveno balvu – 1000 eiro.
Foto – Jānis Saliņš/Techchill Baltics

“TechChill Baltics 2016” uzvar latviešu uzņēmums “Nordigen” 0

Tiešsaistes tāfele, glābiņš riteņbraucējiem un nekustamo īpašumu virtuālā tūre – tie ir tikai daži no pakalpojumiem, kurus piedāvā jaunie “startup” uzņēmumi no Baltijas un Eiropas. Jauno tehnoloģiju konferencē “TechChill Baltics 2016”, kas jau piekto gadu pulcēja zināmākos Baltijas un pasaules “startup” kompāniju pārstāvjus un zināmus investorus, noteica šā gada labāko jauno tehnoloģiju uzņēmumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

“TechChill” konference sākās jau pirms diviem mēnešiem, kad vairāk nekā 50 jaunās tehnoloģiju kompānijas no visas Eiropas iesniedza savus pieteikumus konferences vadībai. Tālāk žūrija izvēlējās desmit labākos, kuriem bija iespēja mācīties un lūgt padomus t. s. mentoriem jeb padomdevējiem, kuri kandidātu loku samazināja vēl mazāku – iespēju uzstāties uz lielās “TechChill” konferences skatuves ieguva vien pieci labākie uzņēmumi, kuru vidū bija latviešu “Nordigen” un “BranchTrack”, britu “Giraffe360” un “Deekit”, kā arī vācu “BikeID”. Taisnības labad gan jāsaka, ka pārstāvētās valstis ir visai nosacītas. “Giraffe360” ir mūsu pašu uzņēmums, kuru dibinājis Mikus Opelts. Arī “Deekit” un “BikeID” gluži nav attiecīgo valstu kompānijas, jo abas radījuši mūsu kaimiņi igauņi. Kāpēc tā? “TechChill” konferences pārstāve Līva Pērkone sacīja, ka bieži vien kompānija izvēlas pārstāvēt to valsti, kurā tā vairāk darbojas, vai to, no kuras saņēmusi lielākās investīcijas.

Automatizēs kredītņēmēju bankas izrakstu analīzi

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad 1000 eiro galveno balvu no “Lattelecom” ieguva, bet vēl svarīgāk – potenciālo investoru acīs lieliski sevi parādīja pašmāju “Nordigen”. Kompānijas līdzdibinātājs Roberts Bernāns sacīja, ka bankas gadā patērē ap 100 miljoniem stundu, lai pārbaudītu katra kredītņēmēja kredītvēsturi un veiktos darījumus, mēģinot saprast, vai piešķirt prasīto aizdevumu: “Bankas grib zināt visu. Kamēr tām būs nepieciešamas apmēram 15 minūtes viena klienta darījumu vēstures izanalizēšanai, “Nordigen” banku vietā to izdarīs apmēram 20 sekundēs.” Turklāt no tā necietīšot nedz banku, nedz kredītņēmēja aizsardzība, jo “Nordigen” drošības sistēmas ir tikpat labas kā pašām bankām.

Pagaidām kompānija darbojas Baltijā un Somijā, pakalpojumu nodrošinot desmit bankām un nebankām, kā arī vēl desmit potenciālie klienti izmēģina “Nordigen” piedāvājumu, tostarp pazīstamā skandināvu banka “Nordea”. Nākotnē uzņēmums lūkojas apgūt arī Vācijas, Polijas un Spānijas tirgus.

Simulators pārdošanas speciālistiem

Otra latviešu kompānija “TechChill” TOP5 bija “BranchTrack”, kas piedāvā apmācību pārdošanas speciālistiem simulāciju veidā, līdzīgi kā tas notiek pilotiem, kuri pirms sēšanās pie īstas lidmašīnas stūres vispirms savas spējas izmēģina simulatorā.

Būtībā “BranchTrack” piedāvā apmācību internetā kopā ar realitātes simulāciju, kurā jaunie speciālisti var strādāt ar klientiem. Kā norāda paši kompānijas dibinātāji – strādājot ar īstiem klientiem, darbinieki apmācību procesā iemācās vairāk un iegūtās zināšanas darbā lieto ātrāk nekā parastā apmācību procesā. Kā norādīja viens no kompānijas līdzdibinātājiem Sergejs Sņegirevs – kompānija vēlas gūt papildu investīcijas, taču vēl vairāk tā vēlas papildināt darbinieku sastāvu ar labākajiem mārketinga un pārdošanas speciālistiem, jo kompānijai pietrūkst atpazīstamības.

S. Sņegirevs uzstājoties nekautrējās arī norādīt uz kompānijas pieļautajām kļūdām. Piemēram, sākotnēji pakalpojums bijis pārāk dārgs, taču nu tas kļuvis trīsreiz lētāks.

Virtuālā tūre nekustamajā īpašumā

Jau minētā pa pusei latviešu, pa pusei britu kompānija “Giraffe360” piedāvā kaut ko līdzīgu mums visiem zināmajam “Google Street View”, kurā virtuāli iespējams aplūkot ielas. Tikmēr “Giraffe360” piedāvā virtuālās tūres nekustamajos īpašumos, kas palīdzēs gan pašiem pārdevējiem, gan arī klientiem, kuri noskatīto īpašumu varēs aplūkot, speciāli nebraucot to apskatīt īstajā dzīvē. Pagaidām kompānijai ir 100 pašu radītas un viegli lietojamas kameras, kuras attēlu rāda 360 grādu leņķī.

Reklāma
Reklāma

Kompānijas mērķis vispirms ir ielauzties Lielbritānijā, kur galvaspilsētā Londonā vien ir gandrīz 400 tūkstoši īpašumu. M. Opelts norādīja, ka “Giraffe360” kamera izmantota jau vairāk nekā 1000 īpašumu. Viņš atklāja, ka jaunais uzņēmums vēlas piesaistīt papildu miljonu eiro, lai varētu masveidā sākt ražot 360 grādu kameras, kā arī attīstīt esošo piedāvājumu.

Gadā nozog 3,5 miljonus velosipēdu

Pret riteņu zagļiem iecerējusi cīnīties jaunā kompānija no Vācijas “BikeID”, kas piedāvā velosipēdu bezmaksas reģistru un to apdrošināšanu. Tāpat kompānija piedāvā papildu drošības risinājumus – drošības uzlīmi kopā ar mikro izmēra birku. Visi drošības risinājumi tikai dažu sekunžu laikā spēs noteikt divriteņa īsto īpašnieku, pat ja velosipēds atrodas citā kontinentā vai mainīts tā rāmja numurs.

Apdrošināšanas izmaksas variēs atkarībā no divriteņa vecuma, cenas un tehniskā stāvokļa. Jau tagad “BikeID” ir 6800 reģistrācijas, un, lai turpinātu paplašināties Vācijā, Lielbritānijā un Dānijā, uzņēmumam būtu nepieciešamas investīcijas vēl apmēram miljona apmērā, pastāstīja kompānijas vadītāja Mēri Klausena.

Tiešsaistes tāfele

Pēdējais pirmā piecnieka jaunais tehnoloģiju uzņēmums bija Lielbritānijas “Deekit”, kuru izveidojuši cilvēki ar vārdu un lielu pieredzi – bijušie igauņu veiksmes stāsta “Skype” darbinieki. Viņu mērķis bija radīt vidi, kurā tiešsaistē vienas kompānijas darbinieki varētu dalīties ar idejām un problēmu risinājumiem, kā arī plānot nākamos biznesa risinājumus. Visu to, ko šobrīd katra uzņēmuma telpās dara un zīmē uz tāfelēm, varētu veikt tiešsaistē.

Pagaidām “Deekit” ik mēnesi lieto apmēram 2600 cilvēki, taču, kas pārsteidzoši – lietotāji “Deekit” izmanto vidēji trīs stundas, kas ir ievērojams skaitlis. M. Klausena uzsvēra, ka līdz šim jaunajā “stārtapā” naudu likuši paši dibinātāji, taču tagad būtu nepieciešami apmēram 600 tūkstoši eiro no ārējiem investoriem, lai varētu piesaistīt jaunus inženierus, programmētājus un mārketinga speciālistus, kas pakalpojumu arvien vairāk ļautu piedāvāt Āzijas valstīs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.