Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

Piesakās uz labumu no sveša īpašuma (8)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina pieteikumu pieņemšanu ES un valsts atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, kuru laikā fiksēti arī atsevišķi mēģinājumi negodīgi saņemt citiem pienākošos naudu. Saņemt platību maksājumu var vien zemes īpašnieks vai zemes apstrādātājs, kas ar īpašnieku vienojies par darbu veikšanu. Tātad ir jābūt tiesībām zemi apsaimniekot un tā ir jāapsaimnieko. Piesakoties LAD, persona to arī apliecina. Vai ir iespējams saņemt cita vietā platību maksājumu? Mēģinājumi ir. Ja piesakās vairāki pretendenti uz vienu īpašumu, tad LAD skaidro, kurš no viņiem ir īpašnieks. Gadījumi ir dažādi.

Strīda būtība

Kāda kupla mūsu tautiešu ģimene, kas dzīvo citās valstīs, īpašumu “Trēziņi” – piecus hektārus zemes, dzīvojamo māju un saimniecības ēku Vaives pagastā – atguva pirms aptuveni pieciem gadiem. Vien šajā gadā visiem ģimenes locekļiem izdevies vienoties, ka īpašumu apsaimniekos paši. Pēc ierašanās Vaives pagastā saimnieki iepazinušies ar kaimiņiem un pagasta pārvaldnieci Valdu Zaļaiskalnu. Tikai šajā tēvu zemes apmeklējuma laikā jaunie saimnieki uzzinājuši, ka Eiropas Savienība par īpašuma turēšanu kārtībā (appļaušanu) maksā platību maksājumus. Tuvu 100 eiro par hektāru. V. Zaļaiskalna ieteikusi doties uz LAD Ziemeļvidzemes reģionālo pārvaldi un noskaidrot atbalsta saņemšanas iespējas. “Trēziņu” saimnieki pārvaldē bija pārsteigti, ka uz atbalsta saņemšanu par viņu īpašumu ir pieteicies kaimiņš, zemnieku saimniecības “Atpūtas” saimnieks Māris Āboliņš. LAD pieņemts arī īstais, zemesgrāmatā reģistrēto īpašnieku pieteikums un solīts noskaidrot, kam tad atbalsts pienākas. Vakar LAD Ziemeļvidzemes darbiniece pastāstīja, ka “Trēziņu” īpašniekiem aizsūtīta vēstule.

Viens no “Trēziņu” īpašuma līdzīpašniekiem (ģimenē ir trīs brāļi un divas māsas) domā, ka latviešiem, kas dzīvo citās valstīs, īpaši uzkrītoša ir mūsu valstī nereti vērojamā tendence vainot valsts iestādes un dienestus, nevis cilvēku individuālo ētiku un uzvedību. “Cits zemnieks krāpa naudu, un to zināja cilvēki, kas dzīvoja uz vietas Latvijā, tomēr neviens nemēģināja vai nespēja šo krāpēju nokaunināt,” saka “Trēziņu” saimnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Bēgļi,kuri ērti iekārtojušies mītnes zemēs,atgriežoties Tēvzemè nedzied allelujā,bet metās virsu tiem,kuri šos.pamestos.īpašumus apkopuši un nav ļāvuši aiziet postā.Katrā gadījumā tie fiziski ir parastie darba rūķi,kuriem politiskās darīšanas ir tālu no ikdienas rūpēm un ar neatkarības atjaunošanu cerēja tikt pie sava kaktiņa un stūrīšā.Tas nenotika.Vietējiem kolaboracionistiem(konjuktūristiem) pievienojas bēgļi un sāka šos darbarūķus dzenat ar dubultu degsmi,sevišķi grūti klājas tiem aborigeniem,kuri uz savas ādas izjutuši padomju sistēmas negācijas.Toties kolaboracionisti ar šo bēgļu atbalstu ir kluvuši par miljonāriem un dižiem mežu un zemju īpašniekiem.

    • Demagogs tu esi, nevis darbarūķis !
      Tā tu pirms padomijas kustējies gariem zobiem, tā tu padomijā izlocījies, lai darbu citi padara arī tavā vietā, tā tu iedomājies pēc padomijas tādus pat fokusus dzīt. Lai īpašumu apkoptu ir jārukā 25 stundas diennaktī.
      Ej, un ņem no valsts brīvos nogabalus un parādi kāds tu saimnieks savā stūrītī.
      Nē, viņam iekoptu zemi un gatavu māju uz tās padod uz paplātes !
      Tas viens no tiem vietējiem konjunktūristiem jau tu pats arī biji.
      Un ja tie pārējie tevi apšmauca – gaudo uz viņiem !

  2. Komentētājiem nevajag pārspīlēt, es arī cīnijos 7. gadus lai Priekuļu pagastā atgūtu īpašumu, ko bija noskatījis GNP un vietējais čekists.

  3. Būtu priecājušies, ka šos 5 gadus nebija jāmaksā dubultais n/ī nodoklis par nekoptu zemi, bet nē, vēl te sprēgā. Druva arī malacis, būšot jātaisa izmeklēšana. Sevi par baigo izmeklētāju iztēlojies…

    • Bēgļu mazdēls Atbildēt

      Vectēvs gan nebīja gļēvs kad vinš uz divriteni atbrauca no Kurzemes, caur fronte – izvairījās no Krievju tankiem – lai iedot īpašumus sētniekam. Ne visus, bet pilsētas mājas. Pats ar savām spēkām nopelnija lai varēt pirkt un būvēt un tad atdeva. Vinš ar rūgtumu neskatījās atpakai, kad, tikai ar meiteli, ieradās svešā, nedrauzīgā un izpostītā zemē.
      Tas ka Latvieši kuri palika uz vietas cieta zem Padomju varas, un, cik varēja, uzturēja Latviju – tas gan nav aizmirsts.
      Citi mūsu ģimenē bija jau izsūtīti (viens no Litenes bruņoto spēku nometne uz gulagu) – vai gaidīt lai viņu ari izsūta? Nē, vectēvs aizbēga.

  4. Bēgļi ir pārmērā laimīgi pēc pusgadsimta atgūstot savus gļēvi pamestos īpašumus,kurus uz paplates pasniedz kolaboracionisti.Viņi atļaujas pat iegūt savā īpašumā uz pamestās zemes atrodošās ēkas.Tūkstošiem latvieši ir ar šo bēgļu un kolaboracionistu alkātību padariti par okupantiem un noziedzniekiem tādēļ ka viņiem sāp sirds par pamestajām zemēm un ar bērniem un mazbērniem spiesti virtuāli un fiziski pamest šo kolaboracionistu okupēto un apsmieto zemi.

    • Tu tomēr esi skaudīgs maita ar pliku d….,kam pašam nekas nav piederējis vai arī esi īstais proletāritis.

    • Neviens cits nav vainīgs pie tā, ka tev rokas aug laukā no zemas vietas !
      Iedos tev zemi – tāpat nodzersi un tēmēsi savu žurkas aci uz nākošo …
      Jau skauž, ka pat mājas atdeva ! Atdeva tevis piedi*stās un nolaistās mājas – dari nu, ko gribi saimniek, kas esi cēlis ! Vēl plēš dubultus nodokļus …
      Kraties atpakaļ, no kurienes tevi vējš atpūtis !
      Neviens tevi ar telegrammu šurp neizsauca !

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+