Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. marts, 2014
Drukāt

Vai atbalstāt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju?
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Bite, 
zivju pārstrādes uzņēmuma 
SIA “Karavela” līdzīpašnieks: 
”Mūsu uzņēmumam 15% liels tirgus atrodas Krievijā, citiem zivju pārstrādes uzņēmumiem – vēl vairāk. No sankcijām cietīs paši uzņēmēji, es tās neatbalstu. Ukrainā notiekošais nav vērtējams viennozīmīgi. Tur jau sen valdīja viedoklis par Krimas atdalīšanos no Ukrainas tāpēc, ka pārsvarā šajā apgabalā dzīvo krievi. Valstij, protams, ir jādomā par tās fizisko un ekonomisko drošību. Mēs atrodamies NATO, tāpēc Latvijai par drošību nevajadzētu uztraukties. Lai politiķi dara savu darbu, tomēr viņiem nevajadzētu aizstāvēt, īsti nezinot – ko, un skriet pa priekšu vilcienam. Mūsu sarkanie strēlnieki savulaik pakalpoja, zināms, kam, mēs patlaban maksājam par viņu veikumu…”

Edīte Strazdiņa, 
dārzeņu audzēšanas ZS “Galiņi” vadītāja: 
”Redzot Krievijas rīcību Ukrainā, noteikti ir jārīkojas, tomēr politiķiem, diplomātiem jāatceras, ka no ekonomiskajām sankcijām cietīs Latvijas cilvēki un uzņēmēji. Ekonomiskās sankcijas ir pēdējais, ko vēlas Latvijas uzņēmēji. Bet Krievija ir gatava nolikt savu tautu pie maizes un šņabja glāzes, atteikties no siera, tostarp no Latvijā ražotā siera, vai Spānijas apelsīniem… Latvijas dārzeņu audzētāji vēl nav atguvušies pēc pēdējās krīzes. Ja sekos vēl viena dižķibele, tad nozarē paliks daži vietējam tirgum ražojoši spēlētāji. Pēc iespējamās Krievijas robežas slēgšanas mūsu dārzeņu pārdošana citās ES valstīs būs ļoti apgrūtināta, ES būs pārprodukcija, augs lēto dārzeņu imports uz Latviju. Krievija centīsies pārorientēties, piemēram, uz Ķīnu un Indiju, pierādot, ka ES valstis tai nav vajadzīgas. Sankciju piemērošanas gadījumā Latvijai ir jāveic atbildes, izdzīvošanas solis, panākot tiesības vietējos iepirkumos iztikt ar saviem produktiem. Pirmām kārtām, tad pašiem vajadzētu ēst savā valstī audzētos dārzeņus.”

Edgars Štelmahers, 
veļas un peldkostīmu ražotāja SIA “New Rosme” valdes priekšsēdētājs: 
”Patlaban sankcijas pret Krieviju ir ļoti maigas, tās būtiski nesatricina kaimiņvalsts pozīciju. Latvija ir mazs spēlētājs lielajā politikas tirgū, varam atbalstīt vai neatbalstīt ES vai ASV lēmumus. Pēc iespējamo sankciju noteikšanas ES ir jādomā par kompensācijas mehānismu Latvijai, kam Krievija ir svarīgs tirdzniecības partneris un kas var ciest no Krievijas pretdarbības. Ja sankcijas būs, cietīs visa Latvijas tautsaimniecība, ne tikai tie uzņēmēji, kas sadarbojas ar Krieviju. Patlaban vissvarīgākais lielvalstīm ir paust savu pozīciju un rīkoties, lai process Ukrainā apstātos. Noskatīties, kā vienu no mūsu sadarbības partneriem sadala mazos reizinātājos un pievieno lielvalstij, nevar. Ja to pieļausim, tad procesi turpināsies un neviens nebūs pasargāts.”

Guntars Kokorevičs, 
vides, enerģijas un atkritumu saimniecības uzņēmumu grupas īpašnieks: 
”Mums šajā jautājumā ir jāievēro un jāseko ES un NATO politikai. Ir lielo valstu un mazo valstu jautājumi. Un šis ir izteikti lielo valstu jautājums. Es atstātu to viņu ziņā, jo mani ļoti pārsteidz gan ASV šā brīža “pirksta kratīšanas” pozīcija, gan arī Vācijas kancleres Merkeles paziņojums par to, ka Krieviju varētu neizslēgt no G8 valstu kluba. Kāpēc tad lielvalstis nevērš sankcijas? Vistiešākās un visvienkāršākās – izslēgšana no kluba, kurā vien astoņas valstis drīkst piedalīties? Es būtu ļoti uzmanīgs, lai mūsu valsti neizmanto kā ruporu un mēs beigās nebūtu tie, kas amortizēs šo sankciju sekas. Ir skaidrs, ka Krievija nevar bez ASV, Vācijas, Francijas un tie nevar bez Krievijas. Bet visas nosauktās valstis var iztikt bez mums. Ļoti tipiski tas bija Gruzijas kara gadījumā, kad lielie baudīja olimpiādi, bet mūsu valstu vadītāji “glāba pasauli”. Mēs diemžēl nevaram šos notikumus ietekmēt. Turklāt Ukraina ir daudz tuvāka Krievijai, nekā mums liekas, un nevajag iedomāties, ka mūsu iedomātā demokrātija un virzība ir aplicējama uz citām valstīm un tautām.
Mums ir jāaicina visas puses šos jautājumus risināt demokrātiskā un mierīgā ceļā. Kura politika ir pieņemamāka Ukrainai, to lai izlemj paši ukraiņi demokrātiskās vēlēšanās. Savukārt Krimas jautājumu lielvalstis jau ir palaidušas garām neatgriezeniski. Notikušais manī ir radījis pamatīgu drošības diskomfortu un sapratni, ka paļauties mēs varam tikai uz sevi.”

Uzziņa


 Latvijas valdība otrdien diskutēja par to, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstātu sankciju noteikšana Krievijas un Krimas amatpersonām.

 Ministru prezidente Laimdota Straujuma teica – saskaņā ar vissliktāko scenāriju, kas gan neesot reāls, pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju Latvijas iekšzemes kopproduktu varētu samazināt par 10%.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā labi zināms, skopais un stulbais maksā dubultā!
    Kā labi zināms nelietības tiek pastrādātas pateicoties vienaldzīgo klusēšanai!
    Hitleru arī cerēja nomierināt pa labam, kas no tā iznāca – labi zināms.
    Ja nebeigs ākstīties ar pseido sankcijām un neieviesīs sankcijas uz pilnu klapi, tad ….. , pēc 3 pasaules kara vairs nebūs vajadzīgas ne šprotītes, ne bietītes, ne mežģīņu veļiņa.

Draugiem Facebook Twitter Google+