Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. marts, 2014
Drukāt

Piesardzīgi par sankcijām pret Krieviju
 (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Vakar Ministru kabinets (MK) vienojās katru otrdienu rīkot slēgtās valdības sēdes, kur tiks apspriesti ar tautsaimniecības un drošības riskiem saistīti jautājumi, ja Eiropas Savienība (ES) nolems pret Krieviju vērst plašas ekonomiskās sankcijas. Sākumā valdības vadītājai bijusi doma slēgtajās sēdēs iesaistīt tikai ekonomikas un drošības bloka ministrus, taču vēlāk, konsultējoties ar ministriem, viņa secinājusi, ka jāpiedalās visiem ministriem. Ministru prezidente Laimdota Straujuma pastāstīja, ka nepieciešamības gadījumā tikšot sasauktas arī valdības ārkārtas sēdes. Ārlietu ministrija kopā ar Valsts kanceleju, iesaistot arī Iekšlietu ministriju, regulāri informēs visus MK locekļus par situācijas attīstību Ukrainā. L. Straujuma: “Vienojāmies arī par tematiem, par kuriem es ceturtdien informēšu ES valstu vadītājus. Tiesa, grūti gan pro­gnozēt, kādi būs ceturtdien un piektdien rīkotā valstu vadītāju samita rezultāti. ES, kā jūs esat ievērojuši, patlaban izvairās no ekonomiskām sankcijām pret Krieviju. Pirmajā etapā tiek piedāvāti politiskie ierobežojumi, kas neskar Krievijas ekonomiskā bloka pārstāvjus. ES ārlietu ministri noteica politiskās sankcijas – ceļošanas aizliegumu un banku kontu iesaldēšanu – 21 Krievijas amatpersonai. Trešdien braucu uz Briseli, kur tiks runāts par tālāko notikumu attīstību Ukrainā un tālāko iespējamo ES rīcību. Ekonomiskās sankcijas būs tad, ja neparādīsies nekādi uzlabojumi Ukrainas notikumu sakarā. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un es negribu prognozēt, kā tas attīstīsies.”

Premjerministre informēja, ka ES valstu vadītāji parakstīs asociēto līgumu un ka Ukrainai ES piešķirs 11 miljardu eiro dažādiem ekonomiskajiem pasākumiem. “Esmu lūgusi noorganizēt Baltijas valstu premjeru tikšanos samita dienās, lai vienotos par kopīgu rīcību,” sacīja Straujuma. Viņa nevēlējās runāt par tautsaimniecības riskiem un nosaukt nozares, kuras ekonomisko sankciju gadījumā cietīs visvairāk, taču neslēpa, ka esot trīs variantu aprēķini par nozarēm, kā arī iespējamais rīcības plāns Latvijā.

Žurnālisti gan aizrādīja valdības vadītājai, ka atliekot vien ieskatīties Centrālās statistikas pārvaldes statistikā, lai uzzinātu, kādas sekas sagaida Latviju, ja ES vienosies par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju. Ka par to vajagot runāt piesardzīgi, bet atklāti, nevis katru otrdienu slēgtās sēdēs. L. Straujuma: “Esam vienojušies, ka šobrīd nav skaidrs, kā attīstīsies situācija, un tāpēc ir pāragri runāt par konkrētiem cipariem. Skaidrs, ka valdībai ir jābūt informētai, jāprognozē situācija un jādomā par rīcību.”

Pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) varētu samazināt par 10%, sacīja L. Straujuma. Viņa gan uzsvēra, kas tas ir pats sliktākais scenārijs – ja apstājas visa tirdzniecība ar Krieviju – un pagaidām nav indikāciju, ka tas varētu notikt.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka ES par sankcijām runā ļoti negribīgi, un uzsvēra, ka politiskās sankcijas vēl nav noslēgušās – pastāvot iespējas, ka saraksti par ceļošanas aizliegumu un banku kontu iesaldēšanu tiekot papildināti. “Tikai tad, ja ES visas 28 dalībvalstis sapratīs, ka tas nestrādā, lemsim par ekonomiskiem ierobežojumiem pret Krieviju,” sacīja ārlietu ministrs un piebilda, ka Latvija nav bijusi pati karstākā sankciju aizstāve, sēdējusi malā, jo “daži iesaka paklusēt ar savu biezpienu un visu pārējo”. E. Rinkēvičs: “Gribētu atgādināt, ka 30. gados Latvija sēdēja un klusēja un atnāca 1940. gads. Mums jāsaprot, ka nav jābūt histēriskiem, ka Ministru kabinets nenodarbojas ar vaimanāšanu, bet strādās pie konkrētiem jautājumiem.”

Krievijas amatpersonas jau paspējušas krievvalodīgajos medijos ar ironiju uzņemt ES noteiktās politiskās sankcijas, taču, kā sacīja ārlietu ministrs, vienlaikus iespēja aizbraukt uz Itāliju vai paslēpot Austrijā šobrīd ir liegta 21 Krievijas amatpersonai. “Tā ir pirmā fāze, bet vēl ir divas. Tas notiek ļoti pakāpeniski, jo, pirmkārt, dalībvalstīm ir jāvienojas, bet, otrkārt, vienmēr ir cerība, ka sāksies politiskais dialogs. Patlaban nav pilnīgi skaidrs, cik tālu iesim ar šīm sankcijām, bet skaidrs ir viens – politiskais klimats ir sagandēts uz ļoti ilgu laiku,” atzina Rinkēvičs.

Finanšu ministrs An­dris Vilks norādīja, ja pret Krieviju tiks vērstas plašas ekonomiskās sankcijas un tā atbildēs ar pretpasākumiem, lielākās cietējas būšot Baltijas valstis un Polija.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jasagatavo psihologi, cilveki jutīsies tiesam traumēti, ja saksies karš un pie šādas valdības, kas klusē un nepar ko nerunā. Dīvaina valdība – uzrunā tautai pusotra teikuma.

  2. Nu ārprāts, tā tante taču it neko nesajēdz, kur iepinusies!

  3. Alkatība un merkantilisms tā pārņemis daļu sabiedrības, ka valsts neatkarība, tautas nākotne zaudējusi savu nozīmi. Vajag visu un uzreiz, pat upurējot valsts nākotni. Skumji.

  4. Vai tiešām atkal Latvijuija izcelsies ar mīkstmiesīgu attieksmi pret Krievijas agresiju, vai tiešām esam aizmirsusi ka pasi gaidījām lai atzīst Latviju kā neatkarigu valsti. Cik ilgi var dzivot ar saliektu muguru un izlikties, ka viss ir labi? Kāpēc mums tā nelaimējas ar prezidentiem? Prieks par iguņiem un lietuviešiem.

  5. Gļēvi!Velnsparāvis nedrīkst tirgoties ar cilvēkiem,kuri ņem ieročus un atņem tavu zemi!!!!!!….

  6. Pēc Straujumas domām valsts drošību var nosargāt psihologi un politiķu strausa dzīvības saglabāšanas instinkts .

  7. Cik es saprotu, tad tieši Latvija ir tā piesardzīgā ar sankciju ieviešanu un Straujuma to apstiprina. Kas tad mums šodien ir svarīgāks: brīvība un neatkarīga valsts vai tirgošanās ar biezpienu un reņģēm Krievijā?
    Tas nu būtu skaidri jānosaka un jāatšķir.

  8. Kas tai čībai nav skaidrs par to, kas gaidāms no Krievijas ?
    Valsti tik sarežģītā laikā nedrīkst uzticēt tādiem pļepinātājiem un bezatbildīgiem komforta meklētājiem…..
    Saeimas vēlēšanās viņus, protams nogādās miskastē, bet līdz tam, iespējams, viņu gļēvulība un neuzstājība Eiropas institūcijās var nodarīt Latvijas interesēm neatgriezenisku zaudējumu…

  9. Runāt var par skaitļiem, nevis par cīpariem. Matemātikas doktorei to vajadzētu zināt! Kuro reizi jau sastopu šo kalamburu Straujumas gudrās runās!

Draugiem Facebook Twitter Google+