Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. decembris, 2013
Drukāt

Piešķir balsi un parāda bildi

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Šodien ar izstādi Vecrīgā Šķūņu ielas 11. nama 11 logos savas darbības 50. gadu vainago mūsu valsts audiovizuālās atmiņas glabātājs – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA).

“Arhīvs ir atvērta vieta, te ir iespēja paceļot laikā, redzēt, dzirdēt, kas un it īpaši – kā ir noticis. Ne velti aktieri, gatavojoties lomām, nāk skatīties, kā viņu atveidojamais varonis ir kustējies, runājis, kādi bijuši viņa žesti,” stāsta LVKFFDA direktore Dace Bušante. Arhīva 50. jubilejas izstādē fotogrāfijas un neliels videosižets rāda gan arhīva darbiniekus, kuri citkārt ir glabājamo krājumu un darbu aizsegā, gan arhīva bagātības un to glabātavas, gan arī iekārtas, lai varētu atskaņot ierakstus vai parādīt filmas. Izstādi sagatavoja LVKFFDA speciālisti, izstādes maketu un vizuālo noformējumu veidojis Guntis Švītiņš.

Tieši par fotogrāfiju saglabāšanu domājot, 1963. gadā tika izveidots LVKFFDA. Foto liecībām pievienojās kino un fono dokumenti. Bet kopš 2006. gada arhīvs ir mājvieta arī elektroniskajiem dokumentiem. 
Arhivs1_LV_5

Pirmais kino dokuments ir Krievijas cara Nikolaja II vizīte Rīgā 1910. gadā, vecākajos foto uzņēmumos skatāmi 19. gs. beigu Rīgas skati, bet mehāniski ieraksti uz papīra perfolentes – piano rullīši – spēj atskaņot 1891. gadā ierakstītas melodijas. Vecākie elektroniskie dokumenti – Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma – gan ir no nesenas pagātnes – 1993. gada. D. Bušante stāsta, ka arvien biežāk cilvēki arhīvā Šmerļa ielā 5 interesējas par savu ģimeni, skolu, dzimto vietu. Un gadās, ka kāds, meklējot sižetu par savu tēvu, kinosižetā ierauga arī sevi bērnībā. Ja ir vēlme sev tuvu sižetu, bērnības laika iemīļoto multfilmu vai kādu latviešu spēlfilmu ierakstīt mājas kinotēkai, par samaksu to var izdarīt. Informāciju par dokumentiem katalogos un datu bāzēs gan var iegūt bez maksas. Visvairāk arhīva kinodokumentus izmanto televīzijas raidījumiem un vēsturiskām dokumentālajām filmām. Fotogrāfijas bieži pārkopē jauni muzeji, tās liek lietā arī restorānu interjeros. Arī skaņu ieraksti sniedz daudz interesanta – trimdas latviešu cerīgās runas pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, spilgts paraugs ir Vairas Vīķes-Freibergas runa 1978. gadā. Arhīvs glabā arī padomju laika ierakstus, piemēram, Jurija Gagarina ziņojumu pirms došanās kosmosā. Ikviens tiek aicināts iesaistīties arhīva krājumu veidošanā – dāvināt arhīvam vērtīgas foto, skaņas un videodokumentos fiksētas vēstures liecības, norises novados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+