Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. februāris, 2015
Drukāt

Piešķirs līdzekļus Pastariņa muzeja ēku restaurācijai (2)

Ekrānšāviņš no youtube.comEkrānšāviņš no youtube.com

Tukuma novada dome nolēmusi piešķirt papildu 16 832 eiro Pastariņa muzeja ēku restaurācijai, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Projekta “Tradicionālās lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Pastariņa muzejā” gaitā tiek veikti klēts un kūts restaurācijas darbi, ko īsteno SIA “Warss+”. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2014. gada septembrī.

Pašvaldība saņēmusi informāciju, ka, veicot klēts restaurācijas darbus, konstatēti iepriekš neparedzami darbi, kas netika iekļauti projekta budžeta tāmē.

Restaurācijas veikšanas laikā, demontējot klēts jumta segumu, konstatēts, ka papildus nepieciešama sešu spāru galu protezēšana, kas nebija redzams būves apsekošanas brīdī. Spāru galu protezēšanai nepieciešami 264 eiro.

Tāpat nepieciešama starpsienas izbūve no apaļkokiem, jo restaurācijas laikā, izjaucot kūts ēku, pēc iecirtumiem ēkas ārsienās konstatēts, ka dēļiem apsistā starpsiena sākotnēji būvēta no guļbaļķiem, ko nevarēja konstatēt pirms restaurācijas un nevarēja iekļaut sākotnējā projekta budžeta tāmē.

Saskaņā ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālista Mārtiņa Kuplā atzinumu konstruktīvu apsvērumu dēļ starpsiena atjaunojama sākotnējā izskatā un tās izbūvei nepieciešami 3358 eiro.

Tāpat restaurācijas laikā konstatēts, ka aptuveni 30% guļbaļķu ir bojāti, tādēļ tos nav lietderīgi iebūvēt atpakaļ klēts ēkā. Lielāko papildu finansējuma daļu veido bojāto kokmateriālu nomaiņa pret jauniem, ko nebija iespējams precīzi norādīt tehniskajā projektā. Bojāto guļbaļķu nomaiņai nepieciešami 13 210 eiro.

Tukuma novada būvvalde ir sniegusi atzinumu un sniegusi priekšlikumus par SIA “Warss+” pieprasīto papildu finansējumu. Savukārt novada dome nolēmusi piešķirt papildu finansējumu 16 832 eiro apmērā no 2015.gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā ziņots, 2014. gada 28. augustā Tukuma novada dome nolēma atbalstīt projekta “Tradicionālās lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Pastariņa muzejā” īstenošanu ar 329 497 eiro finansējumu, kam apstiprināts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsts, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Projektā ir paredzēta Pastariņa muzeja kompleksa ēku – klēts un kūts – būvniecība un renovācija un teritorijas labiekārtošana, kā arī ar tradicionālās lauksaimniecības nozari saistītu iekārtu, tehnikas, darbarīku restaurācija un izgatavošana ekspozīcijas izveidei.
Kopējā projekta summa pēc iepirkumu veikšanas ir 329 497 eiro, savukārt projekta iesniegumā plānotais finansējums bija 177 887 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Piešķirtais ELFLA līdzfinansējums ir 147 013 eiro. Pašvaldībai ir jānodrošina līdzfinansējums PVN 21% apmaksai un izmaksām, kuras pārsniedz plānotās projekta budžeta izmaksas pēc veiktajiem iepirkumiem, kas ir 182 483 eiro. Dome nolēma atbalstīt projekta īstenošanu un segt arī neattiecināmās izmaksas 182 483 eiro apmērā.

Pastariņa muzejs atrodas Tukuma novada Zentenes pagasta “Bisniekos”, kur pērn notika izstāde “Etnoarheoloģija “Bisnieku” viensētā”, kas bija pirmā etnoarheoloģijai veltītā izstāde, kas tapusi Latvijas muzeju vēsturē. Izstādes vitrīnās un stendos apkopotas arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures ziņas par “Bisnieku” viensētu no 17. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta 20. gadiem.

Latvijas vēstures institūta arheologa Rūdolfa Brūža vadītajos trīs gadus ilgušajos pētījumos ir iegūtas ziņas par viensētas apdzīvotību un saimniecību četru gadsimtu garumā. Līdz ar to “Bisnieki” ir kļuvuši par Latvijā arheoloģiski plašāk pētīto etnogrāfisko viensētu.

Pastariņa muzeja ēkā, kas izvietots “Bisnieku” dzīvojamajā ēkā, savulaik dzimis un uzaudzis tautas rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871-1960). Muzejs iepazīstina gan ar populāro grāmatu tēlu Pastariņu, gan rakstnieka daiļradi, gan tradicionālo Ziemeļaustrumkurzemes lauku sētu, kurā saglabātas daudzas tradīcijas, arī kulinārais mantojums.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tāmniekam taisnība. Bet vai tad nevar kaut kā nomaskēt tos skapjus?! Piemēram, ar kādu koka skapīti apkārt.

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Četrus gadsimtus vecai lauku sētai vajadzētu pieiet ar patiesu pietāti. Atjaunosim baļķus pat tur, kur tie nav redzami, kas pats par sevi ir pat apsveicami, ja tiešām visu vēlamies atjaunot kā bijis, taču elektrība! “Bisenieki” nav pirmā vieta, kur “Latvenergo” uzbāzīgi un nepārdomāti saliek savus sadales skapjus, vadus un stabus visredzamākajā vietā. Kas notiktu, ja pēdējos 50m ieraktu kabeli, bet sadali novietotu kādā slēptā nišā?!
    Bildē redzamā saimes mājas pagalms (no elektroapgādes viedokļa) ir spilgts piemērs kā NEVAJAG(!) ”atjaunot” 17. gs auru!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+