Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

Piespiedīs studēt svešvalodās (20)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Augstskolas ir autonomas, tāpēc tām dodama pilnīgi brīva izvēle, kādā valodā organizēt studijas un kārtot lietvedību. Pat tik radikāls viedoklis vakar izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika spriests par iespējamiem grozījumiem Augstskolu likumā. Visasākā domu apmaiņa izraisījās par to, vai augstskolām būtu jāļauj savā darbībā plašāk izmantot svešvalodas.

Jau pirms dažiem mēnešiem minētajā Saeimas komisijā aktualizējās diskusija par svešvalodu lietošanu valsts augstskolās. Komisijas darba grupa jau ilgāku laiku bija spriedusi, kādas izmaiņas vajadzīgas Augstskolu likumā, un bija sadzirdējusi augstskolu vēlmi plašāk pavērt durvis svešvalodām. Tobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas nepauda atbalstu darba grupas idejām. Jau šobrīd likums ļauj daļu studiju programmu īstenot svešvalodās, savukārt citās iespējams citu Eiropas Savienības (ES) valstu valodās veidot vienu piektdaļu studiju kursu. Daļa augstskolu neizmanto pat to brīvību studiju valodas izvēlē, ko likums pieļauj, tātad nav vajadzības svešvalodu lietojumu vēl vairāk liberalizēt, gada sākumā teica gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Tomēr ministrs solīja rīkoties, lai augstskolām būtu vieglāk piesaistīt vies­profesorus un studentiem daļa studiju kursu būtu jāapgūst svešvalodās. Tādējādi studenti labāk apgūtu svešvalodas. Vakar Saeimas deputātiem priekšā liktais dokuments liecina, ka arī K. Šadurskis secinājis: likums jālabo svešvalodām par labu. IZM tagad ierosina Augstskolu likumā noteikt, ka ES valstu valodās var īstenot pat vienu trešdaļu studiju kursa. Grozījumus pavadošajā anotācijā teikts: tā kā privātās augstskolas brīvāk var izmantot svešvalodas, tās esot labvēlīgākā situācijā nekā valsts augstskolas.

IZM ieteiktie grozījumi paredz, ka valdība pat noteiks studiju programmas, kurās būs minimālais kredītpunktu apjoms, kas īstenojams ES valodās. Tātad tās augstskolas, kas to vēl nedara, piespiedīs vismaz daļu studiju kursu pasniegt svešvalodās. Šis regulējums attiektos arī uz privātajām augstskolām.

Ministrija iesaka arī nedaudz mainīt regulējumu attiecībā uz viesprofesoriem. Šobrīd likumā noteikts, ka viesprofesori nevar piedalīties augstskolas vēlēto institūciju darbībā, bet IZM ierosina šo regulējumu mīkstināt, nosakot, ka ārvalstnieki nevar piedalīties tikai satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas darbā. Pret to iebilda Latvijas Universitātes prorektore, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”), vaicājot, cik gan lietderīga būs viesprofesoru līdzdalība, piemēram, fakultāšu padomēs, ja viņi nesapratīs latviešu valodu.

I. Druvietes iebildumi savukārt nokaitināja citu “Vienotības” pārstāvi – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli –, kura uzskata, ka līdzšinējā plašā valsts valodas loma augstskolu darbā un ierobežojumi viesprofesoriem veicina Latvijas augstskolu izolacionismu. “Dievs pasarg, ka tik ārvalstnieks neievazājas kādā vēlētā augstskolas institūcijā!” viņa ironizēja. “Kādus draudus gan tas radīs?”

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš atzina: valodas jautājumos jābūt uzmanīgiem un “nevajadzētu demonizēt visus latviešu valodas aizstāvjus”. Viņš iebilda arī pret Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras ierosinājumu no Augstskolu likuma vispār izņemt sadaļu, kas regulē valsts valodas lietojumu. M. Baltiņš teica: tad jau pat lietvedība augstskolās varēs būt svešvalodā un tas nu nebūtu pareizi. Arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Ingūna Rībena piemetināja: zinot, cik ātri latvieši pāriet uz svešvalodu lietošanu, tikko klāt ir kāds ārzemnieks, valodu grožus nedrīkst laist vaļā.

I. Viņķele atzina, ka vienprātību šajā jautājumā komisijā neizdosies rast, tomēr diskusijas jāturpina. Viņa cer, ka līdz vasaras pārtraukumam 1. lasījumā izmaiņas Augstskolu likumā Saeimai vajadzētu pieņemt.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Vinēlei ir vnk jādoas atpūsties, nav nekā drausmīgāka par nogurušu histērisku bābu, bija jau te precedenti- visādas gravas kretuses, sīņotājas ūdes, gremzes, nju ir vēl viena. Nav jau nekas slikts, bet cilvēki izdeg…

  2. Mācību procesā – jo vairāk svešvalodās, jo labāk. Un tehniskos priekšmetos arī krievu valodu nevajadzētu noniecināt. Lietvedību un visu pārējo, kas saistīts ar administratīvo darbu – strikti tikai un vienīgi latviski. Augstskolas profesors nav grāvracis – ja vajadzēs, viņš iemācīsies valodas minimumu pāris mēnešu laikā!

  3. … tad jau bērnudārzos Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu valoda, jāievieš saziņas valoda: angļu valoda … Latviešu valoda pakāpeniski tiek izspiesta – tiekam pārvērsti par būtnēm bez savas valsts: tiek atņemts valstiskums, valoda, teritorija (pārkāpta Satversme).

    • Loģiski ,ka mūsdienās bez svešvalodas pasaulē neiziesi. Loģiski arī latviešu valodā ASV un citās valstīs neko neiespēsi.Tā nu ir izveidojies ka angļu valoda pasaulē ir vairāk lietotā ,lai gan arī Francijā un Spānijā ar to angļu valodu sadzīvē ir diezgan vāji.Tāpēc nemaz nebūtu slikti ja jau bērnudārzā ieliktu kādus angļu valodas pamatus skolās jau māca angļu valodu no pirmās klases. Tā taču nebūt nebūtu latviešu valodas noniecināšana vai izstumšana.

  4. izliekas, ka nezin, ka Vācijā visas augstskolas ir bezmaksas, bet tās ir valsts nevis kaut kādi tur ,,autonomi veidojumi”, tāpat Spānijā – augstskolas bezmaksas u.c/. Vienīgi Latvijā, nabagmājā, visa izglītība tikai par maksu un vēl, redz, 100 saeima dauņi izdomājuši, ka būšot ,,autonomi veidojumi”. Idiotisma augstākā pakāpe sasniegta, tālāk vairs nav kur!

  5. Viduslaikos zinātnes valoda bija latīņu valoda ,lai no kuras valsts Tu biji un uz kuras valsts universitāti brauci ,valodas problēmas nebija. Tagad latīņu valodas vietā angļu ,par to vēl varētu diskutēt ,kāpēc ne latviešu ,kādreiz bija tāds projekts ka tādai valodai jābūt armēņu valodai ,jo maza tauta ,skanīga valoda un armēņi cietuši genocīdā ,tas neieviesās ,tad bija projekts par esperanto ,ari neieviesās ,tad bez īpašam direktīvām angļu valoda to vietu ir ieņēmusi.Te būtu laiks ANO teikt kādu vārdu ,ja valstu pārstāvji par to varētu vienoties ,tad būtu ok ,arī Latvijā jau no bērnudārza angļu valodu mācītos kā otro valodu un studijas varētu arī notikt angļu valodā un pēc tam lai kur brauktu valodas barjeras nebūtu.Taču fraņči ,spāņi ,vācieši un arī krievi būs pret un vēl jau paliek japāņi un ķīnieši ,kamēr vienošanās nav panākta jāstudē dzimtā valodā un jāapgūst angļu valoda pietiekamā līmenī.

  6. ” tad jau pat lietvedība augstskolās varēs būt svešvalodā un tas nu nebūtu pareizi.”
    Tas jā, nebūtu pareizi! BET, pārējais gan.
    Kāpēc man jāklausās latviski, piem., programmēšanas kurs valodā C/++, ja visa literatūra tik un tā krieviski, vai atkal jāmācās;
    – dzelzsbetona konstrukciju nestspējas aprēķini tāpat latviski, kad grāmatas krievu, vācu vai atkal angļu valodā?
    Tas pats ekonomikā, mārketingā faktiski ar, ja runā par jaunāko šai sfērā, ne tikai par pamatiem.
    Turklāt, man taču labi jāzina vismaz kāda svešvaloda tāpat minētajās sfērās.

  7. Lēnām pār tiltu

  8. latviešu valoda būs aktuāla, kamēr to lietos IT………………………………ģerevņās varēs turpināt runāt bez jebkādām gramatikām

  9. bet kā citādi?????????????????latviešu valodā taču nav literatūras no kā studēt. Pat mēs vecie lasām svešvalodās
    , grūti, bet citas izejas nav, krievu literatūra neaktuāla
    Tāpēc viņi tik stulbi beidz

  10. sen vajadzēja Vinķelei dot vilka pasi,kā ver muti vaļā tā vienas stulbības.

  11. Ilzis Viņķelis liek vilties. Bija tā epopeja ar karlīni un kārli. Tagad Ilzim liekas, ka, ja būs augstskolu struktūrās ārzemnieki ievēlēti, piem. vieslektori, tad rau, sāksies tāda plauksme un progress…savukārt, ja neievēles, tad nu viss ies uz leju. Ilzim vēlēsim vairāk veselā saprāta. Ir skaidrs, ka līdzsvaru starp latviskumu un svešvalodu lietojumu atrast var. ja Ilzim tas nav pa spēkam, lai dod vietu citiem, kas var.

  12. Viņķele pēdējā laikā ir ļoti nesavaldīga un komisijas sēdes nav spējīga vadīt konstruktīvi.
    Okupācijas laikā visi promocijas darbi (disertācijas) bija jāraksta krievu valodā, te aizstāvēt nevarēja, konferences bija arī krievu valodā. Ja zinātne un arī izglītība lielākoties būs angļu valodā, arī krievu valodā, tad braucam otrā grāvī.

    • Vakar TV 24 Viņķele dabūja trūķties no histēriskā vokālista Kramiņa.
      Tad gan pašai nepatika, ka šādi uzbrauc cilvēkam.

  13. Kaa tur iisti bija ar VALSTS valodu? Vai mainiisim SATVERSI? Cirks klusee?

  14. Latvija ir ES daļa ar bezvīzu režīmu pa ES valstīm. Tātad – ja kāds grib studēt franču valodā un pat pie konkrēta mācībspēka – lūdzu, stājies Sorbonā, kas traucē? Arī Spānijā, Čehijā u.c. Viesprofesoru lekcijas, lai Šadurskis parūpējas, ka iespējams tulkojums, bet lielākā daļa no tām privātajām skoliņām būtu vienkārši slēdzamas. Svešvalodas mūsu valsts izglītībā jau tā ir par daudz: vēl aizvien izglītība par valsts naudu krievu valodā. Kas attiecas uz komentārā /siena/ rūpes par jauniešu iespējām apgūt svešvalodas, tam nav nekādu šķēršļu bez augstskolas, bet iznīcinot latviešu valodu, šiem jauniešiem nebūs savas valsts, bez kā viņi nebūs nekas.

  15. runa ir par jauniešiem un viņu nākotne bez svešvalodu zināšanām nav iedomājama.
    nav runa par pensionāriem un esošiem žurnālistiem, deputātiem un tā tālāk. viņiem tas vairs nedraud, nevajag ņaudēt.

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+