Publicitātes foto

Piespiedu “ekskursantus” pieminot 0

Neatkarīgi no Lieldienu plūstošās pārvietošanās kalendārā mums Latvijā ir pašiem sava Klusā nedēļa – laiks ap 25. martu, kad pieminam tos, kurus kā padomju varas ienaidniekus aizveda uz Sibīriju.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Kā šo datumu un nedēļu iezīmējam – klusi ar aizdegtu svecīti pieminot savas dzimtas nolauztos zarus vai apmeklējot kādu no ikgadējiem piemiņas sarīkojumiem – tā jau ir katra paša izvēle.

Taču šajā nedēļā gaidāmi arī divi notikumi, kas vienlaikus iezīmē un vēlreiz atgādina 1949. gada 25. marta notikumus, pasniedzot tos caur dokumentāli māksliniecisku prizmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietuviešu režisors Audrjus Juzēns pirms savas filmas “Ekskursante” pirmizrādes Lietuvā esot raizējies par to, ka filma parāda vēsturi citādi, nekā vēsturnieki par to runā. Viņa kinolente, balstoties uz patiesu dzīvesstāstu, rāda desmit gadus vecu meiteni, kurai izdodas izbēgt no izsūtīto vagona, lai dotos 6000 kilometru tālajā atceļā uz dzimteni. Bez dokumentiem un naudas, bez krievu valodas un pat zināšanām par savu precīzo atrašanās vietu kartē, pastāvīgi jūtoties apdraudētai un palaikam saņemot negaidītu palīdzību.

Režisors pats atzinis, ka filma lauž stereotipus un standartus par to, kā būtu jāraugās uz vēsturi pēc Otrā pasaules kara. Kinolenti, sākot no 28. marta, rādīs uz ekrāniem visā Latvijā, ne tikai Rīgā; sekojiet līdzi afišai, lai izvēlētos sev tuvāko vietu.

Savukārt tieši tautas sēru dienā 25. martā LTV1 sāks rādīt filmu studijas “SB” dokumentālo filmu sēriju “Tālā zeme – Sibīrija”. Režisores Dzintras Gekas vadībā tapušas pavisam astoņas sērijas, katra no tām pievēršas kāda cilvēka vai ģimenes likteņa gaitām tālās Sibīrijas vietās. Režisores monumentālo darbu, apzinot represēto cilvēku likteņus daudzu gadu garumā (ikgadējas ekspedīcijas uz Sibīriju tiek rīkotas kopš 2006. gada), grūti pārvērtēt.

Lai nepieļautu vēstures atkārtošanos, tā ir jāzina. Šīs abas filmas piedāvā iespēju mūsu vēsturi atminēties ne tikai caur savu, ģimenes un dzimtas privāto atmiņu, bet arī ielikt to plašākā kontekstā.