Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Piespiedu laulība, bet dzīvot var!

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Juris Šulcs tikko atgriezies no atvaļinājuma – smaidīgs, nosauļojies un enerģijas pilns. Piecpadsmit gados pašvaldības darba rutīna Tukuma mēru nav skārusi – ideju esot pārpārēm, spēj tikai strādāt. Tiesa, pēc administratīvi teritoriālās reformas nācies “pievilkt jostu”, jo Tukuma novads nokļuvis lūdzēju kārtā un saņem naudu no pašvaldības izlīdzināšanas fonda.

 

 

Taču tukumnieki ir lepni ļaudis – daudz nežēlojas un jaunajā novada ģerbonī “iedēsta” rozi kā skaistuma un sakārtotības simbolu.

 

– Tukums kļūs par rožu galvaspilsētu?

– Katru otro gadu Tukumā notiek rožu svētki, un šogad mums bija novīts lielākais rožu vainags pasaulē. Gribam pierādīt, ka Tukums ir visskaistākais novads, un mūsu devīze taču ir “Uz Tukumu pēc smukuma!”.

– Vainagu pieteicāt Ginesa rekordam?

– Ginesam pieteicām, bet viņus interesē tikai paklājs. Vainags diametrā bija četrus metrus plats, novīts no vairāk nekā četriem tūkstošiem rožu, ko sagādāja gan iedzīvotāji, gan sponsori. Tukums sen pazīstams kā rožu audzētāju pilsēta, bet Sēmes pagastā atrodas Baltijā lielākā rožu audzētava.

– Par pilsētas smukumu liecina arī ielas. Vai ir izdevies Tukumu un pagastus savienot ar labiem ceļiem?

– Tā bija koncepcija, kuru izstrādājām, pagastiem apvienojoties un naivi cerot, ka valsts administratīvi teritoriālajai reformai piešķirs atbilstošu finansējumu. Taču ar 200 tūkstošiem latu, ko saņēma katrs pagasts, nevar reformu virzīt uz priekšu. Tiekoties ar uzņēmējiem, mēs jautājām – kas jums ir vajadzīgs, kā jums palīdzēt?

 

Deviņdesmit pieci procenti teica – sakārtojiet ceļus, ar pārējo mēs paši tiksim galā. Tukums var lepoties, ka maģistrālās ielas ir kārtībā. Lielā bēda ir iekškvartālu un grantētās ielas, pilsētā attīstās jauni mikrorajoni. Budžeta līdzekļu ielām nepietiek, tas ir ļoti dārgs prieks.

 

– Katram savas prioritātes – kuras ir jūsējās?

– Katru gadu, veidojot budžetu, nosakām lielās un mazās perspektīvas. Ja parādās budžeta pārpilde, tad mums nevajag sēsties pie galda un klaigāt, kam un cik to dosim. Taču valdība mūs ir sodījusi, ka esam izpildījuši vienu no prioritātēm – bērnudārzu būvniecību. Ko tas nozīmē? Tukumā 2013., 2014. gadā rindu uz bērnudārzu vairs nebūs – ne novadā, ne pilsētā. Šajā sasaukumā esam radījuši 320 vietas bērnudārzos un cerējām, ka valsts maksās audzinātāju algas, kā bija ierakstīts valdības deklarācijā.

– Vai nu pirmā reize, kad valdība nepilda solījumu… Tagad varat novērtēt, ko Tukums ir ieguvis no administratīvi teritoriālās reformas?

– Esam kļuvuši par trešo lielāko novadu Latvijā, tāpēc pašvaldībai ir stipri lielāka finansiālā kapacitāte. 2011. gadā realizējām projektus par vairāk nekā pieciem miljoniem latu, no kā puse ir ieguldīti laukos. Piemēram, Slampe viena pati nebūtu pacēlusi projektu par vairāk nekā pusotru miljonu latu, kas saistīti ar lielā kultūras nama, skolas un bērnudārza renovāciju, kā arī sociālā centra celtniecību. Sēmē un Džūkstē uzcēlām sporta zāli. Katrā pagastā varam runāt par 200 līdz 500 tūkstošiem latu, kas šajā laikā ir ieguldīti.

 

Neslēpšu, ka vairāki pagasti pēc pāris gadiem būtu bankrotējuši, ja ne apvienošana. Kaut vai Zentene ar vairāk nekā 30 tūkstošiem latu nodokļu parādu, ko mēs samaksājām 2009. gadā. Nebūtu reformas – pagastam būtu trekna svītra pāri.

 

– Cilvēkus gan vairāk satrauc savas problēmas.

– Cilvēkam svarīgākais – redz, man pagastā bija priekšnieks, tagad tā nav. Varēja atnākt arī pie Jāņa vai Pētera parunāties, tagad priekšnieki pagastā parādās labi ja reizi mēnesī. Priekšlikums par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās pat sekmēs, ka saikne ar iedzīvotājiem samazinās.

– Taču iedzīvotāji bieži vien vēlas runāt tieši ar domes priekšsēdētāju.

– No domes priekšsēdētāja nevar taisīt karali, kas visu atrisinās. Cenšamies nodrošināt, lai cilvēkam ar savu problēmu nav tūlīt jāskrien uz Tukuma centru un lai tā sāpe tiktu risināta pagasta pārvaldē.

– Vai pārvaldes spēj tikt galā?

– Reizēm nākas teikt stiprāku vārdu, jo pārvaldes mēdz atrunāties – mēs jau vairs neko nevaram, mēs esam tikai pagasta pārvalde un visu lemj centrā. No piespiedu apvienošanās mieles paliek, lai cik labi ietu.

– Kā tik lielā novadā izdodas, kā saka sportisti, pārredzēt laukumu?

– Tas ir nepārtraukts darbs ar deputātiem, pārvaldniekiem, domes nodaļu vadītājiem. Visgrūtāk ir izskaust to “es”. Tā ir lielākā problēma – saprast, ka tagad nav “es”, bet ir “mēs” – mēs esam viens Tukuma novads.

– Katrs pagasts grib deķi vilkt uz savu pusi.

 

– Tā ir cilvēciska tieksme, taču ievēlētajiem politiķiem to ir izdevies pārvarēt. To varam pamatot ar budžetu, projektiem. Pēc apvienošanās pagasti netika “sodīti” par saviem parādiem. Visus kredītus – lai cik kurš ir ņēmis – centralizējām un maksājam. Piespiedu laulība tā ir, bet dzīvot var!

 

– Kā organizējat novada dzīvi, lai pagasti nejustos kā nomale?

– Mūsu uzdevums ir radīt visiem vienādas iespējas. Pēc apvienošanās esam saglabājuši visas skolas, kultūras namus, iestādes. Saglabājām vietējo ziņu izdevumus. Nav neviena pārvaldes, skolas vai sabiedriskās organizācijas projekta, kuru nebūtu atbalstījuši.

Mums jāveido infrastruktūra, kur darboties aktīviem cilvēkiem, un mēs to darām. Laukos veidojas ļoti daudz nevalstisko organizāciju, un šīs mazās aktivitātes rada vienotības sajūtu konkrētajā vietā. Nevalstiskajām organizācijām gadā piešķiram 100 tūkstošus latu. Interesantākais ir tas – jo sliktāk dzīvo, jo aktīvāki kļūst. Neiegrimst depresijā, bet vairāk apvienojas un dara kopā. Lokālpatriotisms ir jāsaglabā.

– Pērn kādā intervijā teicāt, ka šogad tukumniekiem būs 500 jaunas darba vietas.

– Reāli jau darbojas 300 vietas. “Rimi” nāca klāt kulinārijas cehs ar darba vietām vairāk nekā 20 cilvēkiem, lielajā “Maxima” sāka strādāt 50 cilvēki, mēbeļu rūpnīca atjaunoja darbu no nulles – tur ir 100 vietas, pašvaldības jaunajā bērnudārzā “Karlsons” – vairāk nekā 40, tūlīt nodosim arī otru bērnudārzu “Pepija”.

 

Kad “Skonto Plan” atvērs rūpnīcu, būs ap 200 jaunu darba vietu. Taču mums trūkst cilvēku! Tāpēc drīzumā pieņemsim lēmumu par vienas mājas pirkšanu pašvaldības īres dzīvokļu izveidei, lai piesaistītu cilvēkus. Tukumā ir par maz iedzīvotāju darbspējīgā vecumā.

 

– Taču ir bezdarbnieki.

– Tā ir ļoti skumja tēma. Tik ilgi strādājot pašvaldībā, varu salīdzināt – ja deviņdesmitajos gados uz pašvaldību pēc pabalsta nāca mamma un tētis, tad tagad nāk viņu bērni. Vai arī ierodas jauns pāris prasīt dzīvokļa pabalstu, un, kad es vīrietim jautāju, lai nosauc savu pēdējo darba vietu, viņš to nevar atcerēties.

– Un jūs maksājat pabalstus.

– Sociālajā sfērā cenšamies iesaistīt atpakaļ darbā, nevis tikai maksāt pabalstus. Šogad ieviesām noteikumu, ka bezdarbniekam jālīdzdarbojas, jāstrādā 12 stundas nedēļā un pabalstu prasītāju skaits krasi samazinājās. Jautājums – vai viņi negrib strādāt, vai arī viņiem ir kaut kādi ieņēmumi.

– Ja Tukums laimētu lielu naudu loterijā, kur to ieguldītu?

– Nav tik daudz naudas, lai visu varētu izdarīt… E. Birznieka-Upīša pamatskolai uzbūvētu piebūvi ar sporta zāli un ēdnīcu, pilsētā uzbūvētu peldbaseinu ar sporta kompleksu, dzīvojamo māju.

– Arī koncertzāli, kur slavenajam novadniekam Vestardam Šimkum koncertēt?

– Vestards Tukumā sniedza vairākus koncertus vēl pa­dsmitgadnieka vecumā. Tad es visiem teicu – nāciet, klausieties, drīz jūs par to maksāsiet milzīgu naudu! Koncertzāli gribētos, bet ļoti šaubos, vai tā nekļūs par lielu, tukšu ēku ar diviem koncertiem gadā un arī tad visas vietas nebūs pilnas. Notiks kultūras nama rekonstrukcija, tur būs arī flīģelis un varēsim rīkot Vestarda Šimkus koncertu.

– Uz kuru viņš, iespējams, atlidotu ar lidmašīnu. Taču ne visi tukumnieki vēlas lidlauku.

– Es ļoti labi saprotu cilvēkus, kuri protestē pret lidlauku. Ir savākti 600 paraksti pret šo ieceri. Taču es arī ļoti labi saprotu uzņēmēju, kurš ir gatavs ieguldīt savu naudu – uzcelt termināli un sakārtot visu infrastruktūru, lai lidlauks varētu pieņemt pasažieru lidmašīnas.

 

Neredzēt to, ka lidlauks Tukumam būs ieguvums, ir absurds. Tāpēc mums jāatrod kompromiss starp iedzīvotāju un uzņēmēja interesēm. Ja lidlaukā tiks pārkāptas normas, pašvaldība iestāsies par iedzīvotāju interesēm.

 

– Jūs atbalstāt Tukuma lidlauka attīstību.

– Es atbalstu, jo nedrīkstu bremzēt ekonomisko attīstību. Tas nav tikai lidlauks – tā ir vesela infrastruktūras sistēma, kas veidojas apkārt – apkalpojošais personāls, noliktavas, transports, taksometru pakalpojumi. Nevar prasīt labi sakārtotu novadu, ja nav kas maksā nodokļus!

– Kā izdevies tik ilgus gadus noturēties amatā?

– Tas gan jājautā iedzīvotājiem… Man patīk, ka šajā darbā es varu realizēt savas ieceres. Citi saka – es gribot pat par daudz. Taču, ja pazūd šī vēlēšanās, tad jāiet no darba projām. Ja atceramies, kāds Tukums bija deviņdesmito gadu sākumā – Rīgas guļamvagons un pelēka armijas pilsēta… Bet šodien tā ir viena no sakārtotākajām pilsētām Latvijā. Tas šajos gados ir paveikts, un par to varu būt gandarīts.

 

Uzziņa

Tukuma novads

* Ietilpst: Tukuma pilsēta un 10 pagasti – Degole, Džūkste, Irlava, Jaunsāti, Lestene, Pūre, Sēme, Slampe, Tume, Zentene

* Iedzīvotāju skaits: 32 641

* Bezdarba līmenis: 7,4%

* Pašvaldības 2012. gada budžets: 19,6 miljoni latu (neskaitot ES projektu finanses)

* 2011. gadā īstenoti 43 projekti: pilsētā – 17 projekti par Ls 2 396 775, pagastos – 26 projekti par Ls 1 970 510

* Izglītības iestādes: 12 vispārējās, 2 speciālās, 8 pirmsskolas

* Lielākie uzņēmumi: “Tukuma piens”, “Skonto Plan Ltd” (metāla konstrukcijas, stikla paketes), “Ar B Agro” (rožu audzēšana), “Puratos” (augļu un ogu pārstrāde), “Lestene” (lauksaimniecība)

* Amatiermākslas kolektīvi: 70

* Nevalstiskās organizācijas un sporta klubi: 72

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+