Ekonomika
Īpašums

Piespiedu nomas izbeigšanai gatavos jaunu likumu 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Ieva Čīča

Dzīvokļu īpašnieki, kuru nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, varētu tikt atbrīvoti no nomas, kas līdz šim viņiem jāmaksā par zemi piespiedu kārtā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kas paredz dalīto īpašumu izbeigšanu un vienota īpašuma izveidošanu, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi.

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs saka, ka piespiedu nomas izbeigšanai būtībā tiks gatavots jauns likums, kas atšķirsies no Tieslietu ministrijā sagatavotā likumprojekta, kuru pērn Saeimā paguva pieņemt pirmajā lasījumā. Jaunajā likumā būs ietverti Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vadītās darba grupas priekšlikumi, ar kuriem sākumā plānoja papildināt Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā.

Lai atpirktu zemi, par to būtu jālemj nama dzīvokļu īpašnieku vairākumam, pēc tam viņu vārdā rīkotos pilnvarnieks, kurš cita starpā lūgtu pašvaldību lemt par ēkas izmantošanai nepieciešamo zemesgabalu. Pašvaldībai lēmums būtu jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad saņemts iesniegums par izpirkuma tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.

Paredzēts, ka, balstoties uz pašvaldības lēmumu, zemes izpirkuma cenu noteiktu Valsts zemes dienestā (VZD) un ka zemi varēs izpirkt par kadastrālo vērtību. Kā zināms, Tieslietu ministrijā bija izplānojuši, ka zemi izpirktu par kadastrālo vērtību, reizinātu ar koeficientu 1,18, kas tādējādi to vēl vairāk sadārdzinātu Rīgas dzīvokļu īpašniekiem, ņemot vērā jau tā zemei noteiktās augstās kadastrālās vērtības.

Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuri pašlaik spiesti maksāt par zemes nomu, tai summai, kas noteiktu laiku, piemēram, turpmākos piecus vai desmit gadus būtu jāmaksā par zemes izpirkšanu, jābūt uz pusi mazākai nekā par zemes nomu maksātajai.

Dzīvokļi, kuru īpašnieki nebūs samaksājuši par zemes izpirkumu, netiktu ieķīlāti par labu zemes īpašniekiem uz 10 gadiem.

Zemes izpirkšanas termiņš nebūtu noteikts. Tādējādi tiktu novērsta to dzīvokļu īpašnieku, kuri noteiktā laikā nespēj sagādāt naudu zemes pirkumam, pārtapšana par mūžīgajiem zemes piespiedu nomniekiem.

Lai varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumprojektā paredzēts arī valsts atbalsts, līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību jau īstenoto atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri aizņemas naudu komercbankās daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanai, kur izdevumi viņiem tiek segti par Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts naudu. Vai līdzīgi kā tām ģimenēm ar bērniem, kurām valsts galvo hipotekārā kredīta pirmo iemaksu mājokļa iegādei. Ņemot kredītu, dzīvoklis nebūtu jāieķīlā.

Saeimas deputāts Viktors Valainis saka, ka ar valsts galvojumu zemes izpirkšanai arī tiktu panākts minētais maksājuma samazinājums – uz pusi mazāks nekā par nomu maksātais.
Sergejs Dolgopolovs saka, ka galīgais lēmums par likumprojekta tālāko virzību skatīšanai Saeimā komisijas deputāti lemšot pēc Finanšu ministrijas atzinuma saņemšanas.

Pēc viņa teiktā, esot arī jāskatās, ar ko beigsies 1922.gadā dzimušās, Izraēlā dzīvojošās Soņas Traubes iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Atsperdamās uz Satversmes 1. un 105. pantu, Soņa Traube norādījusi, ka ar šiem grozījumiem esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un aizskartas tiesības uz īpašumu.Rīgas Latgales priekšpilsētā viņai pieder 1000 kvadrātmetru zemes gabals, uz kura padomju varas laikā uzcelts daudzstāvu dzīvojamais nams.

Visticamāk, ne jau deviņdesmit sešus gadus vecā īpašniece ir īstā, kas apstrīdējusi Saeimā pieņemto likumu. Aiz viņas muguras drīzāk ir tie bijušie ministri, bijušie un esošie Saeimas deputāti, citas amatpersonas, kuras par visu vari gribētu saglabāt to brīnišķīgo peļņu, kuru ik gadu, pašiem neko nedarot, var pumpēt no tūkstošiem Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju kabatām.

Satversmes tiesā ierosināto lietu par pagājušā gada jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kuri paredz turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt piespiedu nomas apmēru, tiesneši sāks skatīt 6.martā. Kā zināms, šogad to var noteikt līdz 5% gadā, no 2019.gada – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

LA.lv