Ekonomika
Īpašums

Piespiedu nomas izbeigšanai jauns piegājiens 24

Foto – Saeimas kanceleja

Ar valsts galvojumu zemes izpirkšanai domā panākt zemes izpirkuma maksājuma samazinājumu – uz pusi mazāku nekā par nomu maksātais.

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts, kas paredz dzīvokļu īpašniekiem tiesības izpirkt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem mājām, iespējams, tiks papildināts ar jauniem “spēles noteikumiem”.

 

Vairāki jauni priekšlikumi

Saeimas deputāts Viktors Valainis (“Vienotība), kurš Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdevumā vada darba grupu likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam, teic, ka viņam esot vairāki jauni priekšlikumi, kā dzīvokļu īpašniekiem atvieglot zemes izpirkšanu.

Pirmais – dzīvokļu īpašniekiem, kuri pašlaik spiesti maksāt par zemes nomu, tai summai, kas noteiktu laiku, piemēram, turpmākos piecus vai desmit gadus būtu jāmaksā par zemes izpirkšanu, jābūt uz pusi mazākai nekā par zemes nomu maksātajai. Otrais – dzīvokļi, kuru īpašnieki nebūs samaksājuši par zemes izpirkumu, netiktu ieķīlāti par labu zemes īpašniekiem uz 10 gadiem.

Trešais – zemes izpirkšanas termiņš nebūtu noteikts. Tādējādi tiktu novērsta to dzīvokļu īpašnieku, kuri noteiktā laikā nespēj sagādāt naudu zemes pirkumam, pārvēršana par mūžīgajiem zemes piespiedu nomniekiem. Deputāts neatzīst arī likumprojekta sākotnējā redakcijā paredzēto zemes izpirkšanas uzsākšanu tikai no 2020. gada. Viņaprāt, izpirkšana varētu sākties no pirmās dienas, kad likums ir stājies spēkā.

 

Nepieciešams lielāks valsts atbalsts

Uz jautājumu, kā iespējams panākt uz pusi mazāku mēneša zemes izpirkšanas maksājumu salīdzinājumā ar to, ko iedzīvotāji spiesti maksāt par zemes nomu, Viktors Valainis atbild, ka šī priekšlikuma īstenošanai nepieciešams valsts atbalsts, krietni lielāks nekā likumprojekta sākotnējā redakcijā paredzētais. To varētu īstenot, līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību jau īstenoto atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri aizņemas naudu komercbankās daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanai, kur izdevumi viņiem tiek segti par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts naudu. Vai kā tām ģimenēm ar bērniem, kurām valsts galvo hipotekārā kredīta pirmo iemaksu mājokļa iegādei. Pēc deputāta teiktā, ar valsts galvojumu zemes izpirkšanai tiktu panākts minētais maksājuma samazinājums – 
uz pusi mazāks nekā par nomu maksātais.

Tomēr neatkarīgi no valsts atbalsta veida zemes izpirkšanas procedūrā, viņaprāt, iniciatīvai jānāk no pašiem šo namu iedzīvotājiem. Viņiem jālemj, pirkt zemi vai nepirkt. Pirmkārt, par to jānobalso nama iedzīvotāju vairākumam, vienlaikus ieceļot pilnvaroto personu, visticamāk, nama pārvaldnieku, kurš vietējā pašvaldībā pieprasa atzinumu par to, vai namam ir uzmērīts tā dēvētais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.

Viktors Valainis stāsta, ka, piemēram, Rīgā, kur dalīto īpašumu ir visvairāk, aptuveni puse zemes gabalu robežu šai nolūkā jau tiekot pārmērīta. Pirmie lēmumi par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu piešķiršanu gaidāmi, sākot no nākamā gada. Kā zināms, tiesības dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt noteikt namiem uzturēšanai nepieciešamās zemes robežas ir no 2015. gada 1. jūlija.

 

Zemes izpirkuma cena nezināma

Kāda būtu izpirkuma maksa, to noteiktu Valsts zemes dienestā, balstoties uz zemes kadastrālās vērtības reizinājumu ar koeficientu. Kāds būtu šis koeficients, par to vēl būšot jālemj. Valdības apstiprinātajā likumprojekta redakcijā, kā zināms, šis koeficients bija noteikts 1,18. Pēc Saeimas deputāta teiktā iznāk, ka par izpirkuma cenu, kas it kā jau bija noteikta, politiķi vēl spriedīs.

Viktors Valainis cer, ka likumprojektu Saeimā varētu pieņemt līdz šā gada beigām un ka likums varētu būt spēkā no 2018. gada 1. janvāra.

LA.lv