Ekonomika
Īpašums

Piespiedu nomu izbeigs. Par kādu cenu? 16

Foto – Dainis Bušmanis

Dzīvokļu īpašniekiem beidzot piedāvās iespēju izkļūt no tā strupceļa, kurā viņus vairāk nekā divdesmit gadu bija iedzinusi valsts, ar varu piespiežot nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem.

Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti lielā vienprātībā bez balsojuma atbalstīja Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, kuru sagatavojusi Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vadītā darba grupa un kurš paredz dalīto īpašumu izbeigšanu, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi. Paredzēts, ka pirmajā lasījumā Saeimā to varētu pieņemt jau pēc nedēļas, 19. aprīlī. Savukārt līdz maija vidum likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam. Komisijas deputāti noskaņoti apstiprināt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā vēl šīs Saeimas laikā.

 

Atšķirībā no Tieslietu ministrijā sagatavotā likumprojekta, kurš pērn jau izgāja cauri Saeimai pirmajā lasījumā, jaunajā likumprojektā piedāvāti vairāki zemes izpirkšanas atvieglojumi, kas, iespējams, ļautu atbrīvoties no šā pazemojošā piespiedu nomas jūga iespējami lielākam iedzīvotāju pulkam.

Pirmkārt, zemes izpirkšanas termiņš nebūtu noteikts.

Otrkārt, ja zemes atpirkšanai nama dzīvokļu īpašnieku vairākums pirmajā reizē nepiekristu, tad pēc gada par to var lemt atkārtoti.

Treškārt, dzīvokļi, kuru īpašnieki nebūs samaksājuši par zemes izpirkumu, netiktu ieķīlāti par labu zemes īpašniekiem uz 10 gadiem.

Ceturtkārt, ar zemes izpirkšanas procedūru saistītos izdevumus dzīvokļu īpašnieku vietā apmaksātu valsts.

Piektkārt, dzīvokļu īpašniekiem, kuri pašlaik spiesti maksāt par zemes nomu, tai summai, kas noteiktu laiku, piemēram, turpmākos piecus vai desmit gadus būtu jāmaksā par zemes izpirkšanu, jābūt uz pusi mazākai nekā pašlaik par zemes nomu maksātajai. Šis maksājuma samazinājums tiktu panākts ar valsts galvojumu zemes izpirkšanai – līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību jau īstenoto atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri aizņemas naudu komercbankās daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanai, kur izdevumi viņiem tiek segti par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts naudu. Vai kā tām ģimenēm ar bērniem, kurām valsts galvo hipotekārā kredīta pirmo iemaksu mājokļa iegādei. Bankā ņemot kredītu, dzīvoklis nebūtu jāieķīlā.

 

Divi jautājumi bez atbildes

Bet iedzīvotājiem paši svarīgākie ir divi jautājumi. Pirmais – cik būs jāmaksā par zemi? Otrais – kāda būs izpērkamās zemes platība?

Uz pirmo jautājumu būtu jāatbild Valsts zemes dienestam, kas pēc likumprojektā paredzētā aprēķinātu to summu, par kādu jāizpērk zeme.

Uz otro – vietējai pašvaldībai, kurai jānosaka izpērkamās zemes platība.

Te tad arī sākas vislielākās neskaidrības.

Diemžēl uz pirmo jautājumu atbildes nav, jo nav zināms, kādas tad būs zemei noteiktās kadastrālās vērtības. Oficiāli paziņots, ka pašlaik noteiktās, kas daudzviet ir mākslīgi saskrūvētas tā, ka pusotru līdz divas reizes pārsniedz tirgus vērtību, it kā ir “iesaldētas” līdz 2020. gadam. Likumprojekts it kā paredz atvieglojumu – izpirkšana notiktu par zemei noteikto kadastrālo vērtību – bez 1,18 papildu koeficienta kā to sākumā bija izgudrojuši Tieslietu ministrijā. Turpmāko divu gadu laikā Valsts zemes dienests sola būtiskas pārmaiņas kadastrālās vērtēšanas sistēmā, maksimāli pielīdzinot kadastrālās vērtības tirgus vērtībām. Bet tas nozīmē, ka no 2020. gada kadastrālās vērtības celtos visu īpašumu veidiem, tostarp zemei, kas būtu jāizpērk šo namu iedzīvotājiem. Tādējādi var iznākt, ka no 2021. gada, kad pēc jaunā likumprojekta paredzēts sākt zemes izpirkšanu, daudziem iedzīvotājiem tā tik un tā nebūs pa kabatai.

Tāpat nav skaidrības par to, cik daudz zemes namu iedzīvotājiem būtu jāizpērk. Daudzviet Rīgā, Jūrmalā un citur, kur zemei noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība un kur kārdinājums noplēst iespējami lielāku nomas maksu ir vislielākais, piespiedu kārtā nomājamās zemes platībā tiek pieķerta klāt zeme, kuru konkrētā nama iedzīvotāji nemaz neizmanto. Tik un tā jāmaksā par starp namiem izveidotajiem bērnu rotaļu un sporta laukumiem, autostāvvietām un ielām starp namu pagalmiem. Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Gundars Ūdris stāsta, ka, piemēram, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas 143/II nama iedzīvotājiem piespiedu kārtā jānomā 4000 kvadrātmetru zemes platība, kurā ir gan bērnu rotaļu laukums, gan starp pagalmu iela. Iznākumā vienam šā nama divu istabu dzīvokļa īpašniekam tikai par zemes nomu vien jāmaksā vidēji 200 eiro ceturksnī jeb 800 eiro gadā.

Iedzīvotājiem gan ir tiesības pieprasīt pašvaldībām pārskatīt namu izmantošanai nepieciešamo zemes platību, kas tādējādi ļautu samazināt par zemes nomu maksātās summas. Saeimas deputāts Viktors Valainis stāsta, ka Rīgā namiem funkcionāli nepieciešamo zemes platību noteikšana jau notiekot pilnā sparā. Diemžēl tad arī atklājas tas prātam nepatveramais juceklis, par kuru nesen rakstīju – Rīgā, Ropažu ielas 21. namam zemesgrāmatā piesaistīti divi zemes gabali 2316 kvadrātmetru kopplatībā, kas gandrīz uz pusi vairāk nekā Valsts zemes dienestā sagatavotajā zemes robežu plānā namam iemērītā un privatizācijai nodotā platība. Diemžēl šis nav vienīgais piemērs, kas liecina, ka tam, ko izplāno Saeimā, ne Valsts zemes dienests, ne pašvaldības nav spējīgas īstenot.

 

Vai pietiks naudas?

Vai zemes izpirkšana noritēs tik gludi, kā tas izklāstīts aptuveni 30 lappusēs likumprojektam pievienotajos paskaidrojumos, par to ir šaubas vēl cita iemesla dēļ. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka ar zemes izpirkšanu saistīto procedūru, tostarp zvērinātu tiesu izpildītāju pakalpojumiem, reģistrēšanu zemesgrāmatā u. c. segs valsts. Bet Finanšu ministrijā, apspriežot likumprojektu, jau piebilst, ka par papildu naudas piešķiršanu šīm vajadzībām jālemj, apspriežot kārtējā gada budžeta izdevumus. Iznākumā naudas var nepietikt, izpirkšana ievilksies, bet iedzīvotāji turpinās piespiedu kārtā maksāt par zemes nomu. Tikpat svarīgs jautājums – vai iedzīvotājiem pietiks naudas, par ko izpirkt zemi, ja, pēc Valsts zemes dienesta datiem, pašlaik šo zemes īpašumu kadastrālā vērtība svārstās no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro.

Latvijā pavisam ir 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem, kuri atrodas uz 7354 zemes gabaliem, kuri pieder citiem īpašniekiem. No visiem daudzdzīvokļu namiem, kuri atrodas uz citiem piederošas zemes, aptuveni trešdaļa namu ir Rīgā. Bet pietiekami daudz to ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā.

LA.lv