Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. marts, 2012
Drukāt

Piespiež nomāt neizmantotu zemi


pavulins1_vs_9

Ganību dambja 13. nama četru istabu dzīvokļa īpašnieks un dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Tālis Pāvuliņš stāsta, ka 2009. gadā par zemes nomu viņš maksājis 42 latus, 2010. gadā – 78 latus. Bet 2011. gadā nomas maksa jau sasniegusi 240 latus. Divu gadu laikā izdevumi pieauguši sešas reizes. 


Tikpat iespaidīgus rēķinus par zemes nomu spiests maksāt triju istabu dzīvokļa īpašnieks Antons Saukāns. Divu gadu laikā izdevumi pieauguši piecas reizes, nerēķinot izdevumus par siltumu, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem, kuriem cenas šajā laikā tāpat ir pieaugušas. “Ja man nepalīdzētu meita, no pensijas vien par dzīvokli es nespētu samaksāt,” piebilst Antons Saukāns.

Viņš un citi dzīvokļu īpašnieki ir pārliecināti, ka apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” – krāpj nama iedzīvotājus, liekot maksāt par ietvēm un nama pagalmā izveidoto ielu, kuru ikdienā izmanto citu namu iedzīvotāji un autobraucēji. Iedzīvotāji stāsta, ka zemes īpašnieka un apsaimniekotāja zemes nomas līgumi tiekot slēgti, viņiem nepaziņojot ne par nomas maksas apmēriem, ne par nomājamās zemes platību, ne citiem līguma noteikumiem.

 

Krāpnieki un barokļi

Tālis Pāvuliņš rāda man savulaik noslēgto dzīvokļa privatizācijas līgumu, kurā melns uz balta rakstīts: dzīvojamam namam funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība ir 4077 kvadrātmetri. Taču uz pašreizējā zemes īpašnieka – SIA “Ziemeļu sabiedrība” – vārda zemesgrāmatā reģistrētais zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamais nams, ir 6196 kvadrātmetrus liels. Viņam šķiet, ka iedzīvotāji spiesti maksāt šo nomu par aptuveni 2000 kvadrātmetriem lielāku zemes platību nekā tā, kas bijusi piesaistīta namam. Viņaprāt, nomas aprēķinos šis zemes gabals pieķerts klāt, lai izdabūtu no iedzīvotājiem lielāku nomas maksu.

Iedzīvotāji spiesti maksāt par zemes nomu, kas pēc pērn starp zemes īpašnieku un apsaimniekotāju noslēgtā līguma noteikumiem bijusi 4% no kadastrālās vērtības jeb 8998,01 lats, tam klāt nodoklis par zemi 974,28 latu apmērā, kuru pēc likuma zemes īpašnieks var prasīt no dzīvokļu īpašniekiem. Citu noteikumu starpā līgumā apsaimniekotājs sev paredzējis 7% atlīdzību par starpniecību nomas maksas. Reizē viņiem jāmaksā nodoklis par pašu dzīvokļiem – 0,2 līdz 0,6% no dzīvokļu kadastrālās vērtības. Tā kā nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem iekasē namu apsaimniekotājs, šos rēķinus vēl apliek ar 22% pievienotās vērtības nodokli.

“No nama iedzīvotāju naudiņas uzbarojas visi – gan zemes īpašnieks, gan apsaimniekotājs,” secina Tālis Pāvuliņš.

 

Dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs uzskata, ka ar valsts svētību 66 namā mītošās ģimenes pārvērstas par zemes īpašnieka un apsaimniekotāja gūstekņiem. “Cik ilgi vēl mūs turēs šai gūstā, liekot maksāt par zemi, kuru ikdienā vieni paši nemaz neizmantojam?” viņš jautā.

 

“Zemes nomas līguma noteikumus ar mums pat neapspriež. Zemes īpašnieks noslēdz nomas līgumu ar apsaimniekotāju – pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet mums kā sniegs uz galvas cits pēc cita ik mēnesi birst rēķini,” sūrojas nama iedzīvotāji.

Zemesgrāmatā redzams, ka zemes gabals zem šā nama gājis no rokas rokā – gadu gaitā tam bijuši seši īpašnieki. Gandrīz visi darījumi viņu starpā notikuši pēc pazīstamas shēmas: vispirms tikusi pārdota zemes domājamā daļa, pēc tam atlikusī – tā, lai uz zemes izpirkšanu nevarētu pretendēt nama iedzīvotāji.

Kurš pašlaik ir šā zemes gabala īstais īpašnieks, to pat grūti pateikt. SIA “Ziemeļu sabiedrība”, uz kuras vārda tas reģistrēts pašlaik, saista zemesgrāmatā reģistrēts cerību pirkuma līgums par labu citai firmai – SIA “Ganību dambis 11”. Iedzīvotāju pārstāvis Tālis Pāvuliņš saka, ka runāt ar zemes īpašniekiem, lai vienotos par kaut cik samērīgu nomas maksu, viņam neesot izdevies tikties ne reizi. Tā kā februāra beigās Uzņēmumu reģistrs iesniedzis Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību par uzņēmuma darbības pārtraukšanu, Tālis Pāvuliņš pieļauj, ka sadzīt rokās zemes īpašniekus neizdosies.

 

Lielajai nomai 
cits cēlonis

Uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns saka, ka Ganību dambja 13. nama iedzīvotāju nemieram par nomas maksas celšanos esot pavisam cits cēlonis. Zemes reformas un privatizācijas likumu grozījumi, kas stājās spēkā no 2009. gada 1. novembra, paredz, ka zemes nomas gada maksa nosakāma sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības, ja vien zemes un ēku īpašnieki nevienojas par citiem. Līdz 2009. gada 1. novembrim piespiedu nomas maksa nevarēja pārsniegt 5%. Savukārt no 2010. gada 1. janvāra dzīvokļu īpašnieki spiesti maksāt ne tikai likumā noteikto zemes nomu, bet arī atlīdzināt zemes īpašniekam nodokli par zemi – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. “Tā šie izdevumi veidojas,” viņš piebilst.

Krists Leiškalns skaidro ka nomas rēķinos nekāds lieks zemes gabals neesot pieķerts klāt.

 

Pērn zemes nomas līgums esot noslēgts par dzīvojamam namam piesaistīto zemes gabalu 4077 kv.m ar likmi 4% no kadastra vērtības, kas ir mazāka nekā tā, ko zemes īpašnieks varētu prasīt pēc likuma. Arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi dzīvokļu īpašniekiem tiekot aprēķināts tikai no šiem namam piesaistītajiem kvadrātmetriem.

 

Uz jautājumu, kāpēc nomas līgumu noteikumus neapspriež ar namu iedzīvotājiem, Krists Leiškalns atbild, ka likums neparedz apsaimniekotājam šādus pienākumus. Viņaprāt, ja visus nomas līgumus viņi apspriestu ar namu iedzīvotājiem, tad tālāk par lielu klaigāšanu netiktu un daudzus līgumus vispār nebūtu iespējams noslēgt.

 

Neziņā un bažās

Uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis atzīst, ka pēc Ganību dambja 13. nama dzīvokļu īpašnieku prasības sarunās par zemes nomas līguma noteikumiem iesaistīšot arī viņus. Nama iedzīvotāju pārstāvis Tālis Pāvuliņš saka, ka sarunas par šā gada nomas līguma noteikumiem neesot sākušās. “Tā nu joprojām dzīvojam neziņā, cik par zemes nomu mums būs jāmaksā šogad,” viņš piebilst.

Iespējams, nama iedzīvotāju bažas par namam klāt pieķerto aptuveni 2000 kvadrātmetru platību nav gluži bez iemesla. Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā šim uz SIA “Ziemeļu sabiedrība” vārda reģistrētajam zemes gabalam 6196 kvadrātmetru platībā ir noteikti divi atšķirīgi lietošanas mērķi: 4077 kvadrātmetriem – daudzdzīvokļu māju apbūve; 2119 kvadrātmetriem – noliktavu apbūve. Šādi atšķirīgi zemes lietojuma mērķi ietekmē šā zemes gabala kadastrālo vērtību, kas pašlaik ir 341 867 lati.

 

Naudu plēsīs tik un tā

Rīgas domē ziņo, ka no aptuveni 4500 namiem, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, aptuveni trešdaļa pilnīgi vai daļēji atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. Pērn “Rīgas namu pārvaldnieks” bija noslēdzis ar viņiem ap 1800 zemes nomas līgumu. Nomas maksa svārstījusies no 2 santīmiem līdz 1,20 latiem par kvadrātmetru mēnesī.

 

Šogad apsaimniekotājs esot iecerējis mainīt zemes nomas maksas iekasēšanas kārtību. Pagājušajā gadā rēķinos zemes nomas maksa bijusi iekļauta katru mēnesi. Turpmāk tikšot izrakstīts atsevišķs zemes nomas rēķins reizi trijos mēnešos.

 

Savukārt nama iedzīvotāju pārstāvis Tālis Pāvuliņš saka: iekasēšanas kārtība neko nemainīs, naudu no mums plēsīs tik un tā.

 

Ministrijā slīpē likumprojektu

Tā sauktās zemes piespiedu nomas radīto problēmu novēršanai Tieslietu ministrijā izdomājuši izdot jaunu – Dalītā īpašuma likumu. Viens šā likuma projekta variants ministrijā bijis sagatavots jau pagājušajā gadā. Tas paredzēja nepieļaut šādu īpašumu rašanos nākotnē. Savukārt par jau radītajiem paredzēja, ka namu iedzīvotājiem varētu noteikt mazāku nomājamās zemes platību, kurai turklāt tiktu samazināta kadastrālā vērtība. Uz platību un vērtību samazinājuma rēķina dzīvokļu īpašniekiem samazinātos izdevumi par zemes nomu un par zemi maksāto nodokli.

Ar likumprojekta virzīšanu ministrijā gan īpaši nesteidzas. Viens no iemesliem – nav pārliecības, ka likumprojektā paredzētais apmierinās gan dzīvokļu, gan zemes īpašniekus. Vēl pērn novembrī ministrija aicināja iedzīvotājus sūtīt priekšlikumus par dalītā īpašuma problēmu iespējamiem risinājumiem.

 

Turpinājums seko

Pašlaik ministrijā īpaši izveidotā darba grupa turpina slīpēt Dalītā īpašuma likumprojektu. Līdz šā gada 1. maijam tas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Savukārt Saeimā likumprojekts jānodod līdz šā gada 1. septembrim. Kad Saeima to varētu pieņemt, to var tikai zīlēt.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+