Ekonomika
Īpašums

“Rīgas ūdens” piespiež otrreiz maksāt par jau samaksāto 16


Olita Gentvilo-Gedvilo-Gidvilo: “Dzīvoju pārliecībā, ka par ūdeni sen jau esmu samaksājusi apsaimniekotājam un ka man nekādu parādu nav un nevar būt.”
Olita Gentvilo-Gedvilo-Gidvilo: “Dzīvoju pārliecībā, ka par ūdeni sen jau esmu samaksājusi apsaimniekotājam un ka man nekādu parādu nav un nevar būt.”
Foto – Valdis Semjonovs

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” liek samaksāt Koku ielas 15. nama dzīvokļu īpašniekiem piecus gadus vecu parādu par ūdeni, par ko vienreiz viņi jau samaksājuši nama apsaimniekotājam.

Nama iedzīvotāji domā, ka par ūdeni vienreiz jau samaksāto naudas summu apsaimniekotājs pievācis sev vai iztērējis citu parādu segšanai. Uzņēmumam “Rīgas ūdens” tā nekad nav bijusi pārskaitīta.

 

Ūdens gali ūdenī

Kur īsti iedzīvotāju samaksātā nauda palikusi, to pašlaik vairs īsti nav kam prasīt. Un arī vairs nav no kā piedzīt. Kopš 2009. gada šo namu apsaimniekoja SIA “Namu apsaimniekošana”, kuru dzīvokļu īpašnieki bija pilnvarojuši norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp par ūdens piegādi. Bet 2013. gadā Latgales priekšpilsētas tiesā tika pasludināta SIA “Namu apsaimniekošana” maksātnespēja, savukārt 2016. gada 8. jūnijā uzņēmums tika likvidēts.

“Biju nepatīkami pārsteigta, no “Rīgas ūdens” saņemot brīdinājumu, ka esmu tam parādā ap 60 eiro,” stāsta dzīvokļa īpašniece Olita Gentvilo-Gedvilo-Gidvilo, “dzīvoju pārliecībā, ka par ūdeni sen jau esmu samaksājusi apsaimniekotājam un ka man nekādu parādu nav un nevar būt. Par šo laikposmu esmu saglabājusi arī visus rēķinus un internetbankas maksājumu uzdevumus, tāpēc šķita, ka noticis kāds pārpratums.”

Tikpat pārliecināti bijuši arī citi dzīvokļu īpašnieki, kuri visus rēķinus par ūdeni bija samaksājuši noteiktajā laikā, tāpēc šiem brīdinājumiem nepievērsa uzmanību.

Bet pagājušā gada aprīlī “Rīgas ūdens” iesniedza tiesā prasību pret 89 dzīvokļu īpašniekiem par parāda piedziņu – kopā ar līgumsodu un procentiem vairāk nekā 5000 eiro apmērā.

 

Parādu neatzīst

Arī tiesā iesūdzētie dzīvokļu īpašnieki parādu neatzina, paskaidrojot tai, ka par ūdeni vienreiz jau ir samaksājuši un ka prasība maksāt otrreiz par to pašu ir netaisna un muļķīga.

Olita un vairāki desmiti citu dzīvokļu īpašnieku tiesā bija uzrādījuši gan pastā, gan bankās veikto maksājumu pasakņus, gan saglabātos internetbankas maksājumu uzdevumus, kuri nepārprotami apliecina, ka par ūdeni samaksājuši noteiktajā laikā.

Tie dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļos bijuši uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, ir pārliecināti, ka viņiem aprēķinātās parāda summas ir uzpūstas – tik daudz ūdens viņi nav patērējuši un nemaz nespēj patērēt.

“Dzīvoklī dzīvoju viens, un mans ūdens patēriņš nepārsniedza un arī pašlaik nepārsniedz vienu kubikmetru mēnesī,” atklāj Alberts Hercogs. “No 2012. gada maija līdz novembrim par šo vienu kubikmetru maksāju 88 santīmus jeb 1,25 eiro. Bet tagad “Rīgas ūdens” par šo laikposmu grib no manis piedzīt aptuveni 7 līdz 8 eiro mēnesī – septiņas līdz astoņas reizes vairāk!”

 

Pēc noilguma iekasē vēl vairāk

Dzīvokļa īpašnieces Ingas Bormanes advokāts M. Bringulis mēģināja tiesu pārliecināt, ka “Rīgas ūdens” nemaz nedrīkst piedzīt piecus gadus vecus parādus, tāpēc ka darījumiem starp apsaimniekotāju un ūdens piegādātāju pēc likuma ir noteikts triju gadu noilgums.

Dzīvokļa īpašniece un nama vecākā Irina Ivanova uzskata, ka parāds, ja tāds patiešām bija radies, uzņēmumam “Rīgas ūdens” būtu jāpiedzen nevis no viņas un citiem iedzīvotājiem, bet no apsaimniekotāja, kuram bija noslēgts līgums ar ūdens piegādātāju un kurš līgumā noteiktās saistības pildījis pavirši vai nav pildījis vispār.

“Ja ar apsaimniekotāju mums bija noslēgta vienošanās, ka viņš mūsu naudu pārskaitīs visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tostarp “Rīgas ūdenim”, tad taču no apsaimniekotāja jāprasa, kāpēc tas nav izdarīts,” uzskata Irina Ivanova.

SIA “Namu apsaimniekošana” bijusī amatpersona Inese Briķena tiesā apliecināja, ka no dzīvokļu īpašniekiem par patērēto ūdeni saņemto naudu uzņēmums iekasējis vienā maksājumu kontā, tāpēc varēja iztērēt citām neatliekamām vajadzībām, tostarp nodokļu maksājumiem.

Šī gada septembrī Rīgas Pārdaugavas tiesas tiesnese A. Grāvīte apmierināja “Rīgas ūdens” prasību, piespriežot 47 dzīvokļu īpašniekiem samaksāt gan parādu, gan līgumsodu, gan tiesas izdevumus. Pirms gada tiesā celtā prasība pret pārējiem tika izbeigta, tāpēc ka viņi, nesagaidot spriedumu, jau bija samierinājušies ar notikušo un vēlreiz samaksājuši prasīto labprātīgi.

“Šāds tiesas spriedums ir divkārši netaisns pret nama iedzīvotājiem,” uzskata nama vecākā Irina Ivanova. “Vienreiz par ūdeni jau samaksāto, bet no apsaimniekotāja nesaņemto naudu mums piespriež samaksāt otrreiz. Savukārt par ūdeni nesaņemtā naudas summa tiek netaisnīgi sadalīta “uz galviņām”, neņemot vērā dzīvokļos uzstādīto patēriņa skaitītāju rādījumus. Tā kā apsaimniekotājs ir bankrotējis un likvidējies, būtībā ar tiesas lēmumu naudu piedzen no tiem, no kā to vēl iespējams piedzīt.”

 

Iedzīvotāji jūtas piekrāpti

Kāpēc bija šāds spriedums, ja iedzīvotāji ar dokumentiem varēja pierādīt, ka par ūdeni tomēr samaksājuši?

Tiesas ieskatā dzīvokļu īpašnieku izdotās pilnvaras nama apsaimniekotājam – SIA “Namu apsaimniekošana” – norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ir saistošas vispirms pašiem pilnvaras izdevējiem, tātad dzīvokļu īpašniekiem. Iznāk, ka apsaimniekotājs un šo komunālo maksājumu starpnieks būtībā neatbild ne par ko. Kaut arī par ūdeni iedzīvotāju samaksātā naudiņa pazūd tā vienotajā maksājumu kontā, par to atbild tikai paši iedzīvotāji…

Pēc tiesas skaidrojuma, tā kā Koku ielas namā dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos, nama kopīpašniekiem visi izdevumi jāsedz samērīgi ar viņu kopīpašuma daļām. “Rīgas ūdens” piegādā ūdeni līdz dzīvojamā nama ievadam, tam nav svarīgi, kā ūdeni patērē katrā dzīvoklī atsevišķi.

Tāpat tiesas ieskatā esot noraidāmi arī iedzīvotāju iebildumi par likumā noteikto triju gadu noilgumu piecu gadu vecam ūdens parādam, tāpēc ka par to aizvadītajos gados “Rīgas ūdens” vairākkārt bija brīdinājis iedzīvotājus.

Nama vecākā Irina Ivanova uzskata, ka, nepārskaitot iedzīvotāju samaksāto naudu ūdensapgādes uzņēmumam, apsaimniekotājs – SIA “Namu apsaimniekošana” – viņus smagi piekrāpis.

Viņai un citiem manis uzrunātajiem iedzīvotājiem šķiet, ka SIA “Namu apsaimniekošana” tomēr pavisam nav pazudusi. Kādā brīdī jūtot, ka pašu un iedzīvotāju iekrāto parādu slogs ir pārāk liels un ka nespēs norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārtapa par SIA “Hausmaster”, kas joprojām darbojas apsaimniekošanas nozarē.

Par to liecina ar Koku ielas nama iedzīvotājiem pārslēgtie apsaimniekošanas līgumi, kurus parakstījusi SIA “Hausmaster” valdes locekle Inese Briķena – tā pati SIA “Namu apsaimniekošana” bijusī amatpersona, kas sniedza liecības tiesā un vēlāk ieņēma arī valdes locekles amatu SIA “Hausmaster”. Irina Ivanova piebilst, ka arī abu uzņēmumu adrese bijusi viena un tā pati, tie paši tālruņu un faksu numuri. Viņu pārsteidzis arī no “Hausmaster” saņemtais paziņojums, ka rēķinus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļu īpašniekiem izrakstīs “Hausmaster”. Bet saņemto naudu pārskaitīs SIA “Namu apsaimniekošana”. Sajuzdami, ka namu grib apsaimniekot būtībā tie paši ļaudis, tikai zem citas firmas izkārtnes, iedzīvotāji no “Hausmaster” pakalpojumiem atteikušies, noslēdzot apsaimniekošanas līgumu ar citu uzņēmumu.

 

Rūgta mācība

Olita Gentvilo-Gedvilo-Gidvilo atzīst, ka šis notikums un tiesas spriedums ir rūgta mācība viņai un citiem nama iedzīvotājiem. Starp nama iedzīvotājiem un apsaimniekotāju noslēgtajā apsaimniekošanas līgumā cita starpā bijis paredzēts, ka vienreiz ceturksnī apsaimniekotājam jāpaziņo, kuriem komunālo pakalpojumu sniedzējiem ticis samaksāts. Bet SIA “Namu apsaimniekošana” šo pienākumu nekad neesot pildījusi. Savukārt nama iedzīvotāji, pārāk bezrūpīgi paļaudamies uz apsaimniekotāja godprātību, to nepieprasīja.

Olita atzīst, ka “LA” redakcijā vērsusies tikai tāpēc, lai aicinātu citus daudzstāvu namu iedzīvotājus vērīgāk sekot apsaimniekotāju darbībai, laikus pieprasot atskaites par veiktajiem maksājumiem.

 

Pēdējā diena pārsūdzībai

Šodien ir pēdējā diena, kad apsaimniekotāja piekrāptie nama iedzīvotāji vēl var pārsūdzēt Rīgas Pārdaugavas tiesas spriedumu. Irina Ivanova saka, ka to pārsūdzēs. Bet šaubās, vai to darīs citi, sevišķi pensionāri, ņemot vērā jau tā lielos izdevumus par nama uzturēšanu. Par tiesvedības turpinājumu advokātiem varot iznākt samaksāt vēl lielākas summas par tām, kuras pieprasa “Rīgas ūdens” un kuras redzamas Rīgas Pārdaugavas tiesas spriedumā. Turklāt aptuveni puse iedzīvotāju jau atmetuši visam ar roku un, tiesas spriedumu lādēdami, par ūdeni samaksājuši otrreiz.

LA.lv