Piespiež pašvaldības maksāt vairāk bērnudārziem 1
Tas ir atbalsts bērniem un viņu vecākiem, tā par Saeimā vakar pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas liks pašvaldībām pārrēķināt un, visticamāk, paaugstināt savu līdzmaksājumu privātajiem bērnudārziem, saka viens no grozījumu autoriem – Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA).
Kā zināms, bērnu nodrošināšana ar vietu bērnudārzā ir pašvaldību pienākums, bet valsts pēdējos trijos gados piešķīrusi savu līdzfinansējumu – 142 eiro mēnesī – tiem bērniem, kuriem nav pieticis vietas pašvaldības bērnudārzos un nācies apmeklēt privātos “dārziņus”. No nākamā gada bija plānots valsts līdzmaksājumu vairs nemaksāt, tomēr Saeima nolēma, ka līdz 2016. gada maija beigām valsts turpinās līdzfinansēt privātos bērnudārzus. Līdztekus jau kopš vasaras tika meklēts ceļš, kā panākt, lai pašvaldības sniegtu lielāku atbalstu vecākiem, kuru bērni iet privātajos bērnudārzos.
Patlaban no pašvaldību maka šiem bērniem “seko” tik daudz naudas, cik vietējā vara tērējot katram pašvaldības bērnudārza audzēknim. Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomisijas priekšsēdētājs I. Parādnieks apgalvoja, ka šie aprēķini neatbilst īstenībai un patiesās izmaksas ir lielākas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau tapusi jauna metodika, pēc kuras pašvaldībām turpmāk jānosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā. Kaut gan reāli noteikumi jau gatavi, Saeima tikai vakar steidzamības kārtā apstiprināja izmaiņas Izglītības likumā, kas uzdod ministrijai šādus noteikumus izstrādāt. Noteikumi paredz, ka turpmāk izmaksu aprēķinā būs jāiekļauj vairāk pozīciju nekā līdz šim, piemēram, būs jāiekļauj remonta izmaksas.
Ir pašvaldības, kas, pat negaidot noteikumu pieņemšanu, jau pārrēķinājušas bērnudārznieka izmaksas. Rīgā līdz šim viens bērns pašvaldības bērnudārzā mēnesī izmaksāja vien 132 eiro un tik vien naudas bērniem no pašvaldības maka sekoja uz privāto bērnudārzu, par kuru jāmaksā vismaz 300 eiro mēnesī. Tagad pašvaldībā pārrēķināts, ka bērnudārznieks izmaksā teju divreiz vairāk – 262 eiro – un šāds līdzmaksājums tiks maksāts jau no 1. janvāra. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane gan skaidro, ka pārrēķins nav saistīts ar Saeimas un valdības lēmumiem. Mainījušies esot higiēnas noteikumi bērnudārzos… Jāpiebilst, ka vēl jūnijā Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka šobrīd spēkā esošais līdzmaksājums privātajiem bērnudārziem ir godīgs un netiks celts.
Vakar pieņemtie grozījumi likumā arī nosaka, ka pašvaldībai būs jāturpina līdzfinansēt mazuļa skološanos privātajā bērnudārzā arī tad, ja viņam būs piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, kurā bērns reģistrēts rindā. “Vecākiem būs izvēles iespēja, vai atstāt bērnu privātajā bērnudārzā vai arī pārcelt viņu uz pašvaldības bērnudārzu. Bieži vien bērniem ir grūti adaptēties jaunā vietā, tāpēc šajā gadījumā būs iespēja bērnam palikt tur, kur viņš jau ir,” skaidro I. Parādnieks. Viņš uzsver, ka šī kārtība attieksies tikai uz tiem bērniem, kuri vietas trūkuma dēļ jau sākuši iet privātajā pirmsskolā. “Tikko tiks atrisināts rindu jautājums, šis nosacījums vairs būtībā nebūs spēkā,” piebilst deputāts.
E. Aldermane toties uzskata, ka šāds lēmums kavē bērnudārza rindu virzību. Pašvaldībai jāpiedāvā vieta bērnudārzā, jāgaida atteikums, atkal jāpiedāvā un atkal jāgaida. Tikmēr citam bērnam nav vietas nevienā bērnudārzā. E. Aldermane spriež: Saeimā ir spēcīgs privāto bērnudārzu lobijs. Zināms, ka I. Parādnieka ģimenei pieder privātais bērnudārzs, bet E. Aldermane teic, ka viņš neesot vienīgais ieinteresētais.
Pats I. Parādnieks apgalvo, ka rūpējas par bērniem un vecākiem, nevis privātajiem bērnudārziem: “Bērnudārzā, ko vada mana sieva, ir tikai 38 vietas un rindā gaida trīsreiz vairāk bērnu. Tas bija piepildīts arī tad, kad nebija ne valsts, ne pašvaldību atbalsta.”
Saeimas plenārsēdē grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti bez debatēm, taču I. Parādnieks apgalvo, ka lielas politiskas cīņas bijušas pirms tam – gan ar pašvaldībām, gan ar partijām, kuru pārstāvētie mēri “nerisina” bērnudārzu jautājumu. Politiskajās cīņās nav izdevies panākt, lai pašvaldības algotu aukli tiem bērniem, kam nav vietas pašvaldības bērnudārzā. Tādējādi nekādu atbalstu nesaņems tie aptuveni 1200 bērnu, kuriem nav vietas ne privātajā, ne pašvaldību bērnudārzā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure teic: valstī nepieciešama atbalsta programma, lai būvētu jaunus bērnudārzus Pierīgā un Rīgā, kur ir lielākais vietu trūkums. Galvaspilsētā jāgādā, lai bērniem būtu lielākas iespējas apmeklēt pieprasītos bērnudārzus centrā; nomalēs jau tagad ir brīvas vietas. Bērnudārza problēmu risināšanai LPS ieskatā būtu jāpiesaista ES struktūrfondu līdzekļi.
