Mobilā versija
+0.3°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
8. februāris, 2017
Drukāt

Pieteikti pirmie 16.marta pasākumi (4)

16.marta pasākumus pavada stigri drošības pasākumi. FOTO - LETA16.marta pasākumus pavada stigri drošības pasākumi. FOTO - LETA

Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā 16.martā pasākumus ir pieteikušas biedrības “Daugavas vanagi Latvijā”, “Nacionālo karavīru atbalstam”, “Latvijas Antinacistiskā komiteja” un privātpersona Kristaps Kašs, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis.

Biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tas plānots plkst.11, un pieteicējs norādījis, ka tajā piedalīsies ap 100 cilvēki.

Savukārt sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam”. Tā paredzēta laikā no plkst.7 līdz 13, un organizators plāno, ka tajā piedalīsies aptuveni 20 cilvēki.

Tāpat kā citus gadus sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī biedrība “Latvijas Antinacistiskā komiteja”. Sapulce plānota laikā no plkst.10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt “Waffen SS” upurus un paust nosodījumu “Waffen SS” noziegumu attaisnošanai. Organizators plāno, ka sapulcē piedalīsies ap 100 cilvēki.

Savukārt Kašs ir pieteicis gājienu/piketu no Strēlnieku laukuma pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Pasākuma mērķis būšot godināt vācu bruņotajos spēkos pretlikumīgi iesauktos karavīrus. Organizators paredzējis, ka gājienā piedalīsies ap 30 cilvēki. Piemēram, pērn Kašs vēstulē Rīgas domei tika pavēstījis, ka vēlas 9.maijā rīkot piketu pie Uzvaras pieminekļa 30 gadus pēc kārtas.

Vidauskis pastāstīja, ka visi pieteikumi tiks izskatīti Rīgas domē likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem noteiktajā kārtībā. Tāpat kā citus gadus pirms lēmuma pieņemšanas tiks pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām iestādēm.

Viņš pastāstīja, ka dažādi pasākumi pieteikti vienā laikā un vietā, tāpēc pašvaldībai nāksies iejaukties. Šāda situācija veidojusies arī iepriekšējos gados, tāpēc arī šogad pašvaldība aicinās organizatorus uz pārrunām, lai panāktu vienošanos par vietas un laika maiņu. Pēdējos gados ir panākts veiksmīgs kompromiss starp pašvaldību un pasākumu organizatoriem, kā rezultātā visi ir apmierināti un arī nopietni incidenti starp pasākuma dalībniekiem nav notikuši.

Likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” nosaka, ka pasākumu iespējams pieteikt līdz 10 dienām pirms tā norises.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kāpēc 21.gs. nacisti sevi dēvē par antifašistiem?

  2. kapec neviens nerunaa par zidu likteniem krievijaa. izradascara laikos bijusas 906 akcijas pret zidiem,dazas pat ar pareizticigoo popu priergalaa.ariPSRSl laikos bija represijas unierobezojumi.manu attalu radinieku Lenas zelta raktuvju prieksnieku nosava.jaaatceras hitlera atdzito zidu liktenis un stalina ieceretaa arstu prava.ari pavisam nesen Krievijas domesvicespikers Tolstojs atlavas antisemitiskus izteicieus.antisemitisms plaukst francijaa ari jau anglijaa. Taisniba ir taa ka stalins palidzeja nodibinat Izraelas valsti,tapec tiek pievertas acis uz patiesibu Nevajag apmelot Latviju seit antisemitisms nekad nav bijis .par hitleru neatbildam.

  3. Žīdi atkal sāk mosties !!!!

  4. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Brīvības piemineklis ir latviešu tautas svētvieta, VISAS latviešu tautas!
    Uzskatu, ka tieši tādēļ tam jānosaka speciāls statuss, piemineklis jāņem VALSTS aizsardzībā un apsaimniekošanā. To nedrīkst uzticēt Rīgas 20% un internacionālistam. Pirmkārt būtu jānoteic, ka pie pieminekļa nedrīkst rīkot cirka izrādes un tingeļtangeļus ar pārģērbšanos, skaļruņiem, visdažādākām “instalācijām” un naida runām.
    Brīvības pieminekli apmeklē svinīgos, valstiskos un tautai nozīmīgos pasākumos. Tur ir jābūt latviskai uzvedības etiķete, un labvēlīgai PATIESĪBAS gaisotnei, bez naida, meliem un svešu lielvaru propagandas.
    Lai to panāktu, atļaujas rīkot pasākumus ir jāizsniedz kultūras, vēstures un likumsargu pārstāvju organizācijām, pilnīgi izslēdzot Rīgas domes piedalīšanos lemšanā.
    Tāda pat kārtība ir jānosaka Brāļu kapos, Lestenē un Likteņdārzā, lai jau iedīglī izslēgtu pašpasludināto ”internacionālistu” un “antifašistu” vēlmi cīnīties par ”pareizo” vēsturi.

Draugiem Facebook Twitter Google+