Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. novembris, 2013
Drukāt

Pietrūks tūkstošiem inženieru (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Ceļu būvniecības objekts Rembates pagastā, kur Ceļu laboratorijas inženieri ieradušies veikt ceļu seguma kvalitātes atbilstības pārbaudi un mērījumus.

Latvijā pieaug darba vietu skaits augsti kvalificētiem darbiniekiem, bet pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka sarūk. Tā kā tendence turpmākajos gados sola saglabāties, atbilstoši būtu jāpārkārtojas arī formālās izglītības piedāvājumam.

Tā secinājuši par darba tirgu un darba spēka sagatavošanu atbildīgo ministriju speciālisti un vakar par to stāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols apstiprināja jau iepriekš izskanējušo prognozi, ka 2020. gadā pietrūks speciālistu inženierzinātņu, dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, bet būs pārāk daudz humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu. Tāpat būs manāms pakalpojumu jomas speciālistu pārpalikums. EM arī pamanījusi, ka ir “neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu”, taču ieteikumi, kā situāciju labot, neizskanēja.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums kārtējo reizi atkal pārdalīt budžeta vietas par labu eksaktajām zinātnēm maz līdzēs. Kā atzīmēja N. Ozols, lielākā daļa sociālo zinātņu studentu studē par maksu. Neraugoties uz to, IZM apņēmusies 2014. gadā par 20 līdz 40 procentiem samazināt budžeta vietas sociālajās zinātnēs bakalaura un maģistra studiju programmās. Doktora studiju programmas gan netikšot aiztiktas. Pamatojums budžeta vietu skaita samazināšanai rasts arī tajā, ka “nepieciešamie speciālisti tiek sagatavoti maksas studiju grupās”, teica IZM Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta vecākā referente Laura Treimane. IZM grasās arī samazināt budžeta vietu skaitu pedagoģiskajās studiju programmās, izņemot studiju programmas, kur sagatavo skolotājus dabaszinātnēs un kur pedagogi var iegūt vairākas kvalifikācijas.

L. Treimane arī sacīja, ka esošā IZM budžeta ietvaros neesot iespējams tik ļoti palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu programmās, lai 2020. gadā šajā nozarē būtu papildu 11 000 speciālistu, kā to vēlētos EM.

Tika arī atzīts, ka jaunieši neizvēlas studēt eksaktās zinātnes tāpēc, ka skolā guvuši vājas zināšanas šajos priekšmetos un tāpēc, ka viņiem ir maza izpratne par to, cik atbildīgi jāizvēlas turpmākā karjera. Tieši inženierzinātņu, IKT un enerģētikas/ elektronikas studiju programmās ir vislielākais studentu atbirums. Rīgas Tehniskajai universitātei gan izdevies topošo inženieru atbirumu samazināt un tagad šo studiju programmu pabeidz 60 procenti no tiem, kas iestājušies. 2006. gadā tas izdevās vien 40 procentiem. Taču Tautsaimniecības padomes pārstāvis, Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis norādīja, ka pēdējos gados darba devēji arī sākuši sūdzēties par inženieru sagatavotību, tā ka, iespējams, atbirums sarucis, samazinot prasības.

Darba tirgū aug pieprasījums pēc augsti kvalificētiem vidējā līmeņa speciālistiem, tāpēc EM skatījumā būtu nepieciešams paplašināt iespējas studēt koledžās, iegūstot pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Statistika liecina, ka vismazāk bezdarbnieku rindās ir augstāko izglītību ieguvušie. Tomēr, lemjot par augstskolu turpmāko finansēšanu, būtu vēlams noskaidrot, kādu augstskolu un studiju programmu absolventi visbiežāk nonāk bezdarbnieku rindās. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa sacīja, ka ir vērojams – visbiežāk pēc studijām kā bezdarbnieki reģistrējas jaunie ekonomisti. Savukārt par augstskolām attiecīga informācija nav apkopota, jo “bezdarbnieku ar augstāko izglītību nav pietiekami daudz, lai veiktu kvalitatīvu statistisko analīzi”. N. Ozols arī norādīja: ja ieviesīs kādas pārmaiņas izglītības piedāvājumā, sekas varēs redzēt ne ātrāk kā 2020. gadā. Ja darba tirgum akūti nepieciešami kādi speciālisti, ātrāk tos varētu sagatavot, pārkvalificējot pieaugušos.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. inženiere 21. novembris, 2013 21:21 Atbildēt
    Nu tad beidzot smadzenes varbūt sāks novērtēt! Kapēc man studēt par inženieri un izmisīgi cīnīties iepirkumos, pēc tam izmisīgi dienā 12-14 st pavadīt pie komjūtera vai skrienot pa lauku ar GPS, beigās saņemt grašus, bet mazpilsētas domes sekretārīte ar vidusskolas izglītību “pelna” 1000Ls bez liekas piepūles?!

    DIKTI NU JAU PATIK !

    LUK TADU UZMANIBU IKDIENA MES IETEICAM VISIEM , KAS GRIB DOMAT PAR PARZEMES PASAULI.

    D.E.M.*

    Евгений Петросян – Речь кандидата..!..

    NECERIET , KA SADS VINGRINAJUMS IR VIEGLS , – CILVEKIEM NEPATIK PATSTAVIGUMS.
    autors: eNopolis

    BET MES IETEICAM LIDZ AR IKDIENIBU APGUT TIK LIELISKO VERIGUMU. LAI TAS VEIDOJAS NO MAZAM DIENAM.

  2. Pieredzējušu speciālistu aptrūka jau 2009.gadā,tūlit pat pēc nepārdomātās pensijas samazināšanas daudz lielākā apmērā strādājošajiem pensionāriem.

  3. Pietrūks visu 200 000 aizbraukušo,pat samazinātā ģimenes valsts pabalsta dēļ nedzimušo.Ne jau valsts uzņēmumu valdes ar dubultotajām algām un pensijām spēs tos aizstāt!

  4. man kā neizdevušamies inženierim nāk prātā laiki, kad no rūpnīcām inženieri gāja tirgot savas rūpnīcas preces nožēlojami ar agstākām izglītībām,bet tie kas bij priekšgājēji rūpnīcu direktori ,pa to laiku iedzīvojās, tapēc lai Dievs dod prātu nebūt par kādu inženieri,kur tavas zināšanas izmanto un ar kāju pa…….tur kur aizmugure zaudē savas izcilās īpašības…….un daudzi studenti to arī zin,labāk būt cilvēkam ar juridisko izglītību kurš var aizstāvēt sevi, jo Latvija(Latvijas valdība pārskatāmā nākotnē nevarēs aiztāvēt darbinieku ar tehniskām zināšanām, bet juridiski muļķi,taču otrādi var izdzīvot un pastāvēt…..tāpēc lūdzu piedodiet…..

  5. Uz katru nodarbināto inženieri vajag 10-20 strādniekus, kuri strādā ar rokām, skrūvē, stumj ķerras, montē, metina…Vai arodskolas pietiekamā daudzumā sagatavos šos strādniekus? Bez strādniekiem inženieris ir 0 vērts.

  6. Man fizikas skolotājs stāstīja,ka pasaulē 90% cilvēku ,,skaldot malku”un tikai 10% domājot.Ceru ,ka esmu starp tiem 10!’Vienu brīdi man pat šķita,ka vārds INŽENIERIS (esmu tāds) ir kaut kas tāds ne pārāk labs,jo tikai nejēgas par tādiem var kļūt.Vismaz man tā šķita…Ceru,ka ledus ir izkustējies.Aicinu apgūt eksaktās zinātnes.Ticiet-tas ir interesanti!!!!

    • Nu tad beidzot smadzenes varbūt sāks novērtēt! Kapēc man studēt par inženieri un izmisīgi cīnīties iepirkumos, pēc tam izmisīgi dienā 12-14 st pavadīt pie komjūtera vai skrienot pa lauku ar GPS, beigās saņemt grašus, bet mazpilsētas domes sekretārīte ar vidusskolas izglītību “pelna” 1000Ls bez liekas piepūles?!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+