Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. septembris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Būt savā vietā, nevis nikni mētāties pa pasauli – tā ir dzīves veiksme (5)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Es ieeju dārzā, un pasaules nemiers atkāpjas – kaut kur ārpusē paliek terora akti, sazvērestības teorijas, vēlēšanas Amerikā, breksits, no sevis tā arī nekur neaizbēgušie bēgļi un kauns par manas valsts amatpersonu izdarībām. Dārzā ir tikai saules un dzīvības sulu piesātinātā esamība. Un es – savā vietā Visumā. Būt savā vietā – tā ir likteņa dāvana un dzīves veiksme. Iespējams, puse cilvēces, varbūt pat vairāk, nav atradusi savu vietu un nikni mētājas pa pasauli.

Es ar lielu interesi skatos televīzijas raidījumu “Mans zaļais dārzs” – gan tāpēc, ka tas ir par man tuvo zaļo pasauli, gan arī tāpēc, ka to tik atraisīti vada Bulduru Dārzkopības vidusskolas absolvents arborists Edgars Neilands. Nevarēju vien nopriecāties, kad vienā no šiem raidījumiem viņš sarunājās ar puķu zinātāju Vilni Onkeli, arī šīs skolas absolventu. Jutos gandarīta, ka laikā, kad Bulduros mācījās abu puišu (piedodiet, nu jau vīru) mammas, arī es pieliku savu roku, lai Bulduros pavadītais laiks viņu dzīvē kļūtu izšķirošs. Dārzu pasaulē savu vietu, izrādās, ir atraduši arī viņu dēli. Bulduru Dārzkopības vidusskola (padomju laikā – tehnikums) daudziem ir palīdzējusi sajust dabas pievilcības un zemes pievilkšanas spēku, un buldurieši agrāk vai vēlāk atgriežas pie zemes. Pat ja nestrādā dārznieka vai daiļdārznieka profesijā, viņu domāšana attiecībā uz dabu un tās dāvanām ir zaļāka par daudzu citu domāšanu. Šī 1910. gadā dibinātā mācību iestāde ir mūsu nacionālā bagātība, un labi, ka tagad ir nodibināta Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība un pēdējā brīdī ir izdevies skolu un zemi, uz kuras tā stāv, nosargāt no tiem, kuriem dzīvē vienīgais pievilkšanas spēks ir nauda.

Joprojām ir grūti noticēt, ka 25 gados miera un atgūtas brīvības apstākļos fiziski un morāli valsti var izputināt tā, ka tik daudz tās pilsoņu kļūst par savas valsts noliedzējiem un bēgļiem. Daudzi šodien jautā: “Ko mums darīt?” Bet varbūt vēl svarīgāks ir jautājums: “Ko darīt man?” Es ieeju dārzā, lai kaut uz brīdi justos brīva no tā, ko pasaules kopējā bildē nespēju mainīt, un lai ieraudzītu, ko varu mainīt sevī. Man līdzi ir lāpsta, dārza dakšas, kaplis un no rīta iedvesmai lasītais par cilvēka apziņas līmeņiem un ikvienam pieejamām iespējām mainīties vispirms garīgi, jo, kā saka mācītājs Juris Rubenis: “Pasaule jau nav izkritusi Dievam no rokām.” Dārzs vēl smaržo pēc vasaras, bet uz zemi jau planē pirmās dzeltenās lapas un krīt āboli, un es gluži fiziski sajūtu, cik svētīgi darbojas Zemes pievilkšanas spēks.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Joprojām ir grūti noticēt, ka 25 gados miera un atgūtas brīvības apstākļos fiziski un morāli valsti var izputināt tā, ka tik daudz tās pilsoņu kļūst par savas valsts noliedzējiem un bēgļiem. Daudzi šodien jautā: “Ko mums darīt?” Bet varbūt vēl svarīgāks ir jautājums: “Ko darīt man?”
    —————————-
    Uzdodot SEV jautājumu : Ko man darīt? JAUNAIS cilvēks un arī Bulduru Dārzkopības tehnikuma/ vidusskolas ABSOLVENTS (zinu 2 talantus!) dodas PROJĀM no mīļotās Latvijas uz Spāniju, Vāciju, Angliju…Jo. Nespēj Latvijā izdzīvot
    Bet PENSIONĀRE, kura, strādājot PADOMJU gados nopelnījusi pensiju, tagad ik mēnesi bez liekiem kreņķiem saņem savu pensiju, un iebridusi savā dārzā, kur pasaules nemiers atkāpjas – kaut kur ārpusē paliek terora akti, sazvērestības teorijas, vēlēšanas Amerikā un …PROBLĒMAS Latvijā un jauno cilvēku ģimenēs, kurām jāuztur un jāaudzina bērni …

  2. Jā, nu var redzēt, ka Lembja stipendiāti kontrolē katru vārdu un publicē tikai tos komentus, kuri nonicina raksta autori.
    Saldus sapnīšu, stipendiāti iekš LA!

  3. papildinajums iepriekshejam komentara Atbildēt

    Isti nevar saprast autores domu,vai tiesham jauna sieviete domaa,ka aizbraukushi prom no Latvijas tikai naudas “gribeetaji” Laikam pati ir komunistu meitinja? Ja jau tik ljoti laba dzive tev Latvijaa valdoshas 4.maija klikjes vadiba,tad “apsveicu.Noteikti esi vel jauna,nepieredzejusi un samacijusies stingri izdabat lemberga avizei,vai ne?

    • tam, kurš turpina svešus komentārus Atbildēt

      ..!
      Anda Līce ir pazīstama latviešu dzejniece, Sibīrijas bērns.
      Ja tu to nezini, tad acīmredzot ar mokām esi pabeidzis 2 klases palīgskolā. Nerunā par lietām, ko nezinu un par cilvēkiem, kurus nepazīsti!

  4. Nu tad pateicies Dievam par to,ka esi atradusi savu vietu,nevis nosodi lidzcilveekus.Lepniba ir briesmigs netikums,Dievam tas var nepatikt,par to verts padomaat.Mes neviens uz shis zemes neesam paliceeji. Esam sheit tikai iisu bridi,taa ka apmeram ciemos un lielities ar savu vietu un panakumiem zemes virsuu nav liela gudriba.Tas domaats raksta autorei.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+