Piezīmes no Latvijas 0
“Piezīmes no Latvijas” – šādi nosaukts dubultalbums, kura centrā ir teicējas un muzikanti no Latgales, no suitu novada un Sibīrijas, kā arī audiomateriāli, kas glabājas dažādos ierakstu fondos – Latvijas Radio, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē.
Tie nav gludie studiju ieraksti vai folkloras kopu sagatavoto uzstāšanos liecinieki, bet gan tā sauktajā lauku darbā iegūtie daudzbalsīgas muzicēšanas fiksējumi, kas tapuši laikposmā no 1991. līdz 2005. gadam ekspedīcijās. Lauka darbs etnomuzikoloģijā gluži simboliski sasaucas ar lauku darbiem – terminu “fieldwork” apspēlē arī dubultdiska galvenā sastādītāja etnomuzikoloģe, vairāku grāmatu un citu publikāciju autore Anda Beitāne (viņa bijusi klāt 34 no 37 albumā iekļautajos ekspedīciju ierakstos). Smagie darbi tradicionāli pavadīti ar daudzbalsīgo dziedāšanu, un talku bolsi ietverti arī albumā, kura vāku grezno talkotājas un teicējas Helēna Slišāne, Tekla Ločmele, Antoņina Logina un Anna Mežale 2002. gada mēslu talkā Baltinavas pagasta Kašos.
Dubultalbums aizsācis starptautiski nozīmīgu Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātes ieskaņojumu sēriju – “European Voices: Audiovisuals”. Ja vēl precīzāk – to izdod universitātes Tautas mūzikas pētniecības un etnomuzikoloģijas institūta Eiropas daudzbalsīgās mūzikas pētniecības centrs. Sērijas iniciators un redaktors ir etnomuzikologs (arī Latvijas Mūzikas akadēmijas viesprofesors) Ardians Ahmedaja, un sērijas pirmais izdevums tapis sadarbībā ar Latvijas mūzikas augstskolu.
Dubultdiska lielā vērtība, pirmkārt, slēpjas materiālu autentiskumā – tie fiksē vēl dzīvās tradicionālās kultūras izpausmes. Tak garamantu sudrabs drūp. Daudzas teicējas, teicēji, muzikanti, kuri še vēl dzirdami, šobrīd jau viņā saulē. Otra albuma vērtība ir tā akadēmiskums – ciešripas formāts izdevumam saglabāts, taču patiesībā tā ir grāmata, kurā sistematizēti tiek analizēts un raksturots ne tikai tajā ietvertais skaniskais materiāls, bet arī sniegtas vēsturiskās un ģeogrāfiskās ziņas par Latvijas novadiem, to vēsturi, ietverot arī migrācijas procesus (19. gs. beigās notikušo Latvijas iedzīvotāju pārcelšanos uz Sibīriju), publicējot kartes un fotogrāfijas. Dokumentālais un analītiskais materiāls sniedz visas iespējamās ziņas un zinātniskās atziņas par katru no albumā ietvertajām dziesmām, to teicējiem, tādējādi demonstrējot pieeju, kurā svarīgs ne tikai pats mūzikas materiāls, bet galvenokārt cilvēks, kas to teic, un viņa pieredzes stāsti, kas atklājas interviju fragmentos. Turpat atrodami situāciju apraksti, vēsturiskais fons – viss, kas saistās ar personības atklāsmi kopumā. Un tā ir vēl viena, ja ne galvenā, izdevuma vērtība.
Lauka darbā fiksētie dati grāmatā atveidoti ar milzīgu respektu pret faktu, tehniskām detaļām, cilvēkiem, kas iesaistīti dokumentācijas procesā. Savukārt dziesmu tekstu latviešu–angļu parindeņu paralēlpublikācija ļauj sekot dziesmām, izbaudot to valodas ritējumu, skaniskumu, ritmiku, tajā pašā laikā nezaudējot satura pavedienu. (Saskaroties ar latviešu tautasdziesmu dzejas tulkojumu mēģinājumiem, nereti nācies konstatēt, ka, lai cik erudīts būtu tulkotājs, lai cik perfekta būtu viņa dzejas izjūta un atveidotāja talants, tak ritmiskās, fonētiskās, jēdzieniskās stuktūras un semantika kokaini nav ļāvušās pilnvērtīgam atveidam; savukārt audioieraksts ar oriģināltekstu un parindeni svešvalodā veido gluži citādu ainu.) Vietu, lietu un personvārdu reģistrs izdevuma beigās, kā arī apjomīgā bibliogrāfija ir papildu vērtība.
Dubultalbuma struktūra un mūzikas atlase arī gluži kvantitatīvi raksturo tradīcijas izplatību un vēl neseno saglabāšanās stāvokli – pirmā daļa ir pilnībā veltīta Latgalei, savukārt otrā – Kurzemei un Sibīrijas latviešu Marienburgas Sukinavas ciema dziedātājām Krasnojarskas novadā. Izdevums ļauj iepazīt visai daudzveidīgus vairākbalsības veidus, dziedāšanas manieres, kā arī paraugus, kuros dziedāšanai pievienoti mūzikas instrumenti. Latgales slavenajiem talku balsiem, deju dzīsmei, kristīgās folkloras paraugiem (maija dziedājumi pie krusta) un Rekovas, Baltinavas, Briežuciema, Pakašovas, Semenovas (Medņevas) teicējām otrajā daļā seko Dienvidkurzemes – Otaņķu un Alsungas sievas, kuras muzicē, izmantojot burdondaudzbalsību un citus daudzbalsības variantus, bet noslēdz Sukinavas sievas Sibīrijā. Lai arī akadēmiski korekts, dubultalbums ļauj atlasīto materiālu izbaudīt emocionāli, jo līdzās teicēju cilvēciskajai, personiskajai pievilcībai te darbojas arī kopējā muzikālā dramaturģija, kas izrādījusies gana veiksmīga.
Eiropas balsu skanējuma pirmā bezdelīga ir Latvijas balss. Sērijas turpinājumā seko Sardīnijas (Itālijas) tradicionālā daudzbalsība. Skaists sākums!
