Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. februāris, 2014
Drukāt

Pikanta avārijas nosēšanās


Publicitātes fotoPublicitātes foto

izrādes "Boeing, Boeing!" reklāmfoto.

Liepājas teātrī 21. februārī pirmizrāde Marka Kamoleti komēdijai “Boeing, Boeing”. Šī izrāde ir īpaša ar to, ka uz teātra skatuves debitē režisors Armands Zvirbulis, kurš līdz šim darbojies kino lauciņā.

Dramaturga M. Kamoleti vārds liepājniekiem nebūs svešs, jo viņš ir arī autors skatītāju tik ļoti iemīļotajai izrādei “Pidžama sešiem”, kas Liepājas teātrī tiek spēlēta jau piecus gadus! “Boeing, Boeing” ir dramaturga viszināmākā luga, kas sarakstīta 1960. gadā. Tā kļuvusi arī par dramaturga firmas zīmi. Luga 1991. gadā iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā visvairāk spēlētā franču luga pasaulē.

Vienā no Parīzes teātriem tā spēlēta 19 gadus! 1962. gadā lugas tulkojums angļu valodā tai atvēra visas pasaules teātru durvis. Tiek lēsts, ka teātros Kamoleti lugas noskatījušies 20 miljoni pasaules iedzīvotāju.

Režisors iestudējumam devis žanrisko apzīmējumu – pikanta avārijas nosēšanās, tādējādi daļēji jau atklājot, par ko būs iestudējums. Aktieris Mārtiņš Kalita par režisoru A. Zvirbuli izsakās diplomātiski: “Katram režisoram savs ceļš, savs rokraksts. Protams, var just, ka viņš ir no TV, kino lauciņa. Pievēršas lietām, kas ir kino. Tāds teātra un kino cilvēku kopdarbs. Kas mums kopā būs iznācis, to jau vērtēs skatītājs.”

Aktieris ir sava varoņa advokāts. Arī Mārtiņš cenšas tāds būt savam varonim Bernāram. “Viņš ir arhitekts, kuram ir savs funktieris. Ienāca prātā doma, kā apvienot kopdzīvi ar trim sievietēm. Viņš jau nav musulmanis, tāpēc harēmu veidot nevar. Ir trīs līgavas, nevienu nav apprecējis. Mierīgi dzīvo,” atklāj Mārtiņš un piebilst, ka “tas nav latviešu bāleliņš. Tas ir francūzis. Mazliet šerpāks. Tāda situācija tīri labi patīk. Viņš mīl visas trīs. Tas ir viennozīmīgi. Viņš bēg no rutīnas, no stingriem lēmumiem. Zina, kas šīm sievietēm patīk un ir viņu ideālais vīrietis. Ļoti ērti un interesanti. Viņam patīk tāds dzīvesveids. Piepildīta dzīve.” Mārtiņš piekrīt, ka tāda situācija varēja izveidoties tāpēc, ka tas bija citā laikā. “Tie ir 60. gadi Francijā, Parīzē. Nav vēl tik ātras lidmašīnas, nav mobilo telefonu un tāpēc nav iespējas kontrolēt un pārbaudīt.”

Lugā vecpuisis Bernārs, kurš dzīvo Parīzē, patiesi un aizrautīgi mīl sievietes, viņa iecienītākā lasāmviela ir starptautisko lidojumu grafiks. Viņam vienlaikus ir trīs mīļākās. Trīs stjuartes. Viņas nekad nesatiekas – kad viena atlido, otra jau lido prom, bet trešā kaut kur pasaules viņā malā gaida savu reisu, lai pēc lidojuma grafika noteiktā laika atkal satiktu VIŅU… Bernārs ir ģēnijs. Viņš ir radījis sistēmu, kas ļauj veidot kopdzīvi ar visām trim – līdz brīdim, kad kāds aizkadra ģēnijs, izrādās, ir radījis lidmašīnu, kas spēj lidot ātrāk, un lidojumu grafiki izmainās… visas trīs pilsētā ierodas vienlaikus… Vai viņas nosoda Bernāru? “Viņš sevi visu velta sievietei. Sievietes jūtas laimīgas. Viņas pilnīgi noteikti viņu nenosoda, kamēr nezina. Kas notiek pēc tam… tas jau ir cits stāts…” noslēpumaini nosaka Mārtiņš.

Vai mūsdienās kas tāds var notikt? Mārtiņš ir pārliecināts, ka var. “Ja jau reiz tas ir bijis, tad var notikt vēlreiz. Ir jau dažādas mīlestības. Varbūt mūsu sabiedrībā kas tāds nav pieņemams, bet musulmaņiem ir. Viņi nesaprot mūs, kas dzīvo ar vienu sievieti. Viss ir atkarīgs no kultūras, paša cilvēka, aizspriedumiem.”

Varbūt noder!!


Lomās – Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Anita Kvāla, Laura Jeruma, Everita Pjata un Signe Ruicēna.

Režisors – Armands Zvirbulis

Scenogrāfiju un kostīmus veido – Aigars Ozoliņš un Liene Rolšteina

Gaismu partitūra – Mārtiņš Feldmanis

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+