Piketē pret “Krājbankas” bankrotu 0

Šodien plkst.9.30 pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja Rātslaukumā piketā, ko organizē AS “Latvijas Krājbankas” kreditori, piedalās aptuveni 25 cilvēki, lai cīnītos par savām tiesībām atgūt noguldījumus, novēroja biznesa portāls “Nozare.lv”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Pikets norisinās klusējot, piketa dalībnieki tur 12 plakātus. Uz tiem rakstīts: “FKTK – ejiet slaukt govis”, “Noguldītāji ir dziļā fuktukā”, “Latvija ir izfuktukota”, “FKTK – nejēgas vai nelieši?”, “Kas par milzīgu ēstgribu – KPMG”.

Tāpat vienā no plakātiem piketētāji norāda, ka valsts zaudējumi “Bankas Baltija” bankrotā bija 238 miljoni latu, “Parex bankas” gadījumā – 800 miljoni latu, “Latvijas Krājbankas” gadījumā – 333,72 miljoni latu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pikets turpināsies plkst.10.40 pie Rīgas apgabaltiesas.

Piketa organizatoru Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības valdes loceklis Ģirts Batrags biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka piketa galvenais mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka FKTK uzrauga “Latvijas Krājbankas” administratora SIA “KPMG Baltics” darbību, ko piketa organizatori uzskata par nekompetentu.

“Par administratora pieļautajiem pārkāpumiem tiesā sūdzības ir iesniegušas jau vairāk nekā desmit fiziskas un juridiskas personas, taču līdz šim vienīgā FKTK atbilde bija tāda, ka viss notiek likuma ietvaros. Visas sūdzības vērtēs tiesa, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka FKTK darbojas roku rokā ar administratoru,” uzsvēra Batrags.

Viņš norādīja, ka administratora izvēlētais un FKTK atbalstītais “Latvijas Krājbankas” bankrots ir nelabvēlīgākais no iespējamajiem scenārijiem, kas samazina bankas kreditoru iespējas atgūt savu naudu. Batrags atturējās prognozēt, kāds būs šodienas tiesas sēdes lēmums, pieļaujot, ka lēmuma pieņemšana varētu tikt kārtējo reizi atlikta, jo lietā ir daudz iesaistīto personu.

“Visticamāk, tiesa tomēr galarezultātā izlems par bankas bankrotu. Tad kreditori iesniegs savus kreditoru prasību pieteikumus administratoram, taču vēlos uzsvērt, ka līdz šim kreditori nav varējuši šo procesu ietekmēt, un administrators nav darbojies kreditoru interesēs,” sacīja Batrags.

Jau rakstīts, ka šodien Rīgas apgabaltiesa plānojusi sākt skatīt pērn par maksātnespējīgu atzītās AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) bankrota lietu. Tāpat plānots skatīt virkni sūdzību, kas tiesā iesniegtas saistībā ar “Krājbankas” administratora – SIA “KPMG Baltics” – rīcību un kurās lūgts arī atcelt to no administratora pienākumiem.

Reklāma
Reklāma

Sūdzības iesnieguši bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA “Veiksmes līzings”, Mārtiņš Zalāns, SIA “Travelvia”, SIA “Izdevniecība žurnāls Santa””, SIA “WK Corporate Services Ltd.”. Šīs sūdzības tiesa pieņēmusi skatīšanai.

Pēc neoficiālas informācijas, tiesā par administratora rīcību vērsušās vēl vairākas personas.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī “Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu.

“KPMG Baltics” tiesā iesniedza pieteikumu sākt “Krājbankas” bankrotu.

Administrators rosināja sākt “Krājbankas” bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem “Krājbankas” sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu – bankas bankrota procedūru.

No “Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).