Foto – Artis Drēziņš

Ainažnieces piketēs, lai atdabūtu bāriņtiesas atņemtos bērnus 123

Rīt pie Salacgrīvas novada domes ainažniece Gita Kreijere kopā ar domubiedriem rīkos piketu, protestējot pret pašvaldības bāriņtiesas patvaļu. Bāriņtiesa atņēmusi G. Kreijerei un viņas meitai Zanei Lukstiņai aizgādnības tiesības par deviņus un divpadsmit gadus vecajiem zēniem, abu sieviešu attiecīgi mazdēliem un dēliem. Pēc Bāriņtiesu asociācijas informācijas, šāda protesta forma pret bāriņtiesas darbu būšot pirmā bāriņtiesu vēsturē.

Reklāma
Reklāma

Svinības pārtop drāmā


Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Lieta krasu pavērsienu ieguva 2013. gada 28. augustā. Pašvaldības kopmītnēs 59 gadus vecā Gita Kreijere svinēja, kā viņa pati saka, sava drauga dzimšanas dienu. Kā tur bija vai nebija, bet pašvaldības kārtībnieki saņēma zvanu no citiem kopmītnes iedzīvotājiem, ka kojās ejot jautri, lai atbraucot uz G. Kreijeres dzīvokli. Durvis nav bijušas aizslēgtas. Kad kārtībnieki ap pieciem vakarā kopā ar sociālā dienesta darbiniekiem iegājuši istabā, atklājies, ka Gita guļ ar savu draugu gultā, istaba netīra un smirdīga. Pret pašvaldības darbiniekiem G. Kreijere bijusi agresīva, vēlāk konstatēts – ar 2,4 alkohola promilēm asinīs. Abiem mazdēliem, par kuriem G. Kreijerei bija aizgādnība, kamēr viņu māte atradās Skotijā, bija iedota kabatas nauda, un viņi atradās “kaut kur pilsētā”. Par redzēto pašvaldības darbinieki ziņoja Salacgrīvas novada bāriņtiesas vadītājai Marutai Pirro, kura nākamajā dienā pieņēma vienpersonisku lēmumu par aizgādnības pārtraukšanu vecmāmiņai. Par šādu soli M. Pirro izšķīrās, konsultējusies (tas nebija obligāti) ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

Tik nopietnu lēmumu bāriņtiesa pieņēma tāpēc, ka Kreijeres un Lukstiņas ģimene jau bija tās uzmanības lokā, ar Zani jau bijušas pārrunas par zēnu uzvedību, jo ļaudis informējuši, ka puikas diedelē naudu, zog veikalā cigaretes, mazākais bijis redzēts pilsētas svētkos piedzēries. Bērnu izņemšana un nosūtīšana uz krīzes centru notikusi mierīgi. Vecmāmiņa ļoti uztraukusies, iedevusi mazdēliem naudu, interesējusies, kā mazdēlus atgūt.

CITI ŠOBRĪD LASA

16. septembrī, pametusi darbu Skotijā, mājās atbrauca Zane un sāka sadarboties ar bāriņtiesu un sociālo dienestu, lai atgūtu par saviem bērniem aizgādnību, ko viņa uz laiku bija nodevusi savai mātei. Zanei sociālais dienests noteica divu mēnešu rehabilitācijas plānu, kas paredzēja reizi nedēļā nākt uz konsultācijām, desmit reizes apmeklēt psihologu, uzturēt kontaktus ar bērniem, kuri jau bija nokļuvuši audžuģimenē citā novadā. Pēc diviem mēnešiem bāriņtiesa lemtu par mātes tiesību atjaunošanu. Plānu Zane nav varējusi izpildīt, jo oktobra sākumā atkal devusies uz Skotiju strādāt, pēc tam novembrī atbraukusi, decembrī aizbraukusi un tagad Latvijā būšot 22. februārī. Zane kopā ar māti nolīgusi advokātu un iesniegusi administratīvajā tiesā prasību par mātes tiesību atjaunošanu (tiesas sēde notiks 4. martā).

Vainu neatzīst


Ar G. Kreijeri tiekos Ainažos Līvānu tipa mājiņā, ko viņa tagad par 50 eiro mēnesī īrē. Kundze savu vainu notikušajā neatzīst, saka nejaukus vārdus par M. Pirro un viņas vadīto bāriņtiesu, kas esot apmelojusi, veikusi nelikumīgas darbības un viltojusi dokumentus. Par mazbērnu diedelēšanu, smēķēšanu, dzeršanu un zagšanu neesot nekādu pierādījumu un liecību. Tā gan īsti nav taisnība, jo man, piemēram, izdevās atrast pārdevēju, kas pieķērusi mazo zēnu zogam. Ainažu veikala “Brīze” pārdevēja Santa Kopštāla gan par notikušo detaļās negrib runāt, jo baidās no G. Kreijeres zākāšanas. Pārdevēja zina arī citu kolēģi, kas pieķērusi mazos garnadzībā.

“Neesmu nekāda dzērāja, bet reizēm iedzeru, kā jau visi normāli cilvēki. Atzīstu, ka 28. augustā dzīvoklī bija nekārtības, bet ne jau tik briesmīgas, lai mazbērnus atņemtu. Nākamajā dienā aizgāju uz sociālo dienestu izrunāties un domāju, ka viss būs kārtībā, bet tas, kas sākās… Maruta uz mani ir ieēdusies. Grib savu varu parādīt,” saka G. Kreijere, kas strādā pašvaldībā par sētnieci un par piecu meitu izaudzināšanu saņem priekšlaicīgu pensiju. Vienai viņas meitai par aizraušanos ar alkoholu atņemtas mātes tiesības, četrām ir ģimenes un dzīve daudzmaz kārtībā. Padomju gados kundze strādājusi par kolhoza sekretāri, kultūras nama vadītāju.

G. Kreijere kritizē arī audžuģimeni, kurā mazbērniem nepatīkot. Ar zēniem viņa sazinās internetā, aizsūtījusi viņiem Rīgas “Dinamo” kreklu.

Kundze mani iepazīstina ar Agitu Oriehovu, kurai atņemti četri bērni, un Līgu Balodi, kurai arī bijušas darīšanas ar bāriņtiesu: abas arī piketēšot, jo uzskata, ka bāriņtiesai ir pārāk liela vara un tā pieņem nepamatotus lēmumus.

Māte darīja, cik varēja


“Cik bija manos spēkos, tik rehabilitācijas programmu izpildīju. Visu nevarēju, jo bija jābrauc atpakaļ uz darbu Skotijā. Bet, ja arī visu būtu izpildījusi, bērnus atpakaļ nedabūtu, jo bāriņtiesai pret mani ir ļoti slikta attieksme,” man saka 30 gadus vecā Zane Lukstiņa, kad skaipā sazinos ar viņu Skotijā, kur sieviete strādā viesnīcā par istabeni. Latvijā Zane bija sētniece. “Nav pierādījumu, ka mani bērni zaguši, ubagojuši, dzēruši. Skolā vienmēr labas sekmes, vienmēr paēduši un apģērbti. Uz savu māti biju dusmīga, ka viņai tā gadījās, bet kāpēc man neatdeva bērnus, kad atbraucu uz Latviju? Būtu kopā ar viņiem aizbraukusi uz Skotiju, un viss būtu kārtībā. Te man ir labi atalgots darbs, veidojas ģimene.”

Reklāma
Reklāma

Jaunākā dēla tēvs Zanei maksā uzturlīdzekļus, ar vecākā dēla tēvu kontaktu neesot. Pati Zane sūtot naudu audžuģimenei, kura, viņasprāt, neesot slikta.

Atņemt bērnus ir smagi


“Jūs domājat, ka man, pašai esot ainažniecei, ir viegli atņemt ainažnieku ģimenēm bērnus? Tas ir ļoti smagi, bet man galvenais ir bērnu labklājība. Gitas Kreijeres ģimeni pazīstu sen – tā nekad nav bijusi nekāda paraugģimene. Atceros, ka viņai bija normāli savas meitas ēdināt divreiz dienā, bieži ģimenē nebija maizes, pārsvarā putras,” teic bāriņtiesas priekšsēdētāja Maruta Pirro. “Zanes dēli ir jauki zēni, labi mācās. Mātei ir visas cerības atgūt savus bērnus, bet viņai jāsadarbojas ar sociālo dienestu un mums. Es ceru, ka viņa to darīs un bērnus atdabūs. Vecmāmiņai gan aizgādnības tiesības neatdosim, jo viņa sagroza informāciju, jauc lietā iekšā mazbērnus.”

M. Pirro ir pārliecināta, ka administratīvā tiesa būs bāriņtiesas pusē, jo esot gan fakti, gan cilvēku liecības.

“Bāriņtiesa nav nekāda privāta bodīte, kas ieinteresēta safabricēt lietas, un tiesneši to labi zina. Nav man nekādas personiskās ieinteresētības vai naida pret šo ģimeni. Labi apzinos, cik liela vara ir bāriņtiesai, tāpēc personiskām emocijām stāvu pāri. Neesam liela pašvaldība, un, tiklīdz ar izskatāmajām lietām ir kāds personisks sakars, sevi atstatu un strādā mani kolēģi,” stāsta M. Pirro.

Labi, ka izsaka viedokli

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs kategoriski atsakās vērtēt abu konfliktā iesaistīto pušu personības: “Varu teikt tikai to, ka veikts bāriņtiesas audits un nekādi pārkāpumi tās darbībā nav atrasti. Pikets tiks atļauts. Tas ir pat labi, ka cilvēki izsaka savu viedokli. Iziešu ārā, parunāšu ar viņiem, uzklausīšu problēmas, mēģināšu saprast tendences. Par konkrētām lietām neizteikšos. Tās visas ir ļoti individuālas un psiholoģiski ļoti smagas. Ar daudzām esmu iepazinies, arī ar kādu, kur māte mājās dzer, bet tikmēr viņas trīsgadīgais bērniņš kļekarē pa lielo Tallinas šoseju… Jebkurā gadījumā bāriņtiesa strādā pēc valsts tiesu sistēmas un pašvaldība tās lēmumus neietekmē.”

Viedokļi


Ko par piketu kā protesta formu domā citu bāriņtiesu priekšsēdētājas

Baiba Meldere, Saulkrastu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, Bāriņtiesu asociācijas vadītāja: “Ar piketētajiem bāriņtiesas darbiniekiem jārunā. Tāpat nākamajā dienā pēc piketa ar šo ģimeni būs jāstrādā.”

Daina Reizenberga, Siguldas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja: “Šmuce ar to piketu ir, lai ko mēs tagad darītu. Bet bāriņtiesām jāstāv tādām lietām pāri, citādi mēs vispār nevarēsim strādāt.”

Nadīna Millere, Mārupes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja: “Šo piketu uztveru kā vēršanos pret bāriņtiesu sistēmu. Varbūt mums Salacgrīvā otrā ielas pusē uztaisīt savu piketu pret piketu pret mums?”