Piketētāji noteiks ministres darba kārtību? 0
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete jau pirms mēneša bija solījusi 6. martā apmeklēt Dundagu, Kolku un Mazirbi. Tas arī ierakstīts ministres šīs nedēļas darba plānā. Nule tas koriģēts, jo ministre nolēmusi tikties ar piketētājiem, kas 6. martā pulcēsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lai protestētu pret izglītību latviešu valodā.
Uz Dundagu pēc tikšanās ar protestētājiem ministre gan pagūšot aizbraukt, taču Kolkai un Mazirbei šoreiz laika nepietiks. “Tā nu ir, ka pusi dienas pavadīšu Rīgā, piedaloties neplānotā akcijā. Lūgsim Kolkas un Mazirbes pārstāvjus, ja ir iespējams, piedalīties sarunā, kas plānota Dundagā,” teic izglītības un zinātnes ministre.
Vai piketētāji nosaka I. Druvietes darba kārtību? Vai arī turpmāk, tikko kāds cels traci pret skološanos latviešu valodā, izglītības un zinātnes ministre atliks malā visus pārējos darbus un dosies runāt ar pūli? I. Druviete atbild, ka ceturtdien gaidāmā tikšanās ar protestētājiem nenozīmē, ka ministre apmeklēs visus līdzīgos piketus. “Tā nebūs tradīcija, taču šoreiz tomēr nolēmu situāciju skaidrot. Protams, var jautāt, cik gan leģitīma organizācija ir “Nepilsoņu kongress”, bet es eju runāt ar cilvēkiem, kuri, iespējams, saņēmuši sagrozītu informāciju un neapzinās, kādi lēmumi būtu visizdevīgākie viņu bērniem,” stāsta ministre. Viņa nodomājusi protestētājiem skaidrot, ka Latvija virzās uz vienotu sabiedrību, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt valsts valodas zināšanas un lietojumu augstā līmenī, bet vienlaikus Latvijā neatkāpsies no mazākumtautību identitātes uzturēšanas. “Mierīgā, izsvērtā sarunā stāstīšu par to, kas ir mīti un kas ir patiesība. Vismaz daļu protestētāju varētu pārliecināt viedokli mainīt. Mums ir jābūt pārliecībai, ka esam darījuši visu savas nostājas skaidrošanai,” tā I. Druviete.
Vai ministre tiešām naivi cer, ka piketā izdosies mierīga un izsvērta saruna? “Es naivi neceru,” viņa attrauc. “Mana pārliecība ir, ka runāt var un vajag.”
Kā protesta apstākļos rīkojās I. Druvietes partijas biedrs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kura darbošanās laikā notika plaši protesti pret latviešu valodas proporcijas palielināšanu mazākumtautību skolu stundās? K. Šadurskis atceras: kad notika mītiņš pie IZM, pie protestētājiem nav devies, bet viņu pārstāvjus ieaicinājis uz apspriedi ministrijas telpās. K. Šadurskis šķirojis, ar ko runāt par plānoto reformu. Piemēram, ar Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju, kurā bija daudzi krievu bērnu vecāki, ministrs tikās, bet ar Krievu skolu aizstāvības štābu, kurš tikai ķengājies, K. Šadurskis atteicies sākt sarunas, jo nevēlējies “tiktāl pazemoties”. Kolēģes lēmumu piketa dēļ mainīt darba kārtību K. Šadurskis nevēlējās komentēt, sakot, ka nevēlas jaukties pašreizējās ministres kompetencē. “Domāju, ka Druvietes kundze zina lietas apstākļus un pieņem adekvātus lēmumus,” teica eksministrs.
