Pikets krievu skolu atbalstam. Pie Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas otrais brîdinâjuma pikets krievu skolu atbalstam. Vaïòu iela 2.  06/03/2014 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze
Pikets krievu skolu atbalstam. Pie Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas otrais brîdinâjuma pikets krievu skolu atbalstam. Vaïòu iela 2. 06/03/2014 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze
Foto: Timurs Subhankulovs

Pikets pie Izglītības ministrijas – pilns nekaunības un melu
 54

“Mūsu zeme, mūsu valsts, mūsu valoda, mūsu skolas,” tas bija viens no saukļiem, ko pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skandēja daži desmiti “Nepilsoņu kongresa” aktīvistu, kuri bija ieradušies protestēt pret latviešu valodas lomas pieaugumu krievu skolās.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jau pirms piketa “trieciengrupa” – aptuveni 15 cilvēki – bija sapulcējusies Bastejkalnā, kur “Nepilsoņu kongresa” veidotā nepārstāvēto parlamenta priekšsēdētājs Valērijs Komarovs apmācīja, kā bļaustīties pie ministrijas. Cita starpā viņš pamācīja: ja pie piketētājiem atnāks ministre Ina Druviete, ar viņu nevajag runāt, bet gan klaigāt “Pozor! Provokator! Pošla von!” (“Kauns! Provokators! Lasies prom!” – krievu val.) Šo ministres pazemošanas plānu gan neizdevās īstenot.

Vienu no saukļiem, kas izskanēja Bastejkalnā, varētu tulkot aptuveni šādi: “Ministrijai – plukš! Šaujam!” Kad jautāju V. Komarovam, vai šāds sauklis nebūs pārāk provokatīvs, jo sevišķi apstākļos, kad Ukrainā norit karadarbība, viņš izplūda garā tirādē, kuras galvenā doma laikam gan bija tāda, ka provocē paši latvieši, ja vēlas, lai krievu bērni mācās latviešu valodu. Jāpiebilst, viņš arī uzstāja, ka sarunāties mēs varam tikai krieviski vai angliski. Latviski viņš nerunāšot, jo valdība gribot atņemt viņa trīs bērnus un asimilēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šie paši meli par valdības plāniem tika izplatīti arī pie ministrijas. V. Komarovs sanākušajiem paziņoja: “Valdība grib slēgt visas krievu skolas. Jau no šā gada būs tikai 20 procenti stundu krievu valodā!”

Lieki teikt, ka tā nav taisnība – skolas neslēgs un šogad nekādas pārmaiņas tajās nav paredzētas.

Kāpēc tā jāmelo, jautāju “Nepilsoņu kongresa” valdes loceklim Miroslavam Mitrofanovam. “Nezinu,” viņš attrauca. “Bet tas, ko grib darīt ministrija, ir vēl sliktāk. Ja tikai 20 procenti būs krieviski, izglītības kvalitāte kritīsies, bet segregācija saglabāsies.” Vai tad tajās mazākumtautību skolās, kur jau tagad mācās gandrīz tikai latviski, ir slikta izglītības kvalitāte? “Tā nevar salīdzināt, jo tāda sistēma pārsvarā ir citās mazākumtautību, ne krievu skolās,” atbildēja M. Mitrofanovs. Kāpēc lai krievu bērni būtu mazāk spējīgi par citiem cittautiešiem, nekļuva skaidrs.

Provokatīvais sauklis par šaušanu tomēr pie ministrijas neizskanēja, bet V. Komarovs skandēja zvērestu, kurā cita starpā solījās nebaidīties “gulties zem lodēm, lai saglabātu krievu valodu un nodotu to saviem mazbērniem”.

Protestētāji nolēmuši IZM nu saukt par Tumsas ministriju, tāpēc visbiežāk lietotais sauklis bija “Tumsas ministrija, uz redzēšanos!” Tika vicināti arī plakāti, kas, šķie, saglabājušies no desmit gadus seniem protestiem pret izglītības reformām: “Rokas nost no mūsu skolām!”, “Mazākumtautību skolas – mūsu bagātība”, kā arī “Krievi nepadodas!”.

Reklāma
Reklāma

Ielas pretējā pusē daži toties protestēja pret šādu ālēšanos. Pensionāre Guna Skangale bija atnākusi ar Latvijas karodziņu un plakātu: “Patīk dzīvot Latvijā, mācies valsts valodā. Bērni visā pasaulē mācās valsts valodā.” “Esmu atnākusi, lai atgādinātu: Satversmē ierakstīts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Ja kādam tas nepatīk, viņš var šo valsti pamest,” sacīja G. Skangale. “Nedrīkst bērnus rīdīt pret savu valsti. Mēs varam sadzīvot, bet es nevēlos šādus mītiņus. Tāpēc man ir drosme nostāties pret šo pūli.”

Ina Druviete pie protestētājiem tiešām atnāca, kā iepriekš bija solījusi. Taču viņa ieradās tad, kad pikets jau bija noplacis. Kādas kundzītes uzsāka ar ministri sarunu. “Vai jūs varat apsolīt, ka krievu skolas neslēgs ciet, ka tā ir tikai pļāpāšana?” vaicāja kāda kundze. “Varu apsolīt,” atbildēja ministre. “Krievu skolas būs, bet jāmācās būs latviski. Protestiem nav pamata, jo nav pat paredzēta reforma, bet tikai esošās sistēmas nostiprināšana.”

Kaut kur pūļa aizmugurē kāds gan izdvesa “Pošla von”, taču atsaucību šis sauklis neguva. Tad pat V. Komarovs bija spiests uzvesties mierīgi un pieklājīgi. Viņš I. Druvietei iesniedza prasību sarakstu.

Izrādās, protestētāji vēlas pat palielināt krievu valodas lomu izglītībā. Piemēram, tiek pieprasīts atgriezties pie sistēmas, kad krievu skolās galvenā apmācības valoda ir krievu un valsts finansēta augstākā izglītība krievu valodā līdz pat doktorantūrai.

I. Druviete teica, ka nav gatava šobrīd analizēt protestētāju prasības, taču ir gatava ar viņiem tuvākajā laikā tikties.

Pēc trim nedēļām plānota vēl kāda protesta akcija, uz kuru V. Komarovs aicināja ņemt līdzi “savus draugus”.