Izglītība
Lasītāju viedokļi

Vai vedat skolēnus ekskursijā uz Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju “Pikšas”? 16

Foto – LETA

Atsaucoties uz Kārļa Ulmaņa muzeja vadītāja, “Pikšu” saimnieka Gunāra Ulmaņa intervijā sacīto (“Ulmanim nav vietas”, “LA”, 23.03.2015.) par to, ka skolēni netiek vesti uz šo muzeju, aptaujāju vēstures skolotājus.

 

Ineta Amoliņa, Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Muzeji Zemgalē valmieriešiem ir pārāk tālu, līdz ar to uz šo muzeju skolēnus vedam ļoti reti. Kādreiz lielā cieņā bija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Dauderi” Sarkandaugavā, bet tajā informācijas pasniegšanas veids nav gājis laikam līdzi, jo skolēnus jāprot aizraut. Skolēniem par Ulmani mācu novada vēstures kontekstā. Proti, Valmierā Ulmanis pavadīja savus jaunības gadus, aktīvi darbojās lauksaimnieku biedrībā un tās žurnālā. Sadarbojās ar “Mičkēnu” saimnieku Endzeliņu. Ir vēstures avoti – dokumenti, fotogrāfijas, vēstules, kas tiek izmantoti, lai uzzinātu par Ulmani. Iespēju robežās skolā skatāmies filmas par Ulmani, sadarbojamies ar Kino un foto muzeju.”

 

Arta Tukšeniece, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas Latvijas un pasaules vēstures 6. klašu vēstures skolotāja, kā arī sociālo zinību skolotāja: “Kārlis Ulmanis mums ir īpašs, jo viņam par godu arī esam Draudzīgā aicinājuma vidusskola. Skolā cenšamies likt vēsturisko uzsvaru un stāstīt par K. Ulmaņa personību. Esam rādīju ši gan filmas par K. Ulmani, gan arī rīkojam pasākumus viņa vārda dienai par godu katru gadu 28. janvārī. Taču jāatzīst, ka skolēnus uz K. Ulmaņa piemiņas muzeju veduši neesam. Saprotams, ka muzejam sirsniņa ir pilna, ka skolēni netiek vesti ekskursijās. Taču varbūt pats muzejs varētu vairāk nākt klajā ar saviem piedāvājumiem un muzejpedagoģiskajām nodarbībām, atsūtot tos kaut vai pa e-pastu, jo tos nesaņemam tik bieži kā, piemēram, aicinājumus kļūt par “Rimi” kasieriem.”

 

Irēna Šaicāne, Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures, kulturoloģijas un politikas skolotāja, kā arī skolas muzeja vadītāja: “Labprāt vienu reizi gadā skolēnus aizvestu uz “Pikšām”, bet tās atrodas ļoti tālu no Balviem. Kādu naudu pašvaldība mums atvēl, ar tādu jāsamierinās. Reizēm pat grūti ir aizbraukt ekskursijā uz Rīgu – visas ekskursijas ir atkarīgas no finansējuma. Protams, mēs skolā runājam par Kārļa Ulmaņa pretrunīgi vērtēto personību, jo viņš ir arī stāvējis pie Latvijas šūpuļa, un nevar tā apgalvot, ka par to skolās netiek runāts vispār. Parasti apskatām to no dažādām pusēm, lai tiktu izvērtēti gan personības plusi, gan mīnusi, jo skolēniem jā­sniedz dažāds vērtējums. Mūsdienās skolēniem ir savas intereses un citāds skatījums uz lietām un vēsturi, jo viņi dzīvo virtuālajā pasaulē. Skolā tiek runāts par dažādiem vēstures notikumiem gan pasaules, gan Latvijas kontekstā, bet ir skolēni, kuri to dzird, bet ir arī tādi, kuri nedzird. Taču skolotāji nedrīkst nolaist rokas tikai tāpēc, ka ne visus skolēnus interesē vēsture.”

 

Kristīne Neifelde, Talsu Kristīgās skolas vēstures un politikas skolotāja: “Pati esmu bijusi “Pikšās”, bet skolēnus gan nav sanācis uz turieni vest. Tad, kad plānojam ekskursijas, cenšamies kaut ko pielikt klāt no apskates objektiem kādā konkrētā novadā, bet Zemgales pusē neesam viesojušies. Protams, vēstures stundās tiek runāts par Ulmaņa laiku un šī posma izvērtējumu. Pamatskolas posmā skolēniem tiek ieskicēts šis laiks, savukārt vidusskolā skolēniem rodas plašāks priekšstats par K. Ulmani, rodas kopaina par vēstures laika posmu. Protams, lai gūtu padziļinātāku izpratni, ir daudz jālasa. Tas, kurš ir lasījis dažādus avotus, prot skatīties uz Kārļa Ulmaņa personību gan no pozitīvās, gan negatīvās puses. Skolotājs ir tas, kurš cenšas iet zelta vidusceļu, ievērojot līdzsvaru un stāstot par K. Ulmaņa pretrunīgi vērtēto personību no dažādiem aspektiem. Viss jau ir atkarīgs no skolēna paša intereses. Ja kaut vai viens skolēns ir redzējis kādu filmu par Kārļa Ulmaņa laikiem, tas jau ir labi.”

 

Uzziņa

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” atrodas Bērzes pagastā, Dobeles novadā.

“Pikšas” ir valsts Ministru prezidenta un pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas vieta, viņa dzimtās mājas.

Atjaunotās ēkas un izveidotā ekspozīcija sniedz plašu informāciju par K. Ulmaņa devumu valsts tapšanā un attīstībā, kā arī dod iespēju saprast lauksaimniecības attīstības procesu 1918. – 1940. g.

Muzejs atspoguļo K. Ulmaņa saimnieciskos un cilvēciskās pašcieņas ideālus, lai katrs dzīvotu cienīgu dzīvi, strādājot un vairojot savas valsts labklājību.

Avots: muzejs “Pikšas”

LA.lv