Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. augusts, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Pilieni, kas apdraud mūsu nākotnes izredzes (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Strūklakas ūdens pilieni.

Latviju pēdējās pāris nedēļās skar ilgstošs karstuma vilnis, rekordi krīt, karstais un sutīgais laiks apgrūtinot darbu tiem, kuri nav aizgājuši vasaras brīvdienās, bet kuriem jāstrādā nedzesinātās telpās. Grūti spriest, vai tas veido daļu no globālās sasilšanas vai ir vienkārši “normāla” parādība, ko statistika izskaidro kā retāku, bet tomēr paredzamu gadījumu. Tikai ar laiku varēsim spriest, vai šie gadījumi tomēr nesummējas uz bīstamāku parādību – klimata neatgriezenisku maiņu.

Līdzīgā veidā mums notiek tādas lietas, kas atsevišķi varbūt nav īpaši zīmīgas, bet, ņemtas kopumā, novedīs pie bēdīgām sekām. Kā aizrāda “Latvijas Avīzes” ziņu dienesta vadītājs Guntis Ščerbinskis, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ļoti skaļi bija aizliedzis iebraukšanu Latvijā trim kaimiņvalsts estrādes dziedātājiem, kuri devās uz Krievijas rīkoto festivālu “Jaunais vilnis” Jūrmalā, bet tai pašā laikā turpinās Jūrmalas iztirgošana pret uzturēšanās atļaujām.

Latvijas demogrāfisko situāciju daudz nemainīs daži jauniebraucēji, bet kas būs tas kritiskais punkts, kad šī Latvijas valsts izpārdošana (par apšaubāmu uzlabojumu valsts ekonomikā) neatgriezeniski nodrošinās latviešu tautas norietu? Latvijas krievu kultūras centra Maskavā vadītājs Andrejs Neronskis Krievijas ziņu medijam “NewsBalt.ru” jūlijā norādīja, ka “pietiktu ar aptuveni 500 nemierniekiem, lai panāktu, ka arī Latvija pārstāj eksistēt kā vienota valsts”.

Iztirgošana turpinās… Un arī turpinās mūsu nespēja pienācīgi nodrošināties pret jaunā kara metodēm. Vara un informācija ir šī kara svarīgākie elementi. Nespējam veltīt aizsardzībai pat minimālos 2% no iekšzemes kopprodukta, lai būtu pilnvērtīga NATO līdzdalībniece.

Informācijas laukā Latvijas 20. gadsimta tumšāko gadu vēstures kopsavilkumu jaunajiem ārzemju vēstniekiem, kā arī valsts vizītēs atnākušiem citu valstu vadītājiem sniedz Latvijas Okupācijas muzejā, atklājot līdzības ar šodienas notikumiem. Muzejs arī sadarbojas ar skolām Latvijā – gan latviešu, gan mazākumtautību. Bet atkal draud uz gadu atlikt vajadzīgo muzeja rekonstrukciju (ne finanšu trūkuma dēļ, jo līdzekļi ir jau piešķirti), un muzejs turpina darboties šaurās pagaidu telpās, nespējot realizēt visas ieceres.

Atsevišķi šie ir pilieni, bet kopā var izveidoties lavīna, kas apdraud mūsu nākotnes izredzes.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. LNAV manāms, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība kaut ko dotu Latvijai,Šlesersjau nenozīmē to pšu ko Latvija.

Draugiem Facebook Twitter Google+