Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. oktobris, 2016
Drukāt

Mans tēvs nestrādāja čekā. Pilnā saruna ar Ingu Gaili un Dāvi Auškāpu (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Uzziņa

"Tēvs varonis ‘69", iestudējums "Dirty Deal Teatro"

Režisors: Dāvis Auškāps, dramaturģe Inga Gaile, scenogrāfs – Uģis Bērziņš, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons.

Lomās: Kaspars Zāle, Ruta Vītiņa, Reinis Boters un Anete ­Saulīte.

Nākamās izrādes: 5., 14. un 15. novembrī.

1. novembrī “Dirty Deal Teatro” pirmizrādi piedzīvos Ingas Gailes luga “Tēvs varonis ’69” Dāvja Auškāpa režijā.

…Izrāde “Tēvs varonis ‘69” ir stāsts par vīrieti un sievieti, kuri satiekas 1969. gadā Rīgā. Viņi ir jauni, viens otram patīk, ir maijs, un viņiem priekšā visa dzīve. Tomēr jaunajam vīrietim tūlīt jādodas dienēt armijā, un viņu var aizsūtīt uz jebkuru no pārmēru plašās savienības vietām. Ja vien viņa tēvs, kurš strādā kādā īpašā vietā, viņam nepalīdzēs… Viena lugas varoņa – čekista – prototips ir lugas autores Ingas Gailes vectēvs. Dramaturģe saka: “Visvairāk luga ir par mani pašu, par manu vēlmi mēģināt izprast vecākus un padomāt par tām izvēlēm, kuru priekšā viņi nonāca. Runājot par faktiem – mans vectēvs strādāja Valsts drošības komitejā. Mans tēvs savukārt tur nestrādāja. Visi lugas varoņi ir izdomāti.”

Inga Gaile ir latviešu dzejniece, kas veidojusi dramaturģisko materiālu arī vairākiem teātra iestudējumiem. Piešķirta Latvijas Literatūras gada balva. 2012. gadā viņa saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu “Piena ceļi”.

Dāvis Auškāps Rīgas sabiedrībā bija pazīstams kā uzņēmējs, jo viņam piederēja radošu cilvēku iecienītais “Teātra bārs” un “Teātra bāra restorāns”. Taču, tuvojoties četrdesmitgadnieka sliek­snim, viņš pievērsies ģimenes tradīciju turpināšanai un kļuvis par režisoru. Dāvis ir inteliģents ceturtajā paaudzē, un teātrim šajā ģimenē ir dziļas saknes: viņa mamma Karina Pētersone ir tulkotāja, bijusī kultūras ministre, Latvijas Institūta direktore un politiķe, tēvs, Raimonds Auškāps, ir vispāratzīts tulkotājs, viņa tēvs, Kārlis Auškāps, ir bijis ārsts, bet Raimonda brālis, Dāvja tēvocis, arī Kārlis Auškāps, ir režisors Dailes teātrī. Karinas tēvs ir dramaturgs Pēteris Pētersons, dēvēts par Runci, bet viņa tēvs bija rakstnieks Jūlijs Pētersons.

Lugas “Tēvs varonis ’69” iestudēšana ir abu kādreizējo kursabiedru Kultūras akadēmijā Ingas Gailes un Dāvja Auškāpa pirmā radošā sadarbība.
– Kāda jums abiem ir pati spilgtākā asociācija par 1969. gadu?

Inga Gaile: – …Seksuālā revolūcija Amerikā. Bet lugas kontekstā – tas ir laiks, kad manam tētim ir astoņpadsmit gadu. Es nācu pasaulē pēc septiņiem gadiem. Vecāki izšķīrās, kad es to vēl nespēju apzināties. Mani uzaudzināja mamma un patēvs. Ar tēti iepazinos, kad man bija četrpadsmit gadu, emocionāli tuvāki kļuvām tagad, kad piedzima mana vecākā meita Alise Lī.

Dāvis Auškāps: – Vieni un otri mani vecvecāki dzīvoja it kā diezgan dažādās pasaulēs, katrs savā bohēmā – vieni – teātra, otri – mākslinieku vidē. Abām pusēm radi dzīvoja viņpus okeāna. 1969. gadā mana vectēva māsa pirmoreiz atbrauca uz Latviju, nezinu, kā… Viņi ar vecotēvu nebija redzējušies kopš 1944. gada. Bet 1969. gads – brilles ar spiciem galiem un dāmas puķainās kleitās Rīgas ielās.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. kaartejais “teatris”.Viena liekuliga,krasota paganu vazankje,kas runaa preteji,ko tauta zina par vinjas senchiem.

  2. Inga, kādēl Jūsu tēvs nekļuva par čekistu?! Kā Jūs uzskatāt, “tad jau vairs neizsūtīja’ un nagus nemauca. Nesaprotu, kā tā drīkst domāt? Tad būtu karjera un tagad bagātības. Cik zemu Jūs krītat ! Bagātības tagad būtu kā lembergam, kuru nekad nenotiesās, jo ir nauda !!! Johansonu arī netiesās, jo tad būtu Jātiesā “smukais”Gorbunovs, kurš komandēja čeku, bet ārzemju latvieši iedeva viņam diplomāta pasi, lai LATVIJĀ TURPINĀTU VALDĪT KOMUNISTI. No čekas maisiem tagad jau ir izņemti visi vajadzīgie un tos varētu atvērt. Sākumā neatvēra, lai sakārtotu. DDD jābūt !!!

  3. mazliet pārsteidz, ka šāda nopietna gadagājuma intelektuāļi (teiksim, “padomju produkti” – bez pārmetuma!), neizprot “čekas maisu” fenomenu latviešu tautā… pat ja VDK speciāli “pamestajos” materiālos būtu kaut viens 1% reāli ļaunu ziņotāju “ar asinīm uz rokām”, tā publiska atklāšana neatsvērtu zaudējumu latviešiem (tieši latviešiem, nevis latviešu nācijai), ko radītu pārējo kartotēkā palikušo 99% publiska saplosīšana nākamajās 2…3paaudzēs… var jau gudri izrunāties, ka sabiedrība ir toleranta, bet nevajag nemaz tālu vēsturē atskatīties, lai saprastu sekas, ko nozīmē būt “dzimtenes nodevēju” pēctečiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos… sešdesmitajos gados… variet būt pārliecināti, ka augstāk minētais 1% šajos garajos gados savas kartiņas jau ir “sakārtojis” tā, lai par to neraizētos… tagad pirms katrām vēlēšanam “čekas maisi” tiek eleganti papurināti, lai pēc tam atkal tos aizmirstu… līdz nākamajām vēlēšanām. Maisi bija jāsadzedzina uzreiz pēc pirmajām (vai otrajām) Saeimas vēlēšanām – tikai lai nenotiktu masveida politiskās varas pārņemšana; paradoksāli, ka tagad lielākais ļaunums valsts nākotnei ir pati demokrātija, kurā brīvi līdzdarbojas tie, kam demokrātija ir tikai līdzeklis, nevis kaut kādi >25gadu veci (nepilnīgi) iepriekšējās varas bijušo informatoru saraksti… Īstie pretendenti uz varas pārņemšanu ir kristāltīri, bez pagātnes grēkiem (pat, ja cēlušies no padomju militārpersonu vai citu padomju varas idejisko atbalstītāju ģimenēm)

  4. viņš pats man tā teica

  5. Dažkārt nav mazsvarīgi pievērst uzmanību lietu kārtībai. Vispirms KNAB ieinteresējās par J.K., pēc tam J.K. sāka runāt par dažiem lielajiem vīriem. Par tiem, kuriem atkal ir savi lielie vīri. Par kuriem neviens nerunā.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+