Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Uzzinām vairāk par aprikozes kociņu audzēšanu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Kāpēc manam aprikozes kociņam apsūnojuši zari? Ko varētu darīt?” SANDRA DREIJERE

“Cik ātri aug aprikozes kociņš? Cik liela raža kurā gadā gaidāma?” JURIS BAUSKAS NOVADĀ

Sūnas un ķērpji aug tur, kur tiem pieejamas barības vielas un ir atbilstīgi apstākļi. Tie turas pie koku mizas un pašam kokam nekādu kaitējumu nenodara. Ja vizuālu apsvērumu dēļ sūnas un ķērpjus tomēr nepieciešams ierobežot, LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas dārzkope Sarmīte Vīgante iesaka tos iznīcināt mehāniski, notīrot mizu ar asu birsti. To labāk darīt mitros laika apstākļos, kad sūnas un ķērpji ir izmirkuši un viegli nāk nost. Taču nedrīkst ievainot koka mizu, jo caur brūcēm tas var inficēties. Regulāri katru gadu kaļķojot kauleņkoku stumbrus, sūnu un ķērpju daudzums samazināsies un klāt neradīsies jauni, jo tiem patīk skāba vide, bet kaļķis rada bāzisku.

Dārzkope stāsta, ka aprikozes jāaudzē dārza dienvidu pusē, raugoties, lai tiek klāt vējš. Kociņus stāda 3 m attālumā citu no cita. Tuvāk izvietot nav vēlams, jo aprikozēm vajag gaismu. Tās ir pašneauglīgas (labai ražai nepieciešama apputeksnētājšķirne, kas ziedētu tajā pašā laikā), tāpēc vēlams dārzā stādīt vismaz 2–3 kociņus no dažādām šķirnēm vai sēklaudžus. Ja iestādīs tikai vienu koku, visticamāk, augļu nebūs. Aprikozes sāk ražot trešajā gadā, sēklaudži – septītajā gadā pēc stādīšanas. Koki ražo neregulāri; no viena vidēji var novākt 2–3 spaiņus aprikožu. Laika apstākļiem ir liela nozīme – koki un to ziedpumpuri ir jutīgi pret temperatūras svārstībām ziemā. Ieteicams audzēt šķirnes ‘Juta’, ‘Jausma’, ‘Vita’, ‘Rasa’ vai citas Latvijā selekcionētas aprikozes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+