Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. novembris, 2016
Drukāt

Diāna Jance: Daudziem krievu valoda ir absolūti sveša valoda – tāpat kā arābu vai ķīniešu (18)

Jance

Diāna Jance

Šis stāsts nebūs tikai par to, ka pirms darba gaitu uzsākšanas nākamais darba devējs latviešu jauniešiem gandrīz obligāti pieprasījis krievu valodas zināšanas. To, kā dzird runājam, diktējot mūsu ģeopolitiskā situācija. Pati valoda, protams, ne pie kādām politikas spēlēm nav vainīga, un būtu tikai skaisti, ja latviešu jaunieši krieviski varētu gan runāt, gan skaitīt Puškina dzejoļus. 2013. gadā Izglītības ministrijas pētījumā teikts, ka 34,5 procenti skolu jauniešu kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu. Mācību programma paredz stundas trīs reizes nedēļā no sestās līdz pat divpadsmitajai klasei. Domāju, ka iespējams iztēloties, cik labi varētu iemācīties valodu, to mācoties septiņus garus gadus.

Tomēr latviešu skolu jauniešiem apgūt krievu valodu nebūt nav viegli. Ir dzirdēts stāstām, ka skolēni neesot sastapuši nevienu, kurš krievu valodu būtu iemācījies skolā. Esmu runājusi par šo problēmu ar skolotājiem un saskāros tikai ar izbrīnu – kā tas var būt? Jaunieši paši vainīgi, ka nemācās. Savukārt skolēni atbild, ka galvenā problēma esot mācīšanas metodēs, kas ir atpalikušas un novecojušas un nebūt neatbilst 21. gadsimtam. Acīmredzot krievu valodas mācību grāmatu autori to nespēj aptvert, bet šo vairāk nekā 25 mūsu atjaunotās valsts gadu laikā ir izauguši daudzi bērni, kuri pamatskolas sestajā klasē neatpazīst svešādos kirilicas burtus un īsti nav ieklausījušies nevienā krievu valodas skaņā. Daudziem tā ir absolūti sveša valoda. Pieņemu, ka tikpat sekmīgi no pašiem pirmsākumiem jaunieši varētu mācīties arī ķīniešu vai arābu valodu.

Varbūt krievu valodas mācību grāmatas domātas pavisam citai skolēnu paaudzei. Protams, padomju okupācijas laika skolēni – pie tiem piederu arī es – spiestā veidā zināja krievu valodu. Reizēm gan etniskie krievi vīpsnāja par šarmanto baltiešu akcentu, bet valodu saprata un varēja runāt visi. Cita iespēja nemaz nepastāvēja.

Labticībā Latvijas izglītības sistēmai ceru, ka esmu redzējusi tikai krievu valodas skolu grāmatu neveiksmīgāko daļu. Tajās šī valoda tiek pasniegta milzu lēcieniem – vispirms ir svešo burtu alfabēts un jau pēc neilga laika uzdevumi, kuri paši varbūt nemaz nav tik sarežģīti. Problēma slēpjas tur, ka uzdevumi skaidroti vairs tikai krieviski, ko skolēni nesaprot. Būtu jāņem vērā arī vispārējā situācija skolās ar latviešu valodu. Klasē parasti ir vairāki skolēni, kuri mājās ikdienā lieto krievu valodu. Jau pēc neilga laika skolotāja ir spiesta sarunāties tikai ar krievu tautības skolēniem. Latvieši labākajā gadījumā no galvas mācās klasiķu dzejoļus. Ja iespējams saprast, par ko tajos ir runa. Savukārt angļu vai vācu valodas mācību grāmatas paredz lēnāku, toties intensīvu skolēna iesaistīšanu svešvalodas apguves procesā.

Protams, svešvalodas mācīšanās problēmas pastāv visās zemēs. Varbūt tikai angļu valodas apguves mehānisms ir izstrādāts perfekti. Atceros, kā, mācoties somu valodu, vienā no pirmajām nodarbībām mācījos par “koukkuleukka akka” – veceni ar āķveida zodu. Kopš tā laika gan nekad šo frāzi nav izdevies izmantot. Atceros arī pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu populāro anekdoti par jaunekli, kurš mazliet pamācījies vācu valodu, skumji staigājis pa Berlīni, mēģinādams kādam pajautāt savu vienīgo vācu valodas teikumu – vai gadījumā neesat redzējuši manas vecmāmiņas sarkano govi?

Ir arī pretēja parādība. Kāda krievu sākumskolas skolēna māmiņa man stāstīja, ka viņas dēls nepavisam netiek galā ar latviešu valodu – skolotājai esot grūti saprotami paskaidrot, un latviešu valodas mācību grāmata esot izmēros vislielākā un vissmagākā. Bērnam esot grūti mācīties un grāmata gandrīz riebjoties… Var iedomāties, cik interesanti sastādītas un patīkami rokās ņemamas ir austrumu kaimiņvalsts propagandas ministrijas sastādītās mācību grāmatas, ja tikai tās Eiropas Savienībā drīkstētu legāli izmantot… Varbūt Izglītības ministrijas ierēdņiem kā mierinājums var kalpot nupat Igaunijā redzētās krievu valodas mācību grāmatas – arī igauņu skolēni no tām neko daudz neiemācoties.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. ja mūsu valdība un izglītības sistēma domātu par valsti un tautu- krievu valoda no skolām pazudusi nebūtu. Vēl līdz šim nevienam citas valodas apguve par ļaunu nav nākusi.

  2. Manas meitas apgalvo, ka arī angļu valodu skola viņām nav iemācījusi, bet viena studē Londonā, otra Īrijā strādā par menedžeri un arī studē.

  3. Ne jau tikai valodu mācīšana, visa Latvijas izglītības sistēma nekam neder. Vai tad matemātikā, ķīmijā skolēni kaut ko iemācās?

  4. prom, prom, prom... Atbildēt

    Kā ir vidējam latviešu jaunietim ar svešvalodām vispār? Varu spriest pēc tā, kā viņi runā angliski, atbraukuši strādāt uz ārzemēm. Parasti zina trīs vārdus – bojfrends, naitklabs un drinks. Krievu valoda – fui, ko jūs! Tā ir nepareiza un patriotam nepieņemama valoda, un viņi to nav mācījušies!
    Realitātē viņi neprot nevienu svešvalodu, un arī dzimtajā valodā neprot ne rakstīt, ne literārā valodā izteikties. Jauno pusanalfabētu paaudze ar vidējo izglītību.

  5. Laikam man jaapateicas savai vecmammai, kurai būdama krieviete lika man mācīties latviešu valodu pašmacības ceļā (sakot ar 3.klasi) un mācījas kopā ar mani. Tad man gadījas 2 ideālākās latviešu valodas skolotājas, kuru dēļ man pat nācās mainīt skolu, lai tiktu pie viņam. Rezultātā- es protu latviešu valodu pietiekami labā līmenī. Visu nosaka: 1. Gribasspēks/ideja ka šī valoda ir jāprot 2. Skolotāja metodes 3. Vide, kurā cilvēks apgrozas. Man mājās nebija kabeļtelevīzijas līdz 12.klasei- es skatijos Latvijas TV kanalus.

  6. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ja atmetam varas piekopto sunisko pazemības politiku, kaut kas ar valodu mācīšanu mums nav kārtībā jau kopš komunistu laikiem. Dienēju krievu armijā Budapeštā. Biju skolās nomācījies 14 gadus, arī valodas. Tās gan drusku mazāk, bet krieviski brīvi runāt nemācēju. Tur (BP) iepazinos ar vienu ungāru pusaudzi (nepilni 16 gadi). Viņš krieviski runāja labāk, tikai ar ļoti lielu akcentu. Man bija kauns divu iemeslu dēļ- ungāru puika runāja arī vācu un poļu valodā un saprata angliski. Viņš man jautāja: kādas valodas es protu, patiešām jutos neērti, jo nepratu nevienu. Tāda bija (vai ir arī šodien?) mūsu izglītības sistēma. Kaut cik vāciski iemācījos pats un, skatoties futbolu, šo to apguvu ungāru valodā. Vismaz varēju tramvajā vai bodē saprast ko no manis vēlas.
    Mani bērni prot vairākas valodas, jo es viņus no mazām dienām vedu (mācījos no savas rūgtās pieredzes) pie dažādiem privātskolotājiem, sūtīju vasaras nometnēs, vispirms pilnīgi bezcerīgās mūsējās, un tad uz ārzemēm. Nezinu kāpēc, bet pēc ārzemēs pavadītām nometnēm bērni sāka runāt, kurš vāciski, kurš zviedriski, bet visi trīs angļu valodu pārvalda perfekti.

  7. Ja gribi, iemācīšu! Jo tagad sāku apgūt pat japāņuvalodu! HAta hama, suka hama!

  8. Manā gadījumā pirmā krievu valodas skolotāja tikpat nemaz kā nemācēja latviešu valodu (vidusskolu pabeidzu 2012. gadā (!!), nevis padomju laikos, kā pirmajā brīdī varētu šķist). Varat tikai iedomāties, kas sanāca, ja pats vēl līdz galam nepazinu kirilicu. Beigās izmocīju septītnieku, kas bija zemākā atzīme no visiem priekšmetiem, un tagad, septiņus gadus nomācījies krievu valodu, varu teikt, ka to protu.. pamatlīmenī.

  9. 34 % izvēlas krievu valodu izvēlas tikai tāpēc, ka skolas neko sakarīgu nespēj piedāvāt. Ļoti maz ir skolotāju, kuri varētu kvalitatīvi un par piedāvāto algu mācīt franču, vācu, zviedru, somu u.c. valodas, bet ir pietiekami daudz krievu valodas skolotāju, kuriem vajag darbu. Krievu valodai Latvijā sen jau vajadzēja kļūt par absolūti neprioritāru svešvalodu (izņemot tūrismā nodarbinātajiem), bet diemžēl pašu muļķības dēļ mēs pieļaujam Latvijas(īpaši Rīgas) pārkrievošanu. Tas, ka Latvijas jauniešiem krievu valoda ir sveša parādība, ir tikai normāli.

  10. Mācījos krievu valodu no 6-9 klasei.
    Jo labāk sāka iet vēsturē, jo sliktāk krievu valodā.
    Priecājos, ka 10 klasē paņēmu vācu valodu, vismaz to varēju papildināt un vidējo atzīmi pa visiem priekšmetiem pavilkt uz augšu.

  11. Es esmu pateiciga maniem krievu valodas skolotajiem.Pateicoties viniem es zinu krievu valodu un milu so valodu .Ka es butu varejusi sarunaties ar savu viru (vins ir Ukrainas rumanis ),nu ne angliski vai vaciski .Mes skola macijamies blakus ar krievu berniem ,vini “B”klasse ,mes”A”klasse.Bijam loti draudzigi un pat tagad sazinamies .

  12. ja mums būtu pieticis pašcieņas un dūšas – šodien neviens skolā krievu val.nemacītos – nebūtu vajadzības pietiktu ar valsts valodu kā katrā normālā valstī

    • Jā,mācās 4 gadus no 6.kl.līdz 9.kl. un tad kārto eksāmenu, protams, tie, kuri izvēlas. Eksāmena uzd.ir līdzvērtīgi(grūtības pakāpe) angļu valodai, kuru nu jau mācās no 1.klases. Tātad varam secināt, ka tas ir domāts krievu tautības bērniem, kuri mācās latviešu skolās. Bet vai pret latviešu bērniem tas ir godīgi, jo arī viņi reizēm izvēlas eksāmenu kārtot krievu valodā.

  13. Pilnībā piekrītu autorei.

  14. Mans mazdēls ASV mācās angļu valodā 2.gadu un ar šausmām atceras latviešu valodas stundas (krievu skolā)! Kāpēc tā?

  15. par ko ir šis raksts? Atbildēt

    ko, vai Latvijas Avīze sāk parādīt savu īsto seju (pēc vadības pārmaiņām)? Vai šī ir zīme par divvalodības ieviešanu? vai LA ir nometusi masku un atklāti pievienojas “ruskij mir” pārkrievošanas politikai?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+