Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
24. augusts, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Pilnīgs sviests! (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Ar to sviestu pilnīgs sviests! Gada laikā cena kāpusi divas reizes!” tā Latvijā tik iecienītā produkta padārdzināšanos komentēja kāds paziņa. Patiešām, ej kur gribi, visur runā par sviestu. Tagad jau varam izteikti novērot trīs inflācijas – vidējo, kas ievēro visu preču un pakalpojumu cenu kāpumu valstī, pārtikas produktu inflāciju un neparasto sviesta sadārdzināšanos.

Kaut gan, papētot dziļāk, nekā neparasta šajā apstāklī nav. Iedzīvotāju skaits uz planētas aug, vienlaikus auglīgas aramzemes un ganības samazinās, tās tiek apbūvētas un cieš no klimata pārmaiņām – sausuma, augsnes erozijas. Sviesta cenas kāpums pasaules pārtikas vairumtirdzniecības biržās patiesi ir ievērojams. 2015. gada augustā sviests maksāja apmēram 2300 ASV dolāru par tonnu, šodien – jau 5730 ASV dolāru. Tātad divu gadu laikā cena augusi vairāk nekā divas reizes! Nav tā, ka pie vainas būtu tikai alkatīgie veikalnieki.

Pārtikas un īpaši sviesta cenu kāpumā visai uzskatāmi vērojami modernās pasaules globalizācijas procesi. Brīvā tirdzniecība, aizvien lētāks un efektīvāks transports spēj nogādāt saldētu sviestu uz jebkuru planētas punktu, iekarojot aizvien jaunus tirgus. Mediji un reklāmas kompānijas daudz darījuši, lai piena produktus sāktu lietot tautas, kuras tos agrāk vispār nepazina. Un, lai arī ģenētisko īpatnību dēļ ap 80% ķīniešu nepanes piena taukus, atlikušie 20% tāpat ir milzīgs un visai iekārojams tirgus – 300 miljoni. Savukārt Eiropā sviestu ēst atkal kļuvis “moderni”, izrādās, tas tomēr neesot tik kaitīgs, kā runāja. Vācijas zīmols “Du darfst!”, tātad “Tu drīksti”, kas slaidām sievietēm līdz šim ieteica ēst vien margarīnu, tagad sācis reklamēt arī sviestu ar 39% (kāda uzdrīkstēšanās!) tauku daudzumu. Toties nežēlastībā kritis margarīns (“sliktie tauki”!), palmu eļļu saturoši produkti, bet pēdējās nedēļās Eiropā un tepat Latvijā – vistu olas. Mediji visos laikos iespaidojuši ēšanas modi, taču šodien līdz ar interneta un sociālo tīklu parādīšanos to ietekme kļūst globāla un tūlītēja. Lauksaimniecībā laiku mēra mēnešos un gados, kamēr internetā – stundās, pat minūtēs. Un ko darīt vistu fermas īpašniekam, kuru kāds “viedokļu veidotājs” pēkšņi tur aizdomās (kas var izrādīties “viltus ziņa”) par sliktu apiešanos ar putniem? Likvidēt riskanto biznesu?

Vēl kāda parādība, kas ietekmē pārtikas ražošanu, ir globālā sasilšana. Un te Latvija vismazāk vainīga, savukārt lielākie piesārņotāji meklējami ASV, Ķīnā un Rietum-eiropā. Diemžēl izmeši robežas nepazīst. Turklāt izskatās, ka taisnība būs tiem zinātniekiem, kuri brīdināja – klimata pārmaiņas, globālā sasilšana vēl nebūt nenozīmē, ka gaisa temperatūras viscaur un vienmēr paaugstinās. Tieši otrādi, klimats kļūst nepastāvīgāks, vērojamas lielas novirzes no ierastajām vidējām vērtībām. Sagaidāms, ka nākotnē aizvien biežāk kritīs temperatūras rekordi, salnas mīsies ar karstuma viļņiem, plosīsies postošas vētras un krusa. Tieši tas, ko šovasar vērojam Latvijā. Lauksaimniecība kā bizness kļūs aizvien riskantāka, tātad celsies apdrošināšanas tarifi, kas beigu beigās ietekmēs arī pārtikas cenas.

Nav noslēpums, ka no pārtikas cenu kāpuma visvairāk cieš tieši trūcīgākie sabiedrības slāņi. Samocītā un pagaidām vēl ne visai prognozējamā nodokļu reforma esot iecerēta mazāk nodrošināto sabiedrības slāņu atbalstam. Bet varbūt vajadzēja sākt ar PVN nodokļa samazināšanu pārtikas precēm? Latvijā tas ir 21%, kamēr Vācijā – 7%, bet Lielbritānijā un Īrijā – apaļi 0%. Parastā aizbildināšanās – šādu nodokli būšot grūti administrēt. Tam gan negribētos piekrist. Ja mūsu birokrātija ir gatava tādiem varoņdarbiem kā visu Latvijas sauso “ķemertiņu” uzskaite, tad atšķirīga PVN administrēšana tai būtu tīrais nieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Mani kaitina lasītāju,tātad pircēju , nevēlēšanās precīzi zināt cenu veidošanās blokshēmu. Tā ir elementāra . Vidēji ražotāja kontrakta cena ir jāreizina ar 3 līdz 4 un jums vienmēr būs mazumtirdzniecības cena. Pie mums milzu lomu spēlē valsts ar savu 21% prasījumu visos posmos pēc ražošanas ,bet tas ir transports , glabāšana saldētavās kur aug elektrības cenas ,dažādu loģistikas “gājienu” izmaksas līdz prece no vairumtirgotāja noliktavas mazumtirgotāja veikalā. Un visos posmos tiek teikts ,ka jāceļ darba atalgojums. Tas ,ka mums nav savu preču ir nožēlojami ,jo atklāj Latvijas menedžmenta atpalicību . Poļu un leišu preču daudzums atspoguļo ražošanas mēroga efektu ,ko faktiski neietekmē 1-2 tūkstošu kilometru transporta attālumi . Savukārt mazumtirdzniecības sadale ir ievērojami lētāka ,jo zemāka ir darba samaksa un dažas citas izmaksas.

  2. Kas par sviestu??? Es sviestu neēdu.

  3. KAD BEIDZOT BEIGSIES TĀ TIRGOTĀJU PATVAĻA??? DARA, KAS TIKAI IENĀK PRĀTĀ! REGULĀRI PASLIKTINA SABIEDRĪBAS VAIRĀKUMA NEPIEEJAMĪBU NEPIECIEŠAMAJĀM IKDIENAS PRECĒM – PĀRTIKAI.

  4. Šoreiz Jurčiks iebrauca auzās ! Atbildēt

    Vietām PIEMAKSĀ par NERAŽOŠANU lauksaimniecībā, lai nekristos cenas !

  5. kāpēc sviests, arī pilnīgs biezpiens, pilnīgs siers utt

  6. Ne tikai sviests palika 2reiz dārgāks. Arī zivis-pat 5 reizes dargāks. Pakalpojumi-skursteņslauķi 2 reiz dārgāki utt… utt…

  7. Jautājums vienalga vecais, kāpēc leišos tā nav? Viņi, što, uz Mēness dzīvo? Bet mums ir atbilde, tāpēc, ka Monako ir dārgāk, jāpielīdzina tiem!

  8. …Patiešām, ej kur gribi, visur runā par sviestu……Visur nerunā

  9. Kārtējā tirgotāju iedzīvošanās ! un muldēšana.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vēl nāks piektais gads…

40% iedzīvotāju vismaz dažkārt ir izjutuši vēlmi apšaut visus, kas vainojami mūsu valsts nedienās, liecina SKDS veiktā aptauja. Gada laikā agresīvi noskaņoto pilsoņu skaits audzis par 7%.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (19)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (95)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+