Foto – Shutterstock

Juris Lorencs: Pilnīgs sviests! 9

“Ar to sviestu pilnīgs sviests! Gada laikā cena kāpusi divas reizes!” tā Latvijā tik iecienītā produkta padārdzināšanos komentēja kāds paziņa. Patiešām, ej kur gribi, visur runā par sviestu. Tagad jau varam izteikti novērot trīs inflācijas – vidējo, kas ievēro visu preču un pakalpojumu cenu kāpumu valstī, pārtikas produktu inflāciju un neparasto sviesta sadārdzināšanos.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Kaut gan, papētot dziļāk, nekā neparasta šajā apstāklī nav. Iedzīvotāju skaits uz planētas aug, vienlaikus auglīgas aramzemes un ganības samazinās, tās tiek apbūvētas un cieš no klimata pārmaiņām – sausuma, augsnes erozijas. Sviesta cenas kāpums pasaules pārtikas vairumtirdzniecības biržās patiesi ir ievērojams. 2015. gada augustā sviests maksāja apmēram 2300 ASV dolāru par tonnu, šodien – jau 5730 ASV dolāru. Tātad divu gadu laikā cena augusi vairāk nekā divas reizes! Nav tā, ka pie vainas būtu tikai alkatīgie veikalnieki.

Pārtikas un īpaši sviesta cenu kāpumā visai uzskatāmi vērojami modernās pasaules globalizācijas procesi. Brīvā tirdzniecība, aizvien lētāks un efektīvāks transports spēj nogādāt saldētu sviestu uz jebkuru planētas punktu, iekarojot aizvien jaunus tirgus. Mediji un reklāmas kompānijas daudz darījuši, lai piena produktus sāktu lietot tautas, kuras tos agrāk vispār nepazina. Un, lai arī ģenētisko īpatnību dēļ ap 80% ķīniešu nepanes piena taukus, atlikušie 20% tāpat ir milzīgs un visai iekārojams tirgus – 300 miljoni. Savukārt Eiropā sviestu ēst atkal kļuvis “moderni”, izrādās, tas tomēr neesot tik kaitīgs, kā runāja. Vācijas zīmols “Du darfst!”, tātad “Tu drīksti”, kas slaidām sievietēm līdz šim ieteica ēst vien margarīnu, tagad sācis reklamēt arī sviestu ar 39% (kāda uzdrīkstēšanās!) tauku daudzumu. Toties nežēlastībā kritis margarīns (“sliktie tauki”!), palmu eļļu saturoši produkti, bet pēdējās nedēļās Eiropā un tepat Latvijā – vistu olas. Mediji visos laikos iespaidojuši ēšanas modi, taču šodien līdz ar interneta un sociālo tīklu parādīšanos to ietekme kļūst globāla un tūlītēja. Lauksaimniecībā laiku mēra mēnešos un gados, kamēr internetā – stundās, pat minūtēs. Un ko darīt vistu fermas īpašniekam, kuru kāds “viedokļu veidotājs” pēkšņi tur aizdomās (kas var izrādīties “viltus ziņa”) par sliktu apiešanos ar putniem? Likvidēt riskanto biznesu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl kāda parādība, kas ietekmē pārtikas ražošanu, ir globālā sasilšana. Un te Latvija vismazāk vainīga, savukārt lielākie piesārņotāji meklējami ASV, Ķīnā un Rietum-eiropā. Diemžēl izmeši robežas nepazīst. Turklāt izskatās, ka taisnība būs tiem zinātniekiem, kuri brīdināja – klimata pārmaiņas, globālā sasilšana vēl nebūt nenozīmē, ka gaisa temperatūras viscaur un vienmēr paaugstinās. Tieši otrādi, klimats kļūst nepastāvīgāks, vērojamas lielas novirzes no ierastajām vidējām vērtībām. Sagaidāms, ka nākotnē aizvien biežāk kritīs temperatūras rekordi, salnas mīsies ar karstuma viļņiem, plosīsies postošas vētras un krusa. Tieši tas, ko šovasar vērojam Latvijā. Lauksaimniecība kā bizness kļūs aizvien riskantāka, tātad celsies apdrošināšanas tarifi, kas beigu beigās ietekmēs arī pārtikas cenas.

Nav noslēpums, ka no pārtikas cenu kāpuma visvairāk cieš tieši trūcīgākie sabiedrības slāņi. Samocītā un pagaidām vēl ne visai prognozējamā nodokļu reforma esot iecerēta mazāk nodrošināto sabiedrības slāņu atbalstam. Bet varbūt vajadzēja sākt ar PVN nodokļa samazināšanu pārtikas precēm? Latvijā tas ir 21%, kamēr Vācijā – 7%, bet Lielbritānijā un Īrijā – apaļi 0%. Parastā aizbildināšanās – šādu nodokli būšot grūti administrēt. Tam gan negribētos piekrist. Ja mūsu birokrātija ir gatava tādiem varoņdarbiem kā visu Latvijas sauso “ķemertiņu” uzskaite, tad atšķirīga PVN administrēšana tai būtu tīrais nieks.