Pils atjaunošana iestrēgst papīru kalnos 4
Rīgas pils pagaidu jumtu pamazām aizstāj īstu dakstiņu jumts, taču nodegušā jumta atjaunošanas darbi joprojām rit gausi. Pilnsabiedrības “SBRE” (“Skonto būve” un “Re&Re”) būvnieki pabeiguši pastāvīgās jumta konstrukcijas izbūvi un uzklājuši dakstiņu segumu virs Baltās zāles. Rīgas pils būvnieku sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Straume pastāstīja, ka ir sākta jumta pārseguma siltināšana virs Svētku zāles un, lai nodrošinātu pagaidu jumta kvalitāti un drošumu, ir pārbūvētas tā konstrukcijas un segums. Tomēr pastāvīgā jumta atjaunošana nesokas ātri, jo no pasūtītāja – valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) puses nav saskaņoti tehniskā projekta labojumi pils restaurācijas daļai. Jumts virs Svētku zāles tapa mēneša laikā, kopš spēkā stājās šīs jumta daļas saskaņotais projekts, taču to nevar teikt par jumta konstrukcijām virs Svētku zāles un kastelas daļas, jo tur būvnieks saskaņošanu gaida jau vairākus mēnešus. “VNĪ mērķis ir panākt pēc iespējas ātrāku pastāvīgā jumta būves sākšanu, tomēr, tā kā Rīgas pils ir sabiedriskas nozīmes ēka, kurai ir kultūrvēsturiska nozīme un kurai vienlaikus ir izvirzītas īpašas drošības prasības arī kā Valsts prezidenta rezidencei, rekonstrukcijas un restaurācijas plānošanas procesam tiek veltīta maksimāla uzmanība un pūles. Zolitūdes traģēdija ir likusi aizdomāties ikvienam un ir ietekmējusi arī VNĪ kā pasūtītāja rīcību. Piemēram, nepakļauties būvnieka publiski paustajam spiedienam par Rīgas pils jumta paātrinātu izbūvi bez kvalitatīvi izstrādāta un saskaņota projekta,” sacīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.
“Gribētos, lai lēmumu pieņemšana noritētu raitāk, jo aizkavēti lēmumi ir par iemeslu tam, ka pils turpina bojāties un arvien palielinās izmaksas, kas būs nepieciešamas to bojājumu likvidēšanai, kas radušies pēc ugunsgrēka,” atzina M. Straume.
Daļa pils strādnieku ir nosūtīti darbos uz citiem objektiem, liela daļa speciālistu veic darbus, kas vistiešākajā veidā nav saistīti ar ugunsgrēka seku likvidēšanu. Piemēram, restaurē interjera priekšmetus. M. Straume pastāstīja, ka būvnieks ir izveidojis sadarbību ar Vācijas speciālistiem, kas izteikuši vēlmi piedalīties pils mūru žāvēšanā. Viņiem esot liela profesionālā pieredze, kā arī tehniskās iespējas šādu darbu veikšanā. Par to ir informēts arī pils atjaunošanas darbu pasūtītājs VNĪ, diemžēl atbilde kavējas. Kāds tam iemesls, to nebija iespējams uzzināt, jo VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane esot atvaļinājumā, bet Rīgas pils projekta vadītājs – slims.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane solīja, ka tuvākajās dienās beidzot tika publiskots Valsts policijas ekspertīzes slēdziens par Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanās cēloni. Jāņem vērā, ka pils degšanas iemesla atklāšanā bija iesaistīti ne tikai Lietuvas eksperti, pie kuriem vērsās Iekšlietu ministrijas pārstāvji, bet arī eksperti no Anglijas, kurus palīgā lūdza būvnieks, kā arī VNĪ nolīgtie Igaunijas speciālisti. I. Pētersone-Godmane gan uzskata, ka viņu slēdzieni nevarētu būt krasi atšķirīgi un ka Valsts policijai nebūs grūtību sniegt savu atzinumu. Policijas pārstāvji Saeimas deputātiem solīja ugunsgrēka izcelšanās cēloni atklāt līdz novembrim, tad termiņu pagarināja līdz decembra vidum, un tas liek secināt, ka šajā jautājumā radušās kādas grūtības. VNĪ pieaicinātā Igaunijas ekspertīžu biroja OU “H–eksperti” slēdzienā par Rīgas pils ugunsgrēku tika konstatēts, ka tā izcelšanās vieta ir būvnieka rīcībā nodotā Rīgas pils daļa, bet ugunsgrēka iemesls – dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots. VNĪ prasa pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veicējiem – pilnsabiedrībai “SBRE” – par saviem līdzekļiem novērst ugunsgrēka radītās sekas. Pilij nodarītie zaudējumi ir apmēram seši miljoni eiro.
I. Pētersone-Godmane uzsvēra, ka tikai Valsts policija var sniegt oficiālu ekspertīzes slēdzienu. Bet tas nenozīmē, ka policija nav iepazinusies ar igauņu ekspertu atzinumu. Vienīgi policijai ir tiesības atklāt personu vai personas, kas būs vainojamas ugunsgrēka izraisīšanā. Jau patlaban pastāv domstarpības starp VNĪ un būvnieka nolīgtajiem ekspertiem par ugunsgrēka izcelšanās vietu, un iespējams, ka domstarpības šajā jautājumā pieņemsies spēkā, kad policija paziņos savu atzinumu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete informēja, ka 8. janvārī notiks komisijas sēde, kur deputāti tiksies ar visām Rīgas pils atjaunošanā ieinteresētajām pusēm.
