Restaurators Valdis Platais demonstrē pils puspagrabā atklāto klasisko viduslaiku gotikas portālu. Tā augstumam pēc tā laika standartiem vajadzētu būt apmēram 1,90 m. Tātad slieksnis ir krietni zemāk.
Restaurators Valdis Platais demonstrē pils puspagrabā atklāto klasisko viduslaiku gotikas portālu. Tā augstumam pēc tā laika standartiem vajadzētu būt apmēram 1,90 m. Tātad slieksnis ir krietni zemāk.
Foto – Timurs Subhankulovs

Rīgas pils jauc galvu būvvēsturniekiem 1

Šotrešdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis apmeklēs Rīgas pili, lai apskatītu valsts vadītāja rezidences atjaunošanas darbā paveikto. Gan darbu pasūtītājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), gan būvnieku – pilnsabiedrību “SBRE” un SIA “RE&RE” – pārstāvji ir pārliecināti, ka Valsts prezidentam paredzētās pils daļas – priekšpils un austrumu piebūvi – pabeigs līdz 1. novembrim, kā plānots. Arī “Latvijas Avīzei” bija iespēja aplūkot atjaunotās telpas un uzzināt, kādas mīklas Rīgas pils uzdevusi vēstures pētniekiem. Izrādās, ka atjaunošanas darbu gaitā Rīgas pilī “vienkārši ņēma un parādījās” negaidītas vēsturiskas detaļas.

Reklāma
Reklāma

Apmeklētājiem neredzamais

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Rīgas pils restaurācijas darbu gaitā speciālisti saskārušies ar pilnīgi nevietā atklātām būvdetaļām, kādām pēc iepriekšējiem priekšstatiem un pieejamās dokumentācijas tur nemaz nevajadzētu atrasties ne no laikmeta, ne funkciju viedokļa. Piemēram, kāpēc zviedru laikā pārbūvētajā priekšpilī ir senāki apbūves elementi? “Nevienam ne sapņos nerādījās, ka te kaut kas tāds būs,” stāsta Rīgas pils restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs Valdis Platais un noved mūs puspagrabā pie gotiska viduslaiku portāla no profilētiem ķieģeļiem. Restaurators to uzskata par teju unikālu Baltijas valstu mērogā. Ko viduslaiku portāls dara pils daļā, kas tradicionāli tiek attiecināta uz zviedru laiku apbūvi? Pēc visām pazīmēm portāls atradies pils ārsienā, jo vērsts uz ārtelpu. Varētu domāt, ka aiz tā bijusi kāda cita ēka, taču tādas nav. “Pēc loģikas, tam vajadzētu būt no otrās pils, no Monheima laika,” spriež V. Platais. Proti, kad rīdzinieki sadumpojās pret ordeni un nopostīja tā pirmo pili Iekšrīgā, 14. gadsimta 40. gados tika uzbūvēta otra – mestra Monheimas Eberharda pils Daugavmalā. Jebkurā gadījumā arka ir senāka pat par 1515. gadu, kad toreizējais Livonijas ordeņa mestrs Vol­ters fon Pletenbergs uz kārtējo reizi rīdzinieku nojauktās pils pamatiem uzcēla nākamo, nu jau trešo Rīgas pils variantu.

Negaidītas bijušas arī vairākas maizes krāsnis turpat netālu no portāla. Un viena no tām acīmredzami uzmūrēta citas senākas krāsns vietā. Pils saimnieciskā zona? Tādas visādas detaļas “vienkārši ņēma un parādījās”, sašūpojot līdzšinējos priekšstatus par pils būvvēsturi un radot grūtības visu sakārtot loģiskā secībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne portāls, ne krāsnis, ne arī pusapaļās neskaidru funkciju nišas, kas atklājās tagadējās priekšpils puspagraba daļā, diemžēl nākotnē nebūs redzamas apmeklētājiem, jo atrodas prezidenta apsardzei un darbiniekiem paredzētā zonā.

Kā palīdzēja ugunsgrēks…

Izrādot veikumu, Valdis Platais vairākkārt atvainojas, kad atkal un atkal atgriežas pie secinājuma – šis vai kāds cits elements atklājies vai atdzimis sākotnējā kvalitātē tikai tāpēc, ka noticis ugunsgrēks. Tā ir laime nelaimē. Ugunij sekojošais mitrums atsedzis agrāk nezināmas detaļas, kuras citādi nez vai parādītos. Ķeizariskās jeb Baltās zāles rotājumus savulaik papildināja un veidoja ikreiz, kad paklīda runas, ka imperators grasās braukt ciemos pie Vidzemes ģenerālgubernatora, kura rezidence 18. – 19. gadsimtā bija pils. Toties tagad Baltā zāle no stilu sajaukuma pārvērtusies par stilistiski tīru klasicisma telpu, kurā dominē baltais, zilie toņi un zeltījums. “Ja būtu palicis, kā bija, tad mēs šeit saņemtu diezgan neko,” atzīst restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs. Šajā zālē griestu daļā var redzēt, kā laika gaitā nosēdusies pret Daugavu vērstā siena. Sēšanās process jau agrāk apturēts; grīda nolīmeņota, taču griesti palikuši slīpi.

Baltajai zālei paredzētas 11 lustras. Daļa no tām jau piekārtas. Katra ir nedaudz atšķirīga, katra ir roku darbs. “Tas ir ievērības cienīgs fakts, jo krievu restauratori Ziemas pilij gadā varēja uztaisīt vienu papjē mašē lustru, bet mēs – astoņas!” padižojas Platais. Viņš uzsver, ka itin viss, arī interjera priekšmeti – mēbeles, spoguļi un tāpat grīdas ir pašmāju latviešu restauratoru un meistaru veikums. Starp citu, lustru konstrukcija patiešām ir nevis lieta vai kalta no metāla, bet darināta no papīra masas un ģipša uz stiepļu karkasa, pēc tam apzeltīta. 19. gadsimta vidū tā bija lētāk – bronzas analogi maksāja ļoti dārgi.

Sūtņu akreditācijas zāle ar zaļajām ornamentētajām sienām un latviski romantiskā stilā greznotajiem griestiem ugunsgrēka laikā tika pamatīgi salieta. Anša Cīruļa 20. gados gleznotie tēli, agrāk būdami nokvēpuši, satumsuši, tagad ir daudz gaišāki. “Tā man Cīrulis atklājās pavisam citā gaismā. Agrāk domāju, ka viņš bijis drūms. Tagad viņa krāsu izjūta kļuvusi saprotamāka nekā pirms tam,” spriež mūsu pavadonis.

Reklāma
Reklāma

Bez padomju pagātnes

Plašajā Svētku zālē pils augšstāvā ugunsdrošības speciālisti ļāvuši uzturēties un pat dejot 490 cilvēkiem. Grīda pastiprināta. Pēc ugunsnelaimes telpa bija palikusi bez jumta, bet tagad vietās pie griestiem jau atpakaļ salikti tematiskie gleznojumi greznos rāmjos – kartušas. Kartušu sižeti veltīti notikumiem Latvijas vēsturē un tapuši dažādos laikos. Padomju gados tur sakārtas tādas ainas, ko nekādi nevar saistīt ar valsts neatkarību, tāpēc 90. gados tās noņemtas. Dažas vietas joprojām palikušas tukšas. Rīgas pils atjaunošanas padomes viedoklis ir tāds, ka nākotnē varētu izsludināt konkursu un pakāpeniski sižetisko līniju papildināt. “Īstenojot projektu, ievērots, ka tas, ko mēs tagad veidojam, ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence ar visu no tā izrietošo,” uzsver V. Platais. Arī būvkompānijas “SBRE” būvdarbu vadītājs Edgars Savickis uzsver, ka pilī vairs nav nekādas padomju laika simbolikas.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, jautāts, vai ir apmierināts ar celtnieku darbu, teic, ka ar vēsturisko daļu viss esot labākajā kārtībā. Vienīgi šādas tādas nianses nākušas gaismā pēc ugunsdrošības eks­pertu vizītēm, taču tie vērtējami kā novēršami sīkumi. Kas attiecas uz nākamo atjaunošanas darbu kārtu, patlaban rit Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves tehniskā projekta izstrāde. Projekta dokumentāciju pabeigs līdz gada beigām. Var prognozēt, ka konkurss par II kārtas būvnieka izvēli notiks nākamā gada pirmajā pusē. Pēc plāna darbi jāsāk 2016. gadā un jāpabeidz 2018. gadā. Kastelas daļu nākotnē izmantos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

UZZIŅA

Rīgas pils atjaunošanas darbu I kārtai un ugunsgrēka seku likvidēšanai atvēlēti aptuveni 36 miljoni eiro. No tiem austrumu piebūvei 3 miljoni, priekšpilij 20,6 miljoni, ugunsgrēka seku likvidēšanai 4,5 miljoni. Vēl 6 miljoni rezervēti neparedzētiem izdevumiem.

Darbi septembra sākumā paveikti par 93%.

Avots: VNĪ