Pils pieprasa, lai tai kalpotu 0
Jēkabpils vēstures muzejs projektu konkursā ieguvis Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu Krustpils pils sienu gleznojumu konservācijai.
Jau šonedēļ Rīgas restauratore Kristīne Širvinska ieradīsies pilī un ķersies pie darba. Latvijā jau izskanēja ziņa par unikālajiem astoņpadsmitā gadsimta pils sienu gleznojumiem, kas radīti rokoko stilā un ko pils galvenā korpusa mākslinieciskās izpētes laikā atklāja SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” darbinieki. Bet viena lieta ir gleznojumus atklāt, pavisam cita – panākt, lai tos varētu restaurēt. Iekonservēšana vajadzīga tikai tāpēc, ka veco piļu restaurācijai joprojām ļoti trūkst naudas, un, lai to veiktu, nepieciešams gan ilgāks laiks, gan liela uzņēmība un pacietība. Kad iegūs līdzekļus pašai restaurācijai, esot grūti pateikt, vienīgā cerība esot uz Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Kā zināms, gandrīz piecdesmit gadu garumā Krustpils pili savām vajadzībām bija piemērojis padomju armijas aviācijas pulks. Bet daudziem pat prātā neienāk, cik biedējošs bija atstātais mantojums. Tas, ka tecēja jumti un bija citas sekas saimnieka roku trūkumam, bija tikai ziediņi salīdzinājumā ar to ļaunumu, kāds bija nodarīts ļoti vērtīgām laikmetu liecībām. Daudz kas no barona kādreizējās greznības bija sabojāts, pārbūvēts, aizkrāsots, apmests un pat aizmūrēts. Tā lielajai zālei, ko karavīri daudzus gadus bija izmantojuši kā kinozāli, no iekšpuses ar sarkanajiem ķieģeļiem bija aizmūrēti seši lielie logi. Kad jauca nost padomju karavīru skatuvi, zem tās dēļiem uzgāja Staļina bisti, kas tur acīmredzot savulaik tikusi nogrūsta Hruščova īstenotās Staļina personības kulta nosodīšanas kampaņas laikā.
“Lai celtu augšā senās vērtības, kas uz ilgiem gadiem bija zudušas armijas piekoptās brutalitātes dēļ, mums pretī jāliek ļoti bijīga un smalka attieksme,” skaidro Jēkabpils pilsētas pašvaldības aģentūras Jēkabpils vēstures muzeja direktore Inese Berķe. “Vēl jau visu neesam atseguši. Unikālais kultūras mantojums aizsegts pat ar deviņām krāsu un apmetuma virskārtām. Pat neliela fragmenta atsegšana no restauratora prasa aptuveni sešas stundas. Atsegšanas process notiek ar skalpeli, veicot nelielas kontrolzondāžas. Bet tādu fragmentu pilī ir tik daudz, ka jau grūti saskaitīt. Un būs vēl.”
Restauratore K. Širvinska savu roku pielikusi arī Rundāles pils un Cesvaines pils restaurēšanā. Viņa stāsta, ka, paldies Dievam, seno gleznojumu kvalitāte bijusi tik augsta, ka nekas – ne brutālie aizsegumi, ne ēkas mitrums – nav traucējis tiem saglabāties. Taču šobrīd esot arī grūti pateikt, cik ilgu laiku vajadzēs, lai gleznojumu konservāciju pabeigtu. Arī tas būs atkarīgs no tā, kā izdosies tikt pie finansējuma. Jēkabpils muzejs jau agrāk pieredzējis, cik ilga un dārga ir sienu gleznojumu atjaunošana. Tā uz pils sienām attēlotie fon Korfu un Rozenu ģimeņu ģerboņi atklāti jau 1994. gadā, bet restaurēti tikai četrus gadus vēlāk.
Krustpils pilī jau veiktas daudzas izpētes, piemēram, krāšņu, logu, sienu, pils vārtu torņa. Piesaistot Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, pašvaldības un privātpersonu līdzekļus, jau atjaunots gan vārtu tornis, kurā nu rīko izstādes, gan viss pils B korpuss, kurā izvietots muzeja krājums, gan mākslīgā marmora siena izstāžu zālē, gan kamīni medību salonā un ēdamzālē, gan vestibila dabiskā marmora flīžu grīda. Nomainīta liela daļa logu. Taču pils apmeklētāji neredz tos neskaitāmos biezos sējumus, kas liecina par ilgu gadu grūto, bet it kā neredzamo darbu – izpēti, tehnisko dokumentāciju, projektiem, pieteikumiem, saskaņošanu.
“Reizē ar izpēti un atjaunošanu daudz darām, lai apmeklētājiem varētu piedāvāt arvien jaunas un jaunas izglītošanās iespējas,” stāsta I. Berķe. “Cilvēkus no Latvijas malu malām, arī ārzemēm, piesaista ekspozīcijas “Krustpils pils”, “Medību salons”, “Guvernantes istaba”, “Krustpils pils muižas kalpotāji”. Tagad darbakārtībā ir jaunu pastāvīgo ekspozīciju veidošana – “Gatavots Jēkabpilī XIX – XXI gs.”, “Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Jēkabpilī”, “Strūves ģeodēziskā loka punkts Jēkabpilī”, “Mēs ar viņiem lepojamies”. Dizaina tehnisko izstrādi atbalsta Kultūras ministrija.” Un kur tad vēl neskaitāmās izglītojošās programmas un izstādes! Iecienītākie pasākumi ir “Ziemassvētku pasaka pilī”, “Baronu fon Korfu kāzu tradīcijas”, “Bērnu godi Krustpils pilī”, “Gaisma pašu rokām”, “Nakts krustpasakas pilī”, kas notiek vakara klusumā plašajos pils gaiteņos un pagrabos. Individuālie apmeklētāji ļoti iecienījuši ekskursijas pa pili audiogida vadībā, turklāt var izvēlēties valodu – latviešu vai krievu, angļu vai vācu. Pagājušajā gadā pili apmeklēja vairāk nekā 20 000 interesentu no Latvijas un ārzemēm – Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Francijas, Itālijas, Turcijas.
Krustpils pils
Viduslaiku mūra pils Daugavas labajā krastā Jēkabpilī.
Pirmoreiz dokumentos minēta 1237. g.; 16. gs. iegūst fon Korfu dzimta un izmanto līdz 20. gs. sākumam.
No 1921. līdz 1940. g. Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka, no 1944. līdz 1993. g. – padomju armijas aviācijas pulka mājvieta.
Kopš 1996. g. apsaimnieko Jēkabpils vēstures muzejs.
