Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Pilsētas galvenā egle

Foto - Ojārs Lūsis, Juris Presņikovs, Einārs Kozlovskis, Oļģerts Skuja un Valdis SemjonovsFoto - Ojārs Lūsis, Juris Presņikovs, Einārs Kozlovskis, Oļģerts Skuja un Valdis Semjonovs

Pie kādas egles sagaidījāt Jauno gadu? Lielākā daļa droši vien mājās pie pašu pušķotas, varbūt viesos pie radu vai draugu rotātas. Kustīgākie un lustīgākie, iespējams, grieza valsi kādā Vecgada ballē vai līksmoja karnevālā, naudīgākie uzsauca cits citam tostus pie greznām eglēm savā strikti nošķirtā lokā.

Pilsētniekiem ir arī cita iespēja – pulcēties pie galvenās svētku egles. Tās ir līdzīgas, taču, izrādās tik dažādas!

 

 

Seši simti eglīšu

Liepājā lielās egles uzstādīšana un uzpasēšana agrāk sagādājusi daudz rūpju. Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule atceras, ka ik gadu gādātas vairākas – reizē ar dižegli no meža atvestas arī rezervistes. Kad lielo egli nolauzis vējš, pa nakti bija jāuzslien un jāizpušķo aizstājēja. Gadījies, ka kritienā saplīsuši arī visi rotājumi…

Gadu tūkstošu mijā nolēmuši vienas lielas egles vietā veidot konstrukciju no daudzām eglītēm. Tās iesprauž slīpi uz augšu vērstos caurules posmos, kas iestiprināti arhitektes Guntas Šnipkes projektētā saliekamā, 12 m garā karkasā. Pierēķinot klāt slaido galotni, egle sanāk aptuveni 14 – 15 m augsta. Agrāk diž­egle atradusies Rožu laukumā uz plākšņu seguma un lielākā vējā slīdējusi pa to kā spoku kuģis. Tagad konstrukciju nostiprina zālienā, un egle vairs neslidinās.

Egli veido aptuveni 600 eglīšu, kas augušas Grobiņā, stādaudzētavā “Īve”. Galvenokārt izmantotas pāraugušās sudrabegles un baltegles, kas vairs neder pārstādīšanai.

 

Sintētiskā un dabiskās 
ventspilsegle_7385

Ventspilī ir divas galvenās egles: vienu Adventes sākumā iededz Rātslaukumā, bet pie otras Lielajā laukumā sagaida Jauno gadu. Turklāt pēc vietējā, pēc Ventspils laika.

Arī Ventspilī agrāk veidojuši piramīdu no daudzām mazām eglītēm, jo vēja brāzmas mēdz būt tikpat stipras kā Liepājā: egli nevis nogāž, bet nolauž pie pamatnes! Šoziem rasts cits risinājums – Rātslaukumā slejas 11 m augsta egle no sintētiskiem skujkoku zariem… No attāluma izskatās gluži kā īsta! Ventspils māksliniece Vaiva Vecvagare atklāj, ka mākslīgā egle un tās ietērps (rotājumos izmantots arī Ventspils gotiņas motīvs) izstrādāts SIA “Studio des Fetes Latvija”. Egle kalpos daudzus gadus, tādējādi ietaupot pilsētas naudu un saudzējot dabiskās egles.

Pilsētā tomēr nav iztikts bez mežā augušām zaļsvārcēm: gan 16 m garā egle Lielajā laukumā, gan 13 m garā Pārventas centrā, gan vēl citas atvizinātas no Popes mežiem, bet rotājumu grafisko dizainu veidojis māk­slinieks Ainārs Pastors. Pašu dižāko no eglēm rotā telpiskas baltas un sarkanas zvaigznes, bet slīdošās gaismiņas atgādina krītošas, mirdzošas lāses.

 

Viskuplākā

daugavpils_egle4Daugavpils galvenā egle ir tik kupla kā vēl nekad. Daugavpils pilsētas galvenais mākslinieks Juris Pundurs teic, ka iespaidīgā, apmēram 15 – 16 m augstā egle varējusi izvērsties plašumā, jo augusi klajā vietā, nevis mežā. Pērnā gada nogalē svētku eglei iegādāti jauni rotājumi, bet tai līdzās darbojas Ziemassvētku tirdziņš un Rūķu namiņš. Skatlogā rosās leļļu rūķi, bet iekšā aicina radošās darbnīcas, kur noteiktos laikos var darboties gan mazie, gan lielie apmeklētāji.

 

 

 

 

 

 

 

Jumītis galotnē
madonaseglevak

Madonā pilsētas galvenā egle nav jācērt un jāved no meža. Jau gadus desmit tur pušķo vienkrāsas baltegli, kas aug pašā pilsētas centrā Saieta laukumā. Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja vietniece Gita Luce saka – agrāk līdzās augušas divas egles un uz svētkiem rotāta otra, kurai bijis skaistāks augums. Diemžēl pirms pāris gadiem augustā vētra šo egli nolauza. Māsa izrādījās sīkstāka: nu tā sasniegusi jau apmēram 20 m augstumu un tai ir divas galotnes. Ja arī viena koka divas galotnes var uzskatīt par dvīņiem, tad madoniešiem ir egle ar Jumi. Un tas, kā zināms, ir auglības, pārpilnības, laimes un veiksmes simbols.

 

 

 

 

Galvaspilsētā

rigasegle_108_vsRīgā šoziem ir daudz skaistu egļu – gan dabas, gan mākslinieku fantāzijas veidotas. Doma laukumā eglē satupuši baltie zvirbuļi. Par tādiem dēvē cilvēkus, kuri atšķiras no citiem… Pēc mākslinieces Ināras Liepas ieceres, šī egle ir veltījums baltajiem zvirbuļiem māksliniekiem – radošiem, veiksmīgiem, neatlaidīgiem cilvēkiem, kas veido un attīsta kultūras dzīvi. Eglē sapulcējušies putni Jaunajā gadā ikvienam novēl radošu garu, dedzīgu sirdi un uzņēmību, lai sasniegtu savus mērķus!

Pirmoreiz Ziemassvētku egle radusi vietu arī 11. novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu. Šīs egles noformējumā mākslinieks Visvaldis Asaris akcentējis Rīgas simbolu – sakrustotas atslēgas, uzsēdinot tās egles galotnē, svešiem neaizsniedzamā vietā. Zeltītas atslēgas mirdz arī egles zaros starp zilajām un baltajām bumbām.

Valsts prezidenta Ziemassvētku egle novietota Rātslaukumā pie Melngalvju nama. Tā rotāta ar interesantiem apaļiem dekoriem sarkanā un zaļā krāsā. Bet pie Kongresu nama slejas slaida egle, rotāta milzu svecēm.

Vai jau esat paguvuši aplūkot un novērtēt šo krāšņumu? Ja ne, vēl ir laiks to izdarīt. Šāda pastaiga būs svētki acīm un sirdij!

 

 

 

 

 

 

 

UZZIŅA

Līdz 13. janvārim Rīgā notiek vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš”, kurā piedalās pussimta egļu. Lielākā daļa no tām ir mākslinieku fantāzijas, vīzijas par egles tēmu. Egļu ceļa karti, kurā norādīts katra darba nosaukums, autors un ideja, var atrast mājaslapā www.riga.lv. Bukletus par egļu festivālu var saņemt tūrisma informācijas centros Rātslaukumā un citur.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+