Pilsētas noskaņas 0
Līdz 25. novembrim Sv. Pētera baznīcā Rīgā skatāma Edgara Miķelsona gleznu izstāde. Mākslinieks izstādē skatītāju vērtējumam nodevis diezgan lielu gleznu klāstu, kurās parādīta Rīga.
Darbi izpildīti oriģināli, ne uz audekla, papes vai speciāla papīra, kas domāts gleznošanai, bet uz vienkārša ietinamā papīra, kas ar visiem krokojumiem, nelīdzenumiem piedod daudziem darbiem neredzētu, oriģinālu pasniegšanas veidu. Oriģinalitāti viņa darbiem piedod arī tas, ka mēs esam pieraduši redzēt rūpīgi nogrieztu audeklu, papi vai papīru, uz kura glezno. Neviens vien Miķelsona radītais darbs gleznots uz papīra, kas vistiešākajā veidā norauts no papīra ruļļa, lai uz tā ar krāsu palīdzību radītu mākslas darbu. Rīga māksliniekam ir ne tikai pilsēta, bet dzīva būtne, noslēpumaina un mainīga. Katra celtne ir bagāta ar seniem notikumiem un iemītnieku skumjiem un priecīgiem brīžiem. Izstādē redzamie darbi ir pilsētainavas. Ir arī divi portreti. Viens mākslinieka “Pašportrets”, otrs veltīts kādai dāmai, kurai dots nosaukums “Jolanta”, tas gleznots ar Rīgas namiem fonā. Gandrīz visas gleznas ir arhitektoniski zīmējumi. Un, balstoties uz to, ir radīti darbi ar apskaužamu arhitektonisko detaļu precīzu attēlojumu katrā darbā. Tas pats sakāms par automašīnām un visu pārējo, kas bagātina gleznu. Skatoties Miķelsona darbus, mēs varam ar pilnu atbildību teikt, ka viņš katru attēloto objektu ir rūpīgi izstudējis, lai pēc iespējas labāk to parādītu skatītājam. E. Miķelsona radītās gleznas nevar sajaukt ne ar vienu citu mākslinieku. Viņš ir sava ceļa gājējs, kurš atradis paņēmienu, kā plūdināt krāsu, lai galarezultātā veidotos mākslas darbs. Parasti māksliniekiem vairāk vai mazāk mīļāka ir Vecrīga, bet Miķelsons šai pilsētas daļai pieskāries maz, bet gan meklējis mazāk vai nemaz neattēlotos pilsētas nostūrus. Viņš darbā “Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca” nav gleznojis vairākkārt redzēto skaisto fasādes pusi, bet attēlojis tās aizmuguri, kas ne mazāk pārsteidz ar savu skaistumu. Nav gadījies redzēt arī Brīvības ielas namus pie bijušās Leitnera velosipēdu fabrikas. Mākslinieks, lai glezna būtu oriģinālāka, lieto arī nepareizo perspektīvu. Miķelsona darbi daļēji līdzinās krāsainajai fotogrāfijai. Fotogrāfijā visu vajadzīgo efektu rada tehnika, bet šeit pats mākslinieks to veic ar topogrāfisko precizitāti. Mākslinieks pašreiz atrodas savos labākajos gados (dzimis 1958. gadā). Viņš, darbojoties mākslā, atradis savu gleznošanas paņēmienu, savu stilu. Un, lai pie tā tiktu, ir noiets garš, sarežģīts mākslinieka personības meklējumu ceļš, kura galarezultātu mēs redzam izstādē Sv. Pētera baznīcā.
