Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

Pilsētas putnu vērotājs augstceltnes redz kā klintis

Foto - Timurs Subhankulovs un Selga Bērziņa (www.selgasfoto.lv)Foto - Timurs Subhankulovs un Selga Bērziņa (www.selgasfoto.lv)

Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūras un tūrisma firmas “Dabas tūres” uzaicinājuma maija sākumā Latvijā viesojās putnu vērošanas gids un eksperts, lektors, blogeris, grāmatas un radioraidījumu autors DEIVIDS LINDO no Lielbritānijas. 


 

Deivids dzimis Londonas ziemeļrietumu daļā un, kā pats apgalvo, ar putnu vērošanu aizrāvies jau gluži vai no dzimšanas, lai gan ģimenē šī nodarbe nevienam nav bijusi īpaši tuva. Pirmo pieredzi putnu un arī kukaiņu vērošanā guvis ģimenes mājas pagalmā, kur bieži pavadījis brīvo laiku. Pirmie putni, ar kuru novērošanu Deivids diezgan ilgi aizrāvās, bija zvirbuļi. Sākumā viņš domāja, ka zvirbuļi ir strazdu bērni. Putnu vērotājs priecājas, ka Latvijā ir tik daudz zvirbuļu. Tas iespējams, pateicoties senāku laiku arhitektūrai, kas mūsu valstī, ieskaitot Rīgu, daudzviet saglabājusies. Jo zvirbuļi neligzdo uz zemes vai krūmos, bet gan vecu namu pažobelēs. Lielbritānijā izskausti aptuveni 80 procenti zvirbuļu. Tie sastopami tikai trīs Londonas rajonos. Deivids atceras – kad pasaulē bija nākusi viņa māsa, viņš vis nedevās apraudzīt jaundzimušo meitenīti, bet klīda pa dzemdību iestādes pagalmu un vēroja zvirbuļus. Kad māsa paaugās, vecāki viņai izstāstīja par Deivida rīcību ģimenei svarīgajā dienā, un māšele brālim par to izteica pārmetumus. Nu jau gan diezgan sen zvirbuļu periods Deivida dzīvē ir beidzies.

Pirmo binokli vecāki Deividam uzdāvinājuši deviņu gadu vecumā. Vēlāk viņš antikvariātā iegādājies divas grāmatas par putniem, kuras lasījis gluži kā Bībeli. Pēc tam devies uz zoodārzu, lai salīdzinātu, vai putnu attēli šajos izdevumos līdzinās “dzīvajiem”.

Reiz no bibliotēkas paņēmis palasīt grāmatu, kas saucas “Putni pilsētā un tās apkārtnē”. Tā viņam pirmo reizi lika aizdomāties, ka putnus ar aizrautību var vērot ne tikai mežos un pļavās, bet arī pilsētās. Grāmatu lasījis vēl un vēlreiz, nokavējis nodošanas termiņu. Kad beidzot aizraujošo lasāmvielu nesis nodot, bibliotēku rotājis uzraksts, ka tā uz visiem laikiem slēgta.

– Esmu dzimis pilsētā, bērnībā man bija iespēja putnus vērot tikai šādā vidē, un tā tas turpinās arī šobrīd, – teic Deivids Lindo, kurš sevi tā arī dēvē – par “Urban Birder” jeb pilsētas putnu vērotāju. Lai gan viņš viesojies arī daudzās svešās zemēs, tomēr vismīļākā putnu vērošanas vieta viņam joprojām ir kāda pļava Londonas nomalē netālu no mājām, kurā aug koki, bet nav nevienas ūdenstilpnes. Tur pulcējas daudzi dažādi putni, tajā skaitā Krāmera papagaiļi. Tie dabā nonākuši no cilvēku mājokļiem un nu izveidojuši veselu populāciju. Ļaudis ik rītu brauc lūkoties, kā košie putni baros izlido no koku puduriem un dodas meklēt barību. Pavisam viņš Londonā saskaitījis 182 sugu putnus un vēlreiz secinājis, ka vērot putnus nav jābrauc nekur tālu. To var darīt savas dzīves vietas tuvumā, savā pilsētā. Un tādu ļaužu, kas brīvo laiku pavada, vērojot putnus, Lielbritānijā kļūst arvien vairāk.

Devidam Lindo visvairāk patīk apkakles strazds. Lielbritānijā to skaits gan esot krietni sarucis. Bet, ja ļoti pacenšas, apkakles strazdu var atrast arī Londonā. Lielisks putns, Deividaprāt, kuru vērot, ir arī zilzīlīte, bet Londonā tās ir retums. Arī dzeņveidīgais tītiņš ir burvīgs. Diezgan izplatīti Londonā esot plēsīgie piekūni. Arī zīriņi un sarkanās klijas neesot retums. Reiz Deividam izdevies pat saskatīt ķīķi, kas Londonā nav biežs viesis. Kādā dienā, uzkāpis debesskrāpī, Deivids vērojis, kā ķīķis līgani met loku pāri slavenajam Londonas torņa pulkstenim “Bigbenam”, un tad pēkšņi putns ietriecies ēkas stiklotajā sienā un kritis lejup. Deivids satraucies par nelaimīgā putna likteni. Liels bijis viņa prieks, kad pēc dažām dienām šā putna foto ar precīzi norādītu atrašanas vietu pamanījis sociālajos tīklos. Izrādās, ķīķis pēc desmit minūtēm no kritiena atguvies un laimīgi pacēlies gaisā.

Deivids teic – vērojot putnus, viņš cenšas domāt kā putns.

– Uz daudzstāvu ēkām pilsētā lūkojos kā uz klintīm un kalnu nogāzēm. Prātoju, kādām putnu sugām ir piemērota konkrētā vieta, kur no putna viedokļa varētu būt interesanti patverties un meklēt barību. Jo vairāk iepazīstu putnus, jo veiksmīgāk spēju tos atrast. Tikai jāpatur prātā, ka ar putnu vērošanu nedrīkst aizrauties, braucot pie automašīnas stūres,

– piekodina Deivids Lindo. Viņš spriež – pacēlušies kādā augstā tornī vai namā savā dzimtajā pilsētā, ļaudis parasti no augstuma cenšas saskatīt, kur atrodas viņu vai tuvinieku mājoklis, bet Deivids, uzkāpis kādā Londonas debesskrāpī, parasti vēro, kā migrē putni. Pirmajā reizē tas varot neizdoties. Vajadzīgas vairākas reizes, līdz acs uztrenējas saskatīt lidoņus un spēj novērtēt to skaistumu lidojumā. Ar īpašu aizrautību viņš vēro plēsīgo putnu migrāciju. Liels prieks ir arī par katru pirmo pavasarī ieraudzīto bezdelīgu, čunčiņu un akmeņčakstīti.

Līdz šim Deivids Lindo nolūkā vērot putnus viesojies vairāk nekā 160 pasaules pilsētās, dažās atgriezies vairākkārt. Ārpus Lielbritānijas viņam ar putnu vērošanu ļoti patīk nodarboties Losandželosā un Helsinkos. Losandželosā Deivids ar prieku atgriežas vēl un vēl, arī šā gada jūnijā iecerējis atkal doties uz šo ASV pilsētu. Labprāt viņš iegriežas arī teritorijas ziņā mazākās valstīs, kā, piemēram, Serbijā, Spānijā, Portugālē, turklāt viesojas nevis vienā un tajā pašā pilsētā, bet katru reizi citā. Staigājot pa svešām pilsētām, ļaudis parasti pēta arhitektūru, bet viņš veras debesīs un cenšas ar acīm notvert kāda putna spārnu švīkas.

Spilgtā atmiņā Deividam saglabājusies Kenijas galvaspilsēta Nairobi, kur sastopamas vismaz 600 putnu sugas. Uzturoties šajā pilsētā tikai piecas dienas, Deivids novērojis 300 putnu sugas, turklāt simts no tām – pirmo reizi savā dzīvē. Viesojoties Nairobi nacionālajā parkā, viņam izdevies ieraudzīt ļoti retu putnu – kādu stērsti. Pirmajā reizē putns pamanījies ātri pazust zālē, pirms Deivids to paspēja iemūžināt fotoattēlā. Pieredze liecina – deviņās no desmit reizēm otrreiz tās pašas sugas putnu ieraudzīt vairs neizdodas, bet Deividam uzspīdēja veiksme. Viņš šo stērsti ieraudzīja vēlreiz sēžam krūma galotnē, un tur arī nofotografēja. Nairobi dabas parka direktors apgalvojis – tāda veiksme nevienam nebija uzsmaidījusi pēdējos četrpadsmit gadus. Līdzīgus veiksmes stāstus Deivids piedzīvojis arī citkārt. Ar sajūsmu viņš atceras, kā vērojis putnus Taivānā un Taizemē. Viņu kā putnu vērotāju ļoti priecē Taizemē uz šosejām izvietotās putniem draudzīgas ceļa zīmes, piemēram, “Nogrieziet klusāk mūziku! Patlaban putni ligzdo!” u. c. 
ApkaklStrazds-sb

Savu pieredzi putnu vērošanā Deivids Lindo apkopojis grāmatā “Pilsētas putnu vērotājs”, kas klajā laista 2011. gadā. Šo darbu uzrakstījis gluži vai vienā elpas vilcienā – viena mēneša laikā. Grāmata ātri pazuda no veikalu plauktiem, tāpēc šā gada augustā tiks izdots vēl viens tās metiens.

Kāpēc tieši putni tik ļoti piesaista Deivida Lindo uzmanību? Pirmās radības, kas viņam ļoti patika bērnībā, bija kukaiņi, bet putnu daudzveidība tomēr ir daudz lielāka un tos vērot ir aizraujošāk, teic Deivids. Turklāt putni spēj lidot, cilvēki ne. Tas putnu pasauli Deivida acīs padarīja īpašu. Un, jo vairāk Deivids iepazīst spārnoto radību pasauli, jo vairāk tā viņu sevī ievelk.

No 7. līdz 12. maijam viesojoties Latvijā, Deivids Lindo vēroja putnus Rīgā – Ķengaragā gar Daugavmalu, Mežciemā, Pļavniekos un Juglā –, arī Ķemeros, Liepājā un citviet Kurzemē.

– Esmu ļoti priecīgs par iespēju viesoties Latvijā – gan ļaužu viesmīlības, gan arī putnu daudzveidības dēļ. Rietumeiropā vietās, kur var vērot putnus, cilvēki čum un mudž, Latvijā putnu vērošana vēl nav tik iecienīts atpūtas veids, tāpēc ir daudz lielākas iespējas būt klāt pirmajam un ieraudzīt reti sastopamu putnu. Piemēram, iepriekšējā dienā Rīgā Upesciema zivju dīķos paveicās ieraudzīt baltvaigu zīriņus, kas Latvijā esot reti sastopami. Šie putni te nebija novēroti 24 gadus. Bet vislielākais prieks man bija par tītiņu, kuru izdevās novērot Ķemeru parkā. Latvijā šis putns sastopams bieži, Anglijā – ļoti reti. Līdz šim man savā putnu vērotāja dzīvē to bija izdevies redzēt tikai divas reizes, – stāsta Deivids. Latvijā viņam ļoti iepaticies, tāpēc Deivids Lindo plāno te atgriezties, iespējams, kopā ar citiem putnu vērotājiem no Lielbritānijas. Viņš vēlas popularizēt Latviju kā zemi, kur ir labas iespējas putnu vērošanai. Kā Deivids pavada laiku, kad nevēro putnus? Viņam patīkot labi izgulēties, spēlēt futbolu un būt kopā ar savu draudzeni, bet tas dažkārt nenākoties viegli, jo acis gribot negribot veras debesīs, lai saskatītu, vai pāri nelido kāds putns.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+