Latvijā
Rīga

Tramvajam ir tikai viens trumpis – tā ir ietilpība, kas ļauj pārvietot lielu cilvēku daudzumu 16

Viesturs Krūmiņliepa: “Laba pilsētplānošana nav iespējama bez sabiedrības iesaistes. Pilsēta taču ir domāta pašiem cilvēkiem.”

Rīdzinieks 19 gadus vecais Viesturs Krūmiņliepa šopavasar pabeidza Rīgas 6. vidusskolu, nu studē pilsētplānošanu profesionālās izglītības universitātē NHTV Bredā, Nīderlandē. Viesturs jau bērnībā zīmējis ielu tīklus un iztēlojies transporta shēmas. Mācoties 10. klasē, zinātniski pētnieciskajā darbā izstrādāja savu Krišjāņa Barona ielas vīziju. Šis darbs Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu kategorijā ieguva otro vietu valstī. Viesturs piekodina, ka nav atbildīgs par to, kas pašlaik notiek Barona ielā, jo tas nav viņa projekts.

– Zinot, ka tev ir sava vīzija par Barona ielu, interesanti, kādas sajūtas tevi pārņem, redzot, kā tagad norisinājusies tās rekonstrukcija?

– Tas raisa sarūgtinājumu un pat dusmas. Jau biju samierinājies, ka rezultāts nebūs teicams, jo, taupot līdzekļus, netika veikta ielas pilna rekonstrukcija. Tomēr tik šausmīgu rezultātu nebiju gaidījis. Slikta bijusi gan veikto darbu kvalitāte, gan arī plānošana. Piemēram, auto stāvvietas ir tik ļoti sašaurinātas, ka spēkrats tajās vairs neietilpst. Bīstamāka šī iela tagad kļuvusi velobraucējiem.

– Sociālajos tīklos esi aktīvi komentējis arī Skanstes tramvaja līnijas ieceri. Vai tu saproti, kāpēc tieši šim projektam šobrīd tiek dota zaļā gaisma?

– Cik esmu sapratis, Eiropa nedotu naudu tramvaja līnijas būvniecībai uz rajoniem, kur jau kursē ekoloģiskais transports – trolejbuss. Tātad atkrīt Purvciems, Pļavnieki un Ziepniekkalns, kur īstenībā visvairāk vajadzētu tramvaju. Atliek vien “Rīgas satiksmes” piesauktais Rumbulas, Berģu vai Skanstes virziens. Rumbula pašlaik ir vēl lielāka pļava nekā Skanste, turklāt visu sarežģītu un sadārdzinātu tas, ka ne 7. tramvaja maršruts, ne 3. depo nav pielāgoti zemās grīdas tramvajiem. Pieņemu, ka tika izvēlēta Skanste, jo tad šā projekta ietvaros var iegūt finansējumu arī esošo centra tramvaja līniju rekonstrukcijai. Berģu virziena gadījumā centra līniju rekonstrukciju būtu daudz grūtāk pamatot, bet līnija Juglā jau tika rekonstruēta.


– Lai gan esi šim projektam veltījis kritiskas piezīmes, jau pirms sarunas uzsvēri, ka kopumā tomēr drīzāk esi par šo projektu. Kāpēc?

– Tramvaja līnijas būvē uz simt un vairāk gadiem. Mēs, protams, varam teikt, ka pašlaik Skanste ir lielākoties pļava, taču jāsaprot, ka Eiropa šo naudu dod tieši tagad, nevis pēc simts gadiem, kad šis rajons būs pilns ar daudzdzīvokļu un biroju namiem. Turklāt redzu, ka šī līnija nākotnē var tikt gan savienota ar Purvciemu, gan pa Hanzas tuneli vest uz Iļģuciemu un Imantu. Tuvākajā nākotnē vislielākais ieguvums būs “Arēnas Rīga” apmeklētājiem, jo jaunajos tramvajos var satilpt 430 pasažieri, kamēr 3. maršruta trolejbusā vien 120. Tāpēc pasaulē uz plaši apmeklētu pasākumu vietām parasti cenšas izveidot tieši tramvaju satiksmi. Uzskatu, ka arī simtiem Dizaina un mākslas, Hanzas, kā arī Kultūru vidusskolas audzēkņu varētu šķist pievilcīgi izmantot Skanstes līniju. Vēl viens ieguvums ir elastība: 6. tramvajs ir visnoslogotākais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā, ik dienas pārvadājot aptuveni 30 000 pasažieru. Jaunā tramvaja līnija ļautu visdažādākajos veidos koriģēt maršrutus neparedzētos gadījumos, jo savienos trīs maršrutus.

– Un kas, tavuprāt, ir šīs ieceres būtiskākie mīnusi?

– Skanste noteikti nav no tām Rīgas vietām, kur šobrīd akūti prasītos pēc tramvaja satiksmes. Taču, ja Eiropas finansējuma kritērijiem kvalificējas tikai Skanste, tad lietderīgāk to tomēr izmantot.

Paredzu, ka jaunā līnija pasliktinās satiksmi Pērnavas un Brīvības ielas krustojumā, jo tur ir ļoti grūti izbūvēt tramvaju tā, lai tas nenonāk vienā sastrēgumā ar pārējo transporta plūsmu. Tādējādi vēl lēnāka būs gan visa autosatiksme, gan arī cits sabiedriskais transports, jo tam te nav atsevišķu joslu. Vicemērs Andris Ameriks minēja, ka satiksmi Senču ielā plānots atslogot, tuvākajos gados pabeidzot Austrumu maģistrāli un Tvaika ielas pārvadu. Iespējams, tad Senču ielas vidējās joslas var atvēlēt tramvajam un autobusam? Autosatiksme joprojām būtu lēna vai pat lēnāka, toties neciestu ne Lielie kapi, ne Pērnavas ielas aleja. Katrā ziņā sabiedriskā transporta prioritāte un dabas saglabāšana ir Eiropas pilsētu pamats. Lai arī Kohēzijas fonda nauda domāta ekoloģiska transporta attīstībai, nav pārliecības, ka, izbūvējot Skanstes tramvaja līniju, tiks domāts arī par riteņbraucējiem. Liepāja par šo Eiropas naudu Lielajā ielā ne tikai rekonstruēs sliedes, bet arī izveidos velojoslas.


– Tad, ko tu noteikti darītu citādi?

– Domātu par autosatiksmes plūsmas samazināšanu Senču ielā, lai tramvaja līniju varētu izbūvēt, neskarot ne kapus, ne Pērnavas ielas aleju. Tas ir reāli, ja ir Austrumu maģistrāle.

– Skanstes rajonā pašlaik reģistrēti tikai nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju. Vai no pilsētplānošanas viedokļa ir pareizi vispirms ieguldīt infrastruktūras attīstībai “nākotnes” rajonam, kamēr “šodienas” rīdzinieku vajadzības nebūt nav atrisinātas?

– Ja runājam tieši par tramvaju, tas ir nepareizi. Tramvajam ir tikai viens trumpis – tā ir ietilpība, kas ļauj pārvietot lielu cilvēku daudzumu. Ja nevajag šādu ietilpību, racionālāk un lētāk ir būvēt sabiedriskā transporta joslas un organizēt trolejbusu vai autobusu satiksmi. Skanstē tramvaja ietilpību tuvākajā nākotnē vajadzēs tikai arēnas pasākumiem, kamēr tūkstošiem Purvciema un Pļavnieku iedzīvotāju to vajag ik rītu un vakaru.

– Ja tik vērienīgu projektu pilsēta realizē tikai tāpēc, ka tam var piesaistīt Eiropas naudu, vai tas neliecina par haotisku plānošanu bez noteiktas pilsētas attīstības vīzijas?

– Sanāk diezgan haotiski, bet tā tramvaja līnija attīstības plānos tomēr ir. Rīga tāpat ar laiku to būtu īstenojusi. Un nav jau mums īsti alternatīvas, jo, neņemot Eiropas naudu, par saviem 27 miljoniem nevaram nopirkt pat tos 12 tramvajus, kas ir iekļauti Skanstes projektā, kur nu vēl uzbūvēt vai rekonstruēt sliežu ceļu. Šī mums tomēr ir iespēja iegūt jaunu tramvaja līniju uz arēnu, trīsarpus kilometrus izbūvēta sliežu ceļa un 12 jaunus tramvajus, kas atslogos pārpildītos tramvajus Barona ielā. Ja neņemam ES naudu un ejam paši savu ceļu, varam nopirkt desmit jaunus tramvajus, ar ko nepietiek pat visu 7. maršruta tramvaju nomaiņai.

– Pastāv bažas, ka Skanstes banku darbiniekiem vai dārgo dzīvokļu iemītniekiem šis tramvajs nemaz nebūs vajadzīgs, jo šie cilvēki priekšroku dod privātajam auto.

– Domāju, ka šādas bažas ir pamatotas. Jācenšas reklamēt braukšana ar tramvaju: pirmkārt, tas ir liels un ietilpīgs, otrkārt, maksā 3,5 miljonus, ar 12 riteņu piedziņu, klimata kontroli, 12 ekrānu izklaides sistēmu, telefona aplikāciju, automātiskajām durvīm un komplektā ar personīgo vadītāju, tas apbrauc sastrēgumus un taisni no Skanstes tevi aizved uz Kluso centru vai Vecrīgu, par autostāvvietu tev arī vairs nav jāuztraucas.


– Kā kopumā Latvija izskatās pilsētplānošanas jomā – kādā līmenī Eiropā mēs atrodamies?

– Vēl aizvien tomēr esam aizkavējušies pagājušajā gadsimtā, jo viss tiek balstīts auto satiksmē. Ja dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā, tad Pierīga iekasē nodokļus, bet Rīga cīnās ar sastrēgumiem, dzīvi rīdziniekiem bez auto padarot vēl sliktāku. Eiropa pilsētas plāno tā, lai tajās būtu ērti uzturēties, nevis braukt cauri. Brīžiem kauns, ka pat Maskava tagad būvē gājējiem draudzīgākus, drošākus krustojumus nekā Rīga. Pēdējos gados galvaspilsēta ar savām bedrainajām ielām un nenosiltinātajām mājām sākusi atpalikt no daudzām citām Latvijas pilsētām.

– Vai mums šajā jomā pietrūkst drosmes, piemēram, elektrotransportu laist pazemē vai pacelt gaisā?

– Būvēt tramvaju pa kapu malu tomēr arī ir drosmīgs lēmums.

Es drīzāk teiktu, ka pietrūkst gribasspēka un ieinteresētības kaut ko darīt pilsētas uzlabošanai. Labam tramvajam nevajag estakādes, bet pietiek ar sensoriem pirms luksoforiem kā Amsterdamā, Cīrihē vai Liepājā. Drošiem krustojumiem pietiek ar pāris stabiņiem kā Ņujorkā vai tepat Ģertrūdes ielā. Ātrākam autobusam pietiek ar krāsas spaini dažu svītru un A burta uzkrāsošanai kā Krasta ielā, kur izrādījās, ka brauktuvē var ietilpināt vēl vienu joslu. Bet patīkamākai pilsētvidei pietiek ar ieinteresētiem iedzīvotājiem kā Sarkandaugavā.

– Kas ir būtiskākās lietas pilsētplānošanas jomā, kas Rīgai tuvākajos gadu desmitos noteikti jāpaveic?

Saistītie raksti

– Vissvarīgākie ir satiksmes plūsmas jautājumi. Automašīnu skaitam pieaugot, sabiedriskais transports kļūst lēnāks un tas savukārt mudina vēl vairāk cilvēku izmantot personīgo auto. Ielu paplašināšanai vairākumā gadījumu nav ne naudas, ne vietas, ne jēgas, jo, kur to īsteno, drīz vien atkal ir sastrēgumi. Stipri šaubos, ka atradīsies miljards Ziemeļu tilta izbūvei. Tātad var nākties pieņemt politiski nepatīkamus lēmumus auto skaita samazināšanai, kā to izdarīja, piemēram, Stokholma, ieviešot iebraukšanas maksu. Tagad vairākums Stokholmas iedzīvotāju to atbalsta, jo dzīve pilsētā ir uzlabojusies.

– Vai tev pašam ir nodoms pēc izglītības iegūšanas atgriezties Latvijā, lai darboties šajā jomā?

– Jā, viens no maniem dzīves mērķiem ir padarīt Latviju labāku. Es gan nezinu, vai, pastāvot pašreizējai varai, Rīgā man sanāktu ko mainīt. Varbūt jādodas uz Cēsīm, kur pašvaldība ir ieinteresētāka pilsētas attīstībā.

LA.lv