Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
21. oktobris, 2016
Drukāt

Tramvajam ir tikai viens trumpis – tā ir ietilpība, kas ļauj pārvietot lielu cilvēku daudzumu (10)

Viesturs Krūmiņliepa: "Laba pilsētplānošana nav iespējama bez sabiedrības iesaistes. Pilsēta taču ir domāta pašiem cilvēkiem."Viesturs Krūmiņliepa: "Laba pilsētplānošana nav iespējama bez sabiedrības iesaistes. Pilsēta taču ir domāta pašiem cilvēkiem."

Rīdzinieks 19 gadus vecais Viesturs Krūmiņliepa šopavasar pabeidza Rīgas 6. vidusskolu, nu studē pilsētplānošanu profesionālās izglītības universitātē NHTV Bredā, Nīderlandē. Viesturs jau bērnībā zīmējis ielu tīklus un iztēlojies transporta shēmas. Mācoties 10. klasē, zinātniski pētnieciskajā darbā izstrādāja savu Krišjāņa Barona ielas vīziju. Šis darbs Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu kategorijā ieguva otro vietu valstī. Viesturs piekodina, ka nav atbildīgs par to, kas pašlaik notiek Barona ielā, jo tas nav viņa projekts.

– Zinot, ka tev ir sava vīzija par Barona ielu, interesanti, kādas sajūtas tevi pārņem, redzot, kā tagad norisinājusies tās rekonstrukcija?

– Tas raisa sarūgtinājumu un pat dusmas. Jau biju samierinājies, ka rezultāts nebūs teicams, jo, taupot līdzekļus, netika veikta ielas pilna rekonstrukcija. Tomēr tik šausmīgu rezultātu nebiju gaidījis. Slikta bijusi gan veikto darbu kvalitāte, gan arī plānošana. Piemēram, auto stāvvietas ir tik ļoti sašaurinātas, ka spēkrats tajās vairs neietilpst. Bīstamāka šī iela tagad kļuvusi velobraucējiem.

– Sociālajos tīklos esi aktīvi komentējis arī Skanstes tramvaja līnijas ieceri. Vai tu saproti, kāpēc tieši šim projektam šobrīd tiek dota zaļā gaisma?

– Cik esmu sapratis, Eiropa nedotu naudu tramvaja līnijas būvniecībai uz rajoniem, kur jau kursē ekoloģiskais transports – trolejbuss. Tātad atkrīt Purvciems, Pļavnieki un Ziepniekkalns, kur īstenībā visvairāk vajadzētu tramvaju. Atliek vien “Rīgas satiksmes” piesauktais Rumbulas, Berģu vai Skanstes virziens. Rumbula pašlaik ir vēl lielāka pļava nekā Skanste, turklāt visu sarežģītu un sadārdzinātu tas, ka ne 7. tramvaja maršruts, ne 3. depo nav pielāgoti zemās grīdas tramvajiem. Pieņemu, ka tika izvēlēta Skanste, jo tad šā projekta ietvaros var iegūt finansējumu arī esošo centra tramvaja līniju rekonstrukcijai. Berģu virziena gadījumā centra līniju rekonstrukciju būtu daudz grūtāk pamatot, bet līnija Juglā jau tika rekonstruēta.


– Lai gan esi šim projektam veltījis kritiskas piezīmes, jau pirms sarunas uzsvēri, ka kopumā tomēr drīzāk esi par šo projektu. Kāpēc?

– Tramvaja līnijas būvē uz simt un vairāk gadiem. Mēs, protams, varam teikt, ka pašlaik Skanste ir lielākoties pļava, taču jāsaprot, ka Eiropa šo naudu dod tieši tagad, nevis pēc simts gadiem, kad šis rajons būs pilns ar daudzdzīvokļu un biroju namiem. Turklāt redzu, ka šī līnija nākotnē var tikt gan savienota ar Purvciemu, gan pa Hanzas tuneli vest uz Iļģuciemu un Imantu. Tuvākajā nākotnē vislielākais ieguvums būs “Arēnas Rīga” apmeklētājiem, jo jaunajos tramvajos var satilpt 430 pasažieri, kamēr 3. maršruta trolejbusā vien 120. Tāpēc pasaulē uz plaši apmeklētu pasākumu vietām parasti cenšas izveidot tieši tramvaju satiksmi. Uzskatu, ka arī simtiem Dizaina un mākslas, Hanzas, kā arī Kultūru vidusskolas audzēkņu varētu šķist pievilcīgi izmantot Skanstes līniju. Vēl viens ieguvums ir elastība: 6. tramvajs ir visnoslogotākais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā, ik dienas pārvadājot aptuveni 30 000 pasažieru. Jaunā tramvaja līnija ļautu visdažādākajos veidos koriģēt maršrutus neparedzētos gadījumos, jo savienos trīs maršrutus.

– Un kas, tavuprāt, ir šīs ieceres būtiskākie mīnusi?

– Skanste noteikti nav no tām Rīgas vietām, kur šobrīd akūti prasītos pēc tramvaja satiksmes. Taču, ja Eiropas finansējuma kritērijiem kvalificējas tikai Skanste, tad lietderīgāk to tomēr izmantot.

Paredzu, ka jaunā līnija pasliktinās satiksmi Pērnavas un Brīvības ielas krustojumā, jo tur ir ļoti grūti izbūvēt tramvaju tā, lai tas nenonāk vienā sastrēgumā ar pārējo transporta plūsmu. Tādējādi vēl lēnāka būs gan visa autosatiksme, gan arī cits sabiedriskais transports, jo tam te nav atsevišķu joslu. Vicemērs Andris Ameriks minēja, ka satiksmi Senču ielā plānots atslogot, tuvākajos gados pabeidzot Austrumu maģistrāli un Tvaika ielas pārvadu. Iespējams, tad Senču ielas vidējās joslas var atvēlēt tramvajam un autobusam? Autosatiksme joprojām būtu lēna vai pat lēnāka, toties neciestu ne Lielie kapi, ne Pērnavas ielas aleja. Katrā ziņā sabiedriskā transporta prioritāte un dabas saglabāšana ir Eiropas pilsētu pamats. Lai arī Kohēzijas fonda nauda domāta ekoloģiska transporta attīstībai, nav pārliecības, ka, izbūvējot Skanstes tramvaja līniju, tiks domāts arī par riteņbraucējiem. Liepāja par šo Eiropas naudu Lielajā ielā ne tikai rekonstruēs sliedes, bet arī izveidos velojoslas.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tramvajam var piekabināt vagonus pēc vajadzības. Vienā reisā, var pārvadāt daudz pasažieru.

  2. Tramvajs nesēž korķos Atbildēt

    un tam noteikumos ir piešķirtas priekšrocības iepretim bezsliežu transportam.

  3. 1) jaunība nav attaisnojums secinājumu balstīšanai nepatiesos/nepārbaudītos apgalvojumos par to, ko prasa Eiropa; 2) kur tieši Senču ielai ir mīklainā vidējā josla, ja tās 2+2 joslas ir stāvgrūdām pilnas ar transportu, tai skaitā kravas auto?

  4. Cepuri nost, patīkami atsvaidzinoši prātīgi spriedumi salīdzinājumā ar klaboņu, ko pārsvarā nākas lasīt – diplomus nopirkuši RD plānošanas “pīāristi” pret “vissirslikti” tautu…

  5. Varbūt tomēr palaist tramvaju uz Purvciemu, Pļavniekiem līdz Dreiliņiem būtu daudzkārt jēdzīgāk, nekā mēģināt ”biezos” iesēdināt tramvajā…..

    • Ja tu iedotu naudu tam, tad noteikti varētu palaist, bet kamēr šim mērķim nauda nav paredzēta, tikmēr tur tramvajs nespīd.

  6. Netikai. Tramvajs (līdzīgi kā vilciens) iet pa sliedēm un pilsētas sastrēguma stundās pārvietojas daudz ātrāk nekā pārējais transports (kaut vai tā iemesla dēļ, ka mašīnas nedrīkst nobloķēt tramvaja sliedes, bet visam citam transportam tādu priekšrocību nav). Tas mūsu pilsētas sistēmā ir neaizvietojams. Atliek vien uzķūnēt, tā, lai atbilst Rietum Eiropas valstu standartiem.

    • Daļēji sastrēgums veidojas dēļ tramvajiem, kuri aizņem ar savām sliedēm daudz vietas, betbrauc reti.

      • Ir tramvaji, kas brauc retāk, ir kuri biežāk. Piemēram 6.tramvajs brauc ik pa 6 minūtēm, vai tas ir reti? Pēc pārvadāto pasažiera skaita tas būtu apmēram kā 200 automašīnas 6 minūtēs.

  7. Un ja palaistu vēl kādu autobusu- ietilpība būtu par 2.5 cilvēkiem mazāka???

Draugiem Facebook Twitter Google+