×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
5. jūlijs, 2018
Drukāt

“Pilsētu pie upes” filmēs latgaliski. Kairišs: “Tā būs uzdrīkstēšanās.” (15)

Agneses Zeltiņas fotoAgneses Zeltiņas foto

No 9. jūlija sākas Viestura Kairiša jaunās spēlfilmas “Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes” galvenais filmēšanas periods, kas ilgs līdz pat septembrim, informē Nacionālais kino centrs.

Par filmēšanas vietām, pateicoties to spēkam, kolorītam un vitalitātei, izvēlētas Latgales pilsētas Krāslava, Ludza un Rēzekne, atsevišķas ainas tiks filmētas arī Subatē, Jēkabpilī un Lietuvas–Latvijas pierobežā.. Kairišs:

Filmas žanrs ir traģikomēdija, kurā jaunu cilvēku attiecību vieglums un mīlestība uz nopietnu vēsturisko notikumu fona, pagājušā gadsimta 30.–40. gados mainoties daudziem politiskajiem režīmiem, veido latviešu kinematogrāfijā līdz šim neierastu vēstījuma intonāciju. Producents Guntis Trekteris uzsver, ka filmā būs daudz vērienīgu inscenējumu, tās stils būs episks, jo jāataino daudzi Latvijas vēstures notikumi, tai skaitā padomju un nacistu okupācijas, Otrais pasaules karš, deportācijas un holokausts. Filma top pēc Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Filmai “Piļsāta pi upis” īpaši interesantu niansi piešķir filmas veidotāju lēmums to uzņemt latgaliešu valodā, kura līdzās latviešu, krievu, vācu valodām un jidišam būs filmas pamatvaloda. Viesturs Kairišs savu izvēli pamato šādi: “Filma būs latgaliešu valodā – skaistākajā pasaules valodā. Tā daudzi saka par valodu, ar kuru viņi uzauguši. Formāli esmu uzaudzis ar latviešu literāro valodu, taču viss skaistais, kas saistās ar manu bērnību, lielākās un būtiskākās manas bērna dzīves atklāšanas emocijas un pārdzīvojumi man notika latgaliešu valodā. Un latgaliešu valodā arī notika Otrais pasaules karš. Tā kā mēs filmējam Latgalē, tad vēl jo vairāk dabiski, ka filma būs latgaliski. Par to man ir īpašs prieks, jo valoda – tā ir domāšana, tā ir mentalitāte, tas ir Visums. Valoda nosaka arī kinovalodu. Varbūt tā nebūs maigi plūstoša upe, kas dabīgi piestāvētu latviešu literārajai valodai. Tā būs mežonīgi čalojoša un nekad nesavaldāma, mūžīgi pāri malām plūstoša straume. Tā būs uzdrīkstēšanās. Tas būs risks, bez kā mākslai varbūt vispār nav lemts piedzimt.”

Galveno varoni Ansi filmā atveido Dāvis Suharevskis no Gaigalavas, viņa partneri ir lieliskie latviešu aktieri Agnese Cīrule un Gundars Āboliņš, arī leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis. Anša lielo mīlestību – ebreju meiteni Zislu – atveido čehu aktrise Brigita Cmuntova.

Filmas “Piļsāta pi upis” pirmais filmēšanas periods notika šāgada ziemas aukstākajās dienās februāra beigās, apliecinot filmas veidotāju izturību un piedzīvojot ārkārtīgu interesi un atsaucību no Ludzas un Krāslavas iedzīvotājiem; apmēram 300 no viņiem ar prieku piedalījās filmas masu skatu uzņemšanā. Arī vasaras periodā filmas veidotājiem būs nepieciešami dažādi tipāži filmas epizodēm un masu skatiem, tāpēc jau kopš jūnija ar vietējo mediju un Facebook lapas palīdzību interesentus aicina pieteikties, sūtot savas fotogrāfijas un kontaktinformāciju.

Filmu plānots kinoteātros izrādīt 2020. gada sākumā, tās izplatītājs Latvijā un Baltijas valstīs ir ACME Film, kas arī piedalās filmas finansēšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kāpēc nav subtitru Nila Ušakova un citu krievu runai – viņi runā ar akcentu, norauj un norij galotnes, mīkstina līdzskaņus tur kur nevajag, liek uzsvaru uz 2.zilbes…

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Latvijā un ES ar katru mīļu brīdi arvien vairāk goda ceļ visdažādākās minoritātes. Žēl, ka Kairišs ir viens no tiem. Neesmu pret latgaļu dialektu, bet esmu pret ākstīšanos! Latgali gadu desmitiem dotē, visas pilsētas un pagasti dzīvo ar “piešprici”, bet viņi (mēs) taisīsim filmu dialektā, kuru nesaprot pat lielākā daļa cilvēku no Trešās zvaigznes. Pi upis Kairišs var makšķerēt ar draugiem čangaļiem (pēc pašu latgaliešu definīcijas čangals ir no sava novada aizgājušais latgalis), bet tādēļ nevajag tērēt valsts naudu tik specifiskiem pasākumiem tikai tāpēc, lai apmierinātu savu ego un acīmredzamos kompleksus.

    • Kāpēc starp čiuļiem ir tik daudz šovinistu - latgaļu un līvu nīdēju? Atbildēt

      Savukārt latgalieši dotē Rīgu – bez latgaliešiem Rīgā būtu darbaspēka deficīts un būtu jāieved jaunus krievus un musulmaņus.
      Diemžēl 21.gs. cilvēku un darba roku klēts Latgale ir tukša. Latgale vairs nespēj dot strādniekus Rīgai un citu novadu uzņēmumiem.
      Atskatoties vēsturē – ja latgaļu ģimenēs dzima pa 10 bērniem, tad Vidzemē un Kurzemē 20.gs. 30.gados čiuļu bābas knapi izspieda 1 mantinieku.

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Tu jau pats savā komentā esi spilgti un izsmeļ(j)oši uz to atbildējis! Pirmkārt- čiuļu “bābas”!?
        Otrkārt- par dzimstību 30. gados- pašķirsti to gadu “Atpūtas”! Nevaru precīzi atcerēties žurnāla numuru, bet tas varētu būt 39. gadagājums. Tur tādā kā sarža veidā bija uzzīmētas mūsu visu vēsturisko novadu ģimenes un, ja kaut cik pareizi atceros, tad Latgalē bija 8, Vidzemē 4, Kurzemē 3, Zemgalē līdzīgi un tikai Rīgā 1,.. .
        Par latgaliešu darbaspēku un dotēšanu- nevar teikt, ka tā nemaz nav, kā Tu saki, taču šo faktu kopumā nevar izspriest vienā teikumā. Tā ir tēma atsevišķai garai, objektīvai sarunai draudzīgā gaisotnē.
        P.S. Ja Tu par lībiešiem- pats es tāds!

  3. Jānis Endzelīns Atbildēt

    Visas runas par latgaliešu valodu ir zinātniski aplamas un politiski bīstamas

  4. Visu cieņu par uzdrīkstēšanos! Vēl viens iemesls man kā rīdziniekam filmu noskatīties.

  5. valodā.

  6. Ja filma būs latgaliešu izloksnē,tad subtitriem jābūt valsts valodā.

    • Kārtējā reize atdalīt Latgali no Latvijas un slavēt jūdus ?

    • Jā, daudzi čiuļi ir stulbi, šovinistiski un nacistiski, ka nesaprot Latgales latviešu valodu – nu gluži kā tie krieviņi, kas te iegājuši pēc okupācijas, nodzīvojuši visu mūžu un latviski neko nesaprot.

    • pilnīgi piekrītu Atbildēt

      augšzemnieku dialekts nav plaši izplatīts, un tāpat kā Vācijā , ja kāds runā švicerdeiču izloksne, dod tulkojumu Hochdeutsch. Tapat ir ar bavāriešiem, sevišķi no nomaļiem rajoniem, kur ir pat grupas, kas dzied izloksnē, bet nevienam nav prātā ienācis to ne saukt par valodu, ne rakstīt grāmatas.

      • nost ar čiuļu šovinismu! Atbildēt

        Vēl ir tāda lieta kā “latgaliešu rakstu valoda”! Tā ir valoda un nevis izloksne. Apskaties valsts valodas likumu – tur Saeimas deoutāti lēmuši, ka “(4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”

  7. Ja filma būs latgaliešu izloksnē,tad subtitriem jābūt valsts valodā.

  8. Lai veicas!

Draugiem Facebook Twitter Google+