Foto – LETA

Daži skolu direktori uzskata, ka krievu bērniem jāmācās tikai krieviski 97

Lai noskaidrotu, kā mazākumtautību skolu direktori paši iesaka risināt nepilnības, kas pamanītas bilingvālās izglītības sistēmā, tiesībsargs Juris Jansons vakar tikās ar attiecīgo skolu vadītājiem.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Saruna notika aiz slēgtām durvīm, bažījoties, ka žurnālistu klātbūtnē direktori nebūs pietiekami atklāti. Aiz durvīm bija dzirdams, ka dažbrīd diskusija notika gana augstos toņos. Jaušams, ka liela daļa krievu skolu direktoru neizprot, kāpēc jāmaina sistēma, kurā skolēni daudzmaz iemācās latviešu valodu. “Sevišķi karsta saruna bija tad, kad paši direktori pauda diametrāli pretējus viedokļus par to, vai jāpalielina latviešu valodas vai gluži otrādi – mazākumtautības valodas – īpatsvars skolā. No diviem skolu direktoriem pat izskanēja viedoklis, ka krievu bērniem jāmācās tikai krieviski,” stāsta tiesībsargs.

Skolu vadītāji izteikuši sašutumu, ka idejas par latviešu valodas lomas palielināšanu mazākumtautību skolās gan no tiesībsarga, gan politiķu puses paustas, pirms pajautāts pašu direktoru viedoklis. “Šāda diskusija ar skolu direktoriem kā šodien, manuprāt, vispār bija pirmoreiz. Pirmo reizi viņus uzklausīja,” uzskata J. Jansons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diskusijā arī izskanēja, ka svarīgi būtu praksē ieviest vienotus standartus bērnu sagatavošanai pirmsskolā. Daļa bērnu uz skolu atnāk gatavi mācīties bilingvāli (latviski un krieviski) vai pat tikai latviski, bet citiem viss jāizskaidro dzimtajā krievu valodā. Kā zināms, mazākumtautību bērnudārzos daudzviet latviešu valodas apguvei nedēļā velta tikai aptuveni stundu.

Direktori arī sacījuši: lai uzlabotu latviešu valodas apguvi, jāstiprina pedagogu motivācija strādāt atbildīgāk. Lai vadītu stundas klasēs, kur ir bērni ar dažādām latviešu valodas zināšanām, skolotājam nepieciešams palīgs. Tādu algošanai valstij būtu jāpiešķir nauda.

Tomēr direktori arī atzinuši, ka viņi paši lielā mērā var ietekmēt skolotāju atbildīgu pieeju latviešu valodas izmantošanai stundās. Ja skolu vadītāji prasīs, skolotājs gādās, lai stundas, kam saskaņā ar mācību plānu jānotiek latviski, tā arī noritētu.

Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 40 mazākumtautību skolu direktoru un izglītības pārvalžu pārstāvju. Daļa no klātesošajiem bija no tām 49 skolām, kuras Tiesībsarga biroja darbinieki monitorēja pagājušā gada nogalē, kad tika noskaidrots, kādas ir skolēnu un skolotāju latviešu valodas zināšanas un kā noris mācību process šajās skolās. Pēc monitoringa tiesībsargs secināja, ka jāpalielina latviešu valodas loma mazākumtautību skolās, turklāt jāpastiprina kontrole pār šajās skolās notiekošo. No 49 skolām tikai trijās izglītības procesu bija inspicējuši Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji. Valstī nav vienotas, tiesību aktu līmenī noteiktas metodoloģijas, kā konstatēt, vai bilingvālā mācību stundā valsts un mazākumtautības valodas lieto atbilstoši proporcijai 60 pret 40.

Reklāma
Reklāma

Problēmas izglītības sistēmā konstatējis ne tikai Tiesībsarga birojs, bet arī Eiropas Padomes konsultatīvā padome. Gan Tiesībsarga birojs, gan šī padome secinājusi, ka neatbilstošs ir pedagogu kvalifikācijas līmenis. Tiesībsarga birojs arī pamanīja, ka bieži vien skolotājiem ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Kvalitatīvu izglītošanos mazākumtautību skolās kavē arī izglītības resursu, tostarp mācību līdzekļu trūkums. To sarunā pieminēja arī direktori: ja Latgales bērns nekad nav bijis Rīgā, nav redzējis Brīvības pieminekli, apmeklējis muzejus, tad, ja arī latviešu valodu bērns būs iemācījies, par kādu valstisko audzināšanu var būt runa?

Tie mācību līdzekļi, kas ir pieejami, mēdz būt nekvalitatīvi.

Padome konstatējusi, un to diskusijā pieminēja arī skolu direktori, ka eksāmenos ir nesamērīgs uzsvars uz latviešu valodas zināšanām, nevis analītiskajām spējām, tāpēc eksāmenos mazākumtautību skolu absolventu rezultāti ir sliktāki.

Secināts arī, ka mazākumtautību valsts valodas prasme ir uzlabojusies, bet bez papildu pasākumiem tas tomēr netuvina cittautiešus un latviešus. Tiesībsargs gan piebilda, ka šī ir problēma lielu krievu skolu absolventiem, kamēr citu mazākumtautību skolu absolventi integrējas veiksmīgāk.

Pirmdien tiesībsargs plāno tikties ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, kura arī iestājas par latviešu valodas lomas palielināšanu izglītības procesā.