Pilsonība ir arī Latvijas valsts drošības jautājums 0

Žurnālists Dainis Lemešonoks savā komentārā “Mobilā pilsonība” “Latvijas Avīzes” 2012. gada 1. jūnija numurā, runājot par iecerētajām izmaiņām Pilsonības likumā, kas pieļautu dubultpilsonību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, pauž viedokli, ka “mūslaiku emigrantiem (vēl) nav tik stipra lobija kā trimdas organizācijas, un tās viņus nepārstāv”.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šim viedoklim es kā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis nepiekrītu, jo PBLA sastāvā joprojām ir Eiropas Latviešu apvienība (ELA), Amerikas Latviešu apvienība (ALA), Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK), Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība (DAKLA) un Krievijas Latviešu kongress (KLK). Pats šogad februārī tikos ar Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdi Ingmāru Čaklo, lai pārrunātu PBLA nostāju, ka visiem latviešiem ārzemēs neatkarīgi no viņu mītnes zemes un emigrēšanas iemesla jātop iekļautiem t. s. dubultpilsonības subjektu lokā jaunajā Pilsonības likumā. Šo viedokli PBLA vicepriekšsēde un Latviešu kopības Vācijā priekšsēde, zvērināta advokāte Dace Lutere-Timmele aizstāvēja arī 2. martā Latvijas Universitātē konferencē par dubultpilsonības tematiku. Šī nostāja deklarēta arī PBLA valdes 2011. gada 30. septembrī Rīgā pieņemtajā rezolūcijā. Mēs paļaujamies uz Latvijas likumdevēju labo gribu jaunizbraucēju jeb t. s. ekonomisko emigrantu dubultpilsonības jautājuma risināšanā, vienlaikus saprotot, ka tas ir arī Latvijas valsts drošības jautājums.

Viens no Pasaules brīvo latviešu apvienības aktuālajiem mērķiem ir integrēt savās biedru organizācijās jaunizbraucējus un viņu dibinātās organizācijas. Protams, var diskutēt par šīs integrācijas panākumiem un par t. s. vecās trimdas un jaunizbraucēju attiecībām atsevišķās zemēs un turienes latviešu biedrībās, tomēr varu apgalvot, ka šai integrācijai netrūkst daudzu pozitīvu piemēru. Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 61. kongresā, kas no 2012. gada 4. līdz 6. maijam notika Anarborā, ASV, jaunajā ALA valdē no desmit locekļiem tika ievēlētas divas jaunizbraucējas no Latvijas – informācijas un kultūras nozaru vadītājas. Pasaules brīvo latviešu apvienība šovasar no 11. līdz 13. jūlijam Latvijā rīkos semināru latviešu skolotājiem ārzemēs, galvenokārt iesaistot skolotājus no jaundibinātajām Eiropas latviešu skoliņām, šogad arī finansiāli atbalstīsim pirmo “3×3” nometni latviešiem Īrijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot par 2. marta konferenci “Latvijas pilsonība 21. gadsimtā”, ko rīkoja Saeima kopā ar Latvijas Universitāti, vēlos uzsvērt, ka PBLA, ALA un ASV “Daugavas vanagi” atbalstīja šo konferenci, finansējot šīs konferences kafijas pauzes 329 latu apmērā. Uzskatījām, ka šis pasākums ir pietiekami nozīmīgs, lai uz konferences darba kārtības dokumentiem reklamētu mūsu organizāciju logotipus.