Foto – LETA

Pilsonības likums būs stingrāks
 0

Pirms Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma Saeimā šonedēļ turpināsies intensīvs darbs Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Deputāti, kuri darbojas apakškomisijā, nolēmuši, ka topošajiem pilsoņiem turpmāk solījums par uzticību Latvijai būs jādod svinīgā ceremonijā, nevis vienkārši jāparaksta, kā to paredz pašreizējā Pilsonības likuma redakcija. Likuma grozījumos iecerēts noteikt, ka “persona, kuru uzņem Latvijas pilsonībā svinīgā ceremonijā, dod un paraksta (..) solījumu par uzticību Latvijas Republikai”. Svinīgās ceremonijas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Mainīts arī solījuma teksts – jaunpilsoņiem būs jāsola būt uzticīgiem un lojāliem Latvijai un godprātīgi pildīt valsts Satversmi un likumus. Solījuma turpinājumā būs teikts: “Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.” Persona šo solījumu dos, ja būs noskaidrots, ka nepastāv šķēršļi cilvēka uzņemšanai Latvijas pilsonībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti konceptuāli vienojušies, ka Latvijas pilsonībā netiks uzņemtas personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, valsts demokrātiskai konstitucionālai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālai neaizskaramībai. Likumā tiks minēti konkrētāki piemēri: pilsonībā netiks uzņemti cilvēki, kuri vērsušies pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu.

Tāpat ierobežojumi attieksies uz tiem, kuri pēc 1990. gada 4. maija pauduši fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājuši uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību.

Pilsonībā neuzņems ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītas personas, kā arī cilvēkus, kuri darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā.

Izmaiņas likuma 11. pantā paredz ierobežojumu saņemt pilsonību, ja persona Latvijā vai kādā citā valstī notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas laikā.

Pēdējais nosacījums neattieksies uz personu, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību iesniegs starptautiskās starpvaldību organizācijas vai Eiropas Savienības atzinumu, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principus.

MK noteiks institūcijas, kas izvērtēs minētos kritērijus.

Līdz šim publiskajā telpā kā galvenie grozījumi Pilsonības likumā izskanējusi iespēja noteiktam cilvēku lokam iegūt dubultpilsonību.

Pilsonības likuma grozījumi pašlaik tiek skatīti trešajā lasījumā, un apakškomisijai vēl pastāv teorētiska iespēja mainīt šīs redakcijas variantu. Par grozījumiem tāpat būs jāvienojas Saeimas Juridiskās komisijas un pēc tam – parlamenta vairākumam. LETA

Reklāma
Reklāma