Pārsteidz, ka, rakstot par Pilsonības likumu (“Pilsonība nav dāvana”, 23.03.2012.), nav ne vārda, ka pilsonību varētu atņemt, ja necienīgi izturas pret valsts valodu, simboliem. Vai tiešām šāda punkta Pilsonības likumā nav? 
Daina Bražņevica Rīgā


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Gadījumi, kuros tiek atņemta Latvijas pilsonība, ir atrunāti Pilsonības likuma 24. pantā, un tajā patiesi nav minēts, ka pilsonība būtu atņemama, ja persona aizskārusi valsts valodu vai simbolus. Tiesa, šādu papildinājumu jau 9. Saeimā ierosināja apvienība “TB”/LNNK: iekļaut 24. pantā nosacījumu, ka pilsonība atņemama arī tad, ja persona “kurina nacionālo naidu, publiski izrāda necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavina Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus vai noliedz Latvijas okupācijas faktu”. Taču tas netika pieņemts. Latvijā patlaban spēkā ir Pilsonības likums, kuru Saeima pieņēma 1994. gada 22. jūlijā. Pēdējie grozījumi izdarīti 1998. gada 22. jūnijā. Šobrīd Saeimā tiek skatīti trīs jautājumu bloki saistībā ar pilsonību: dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem; pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem; pilsonība tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.