Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
7. jūnijs, 2017
Drukāt

Anda Līce: Pilsoniskais apmulsums (3)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Pirms pašvaldību vēlēšanām daudzpartiju sērgas pārņemtajā Latvijā viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem bija: “Par ko lai balso?” Jo uzmācīgākas kļuva reklāmas, jo vairāk saīga un apmulsa vēlētāji. Bet apmulsums, kā zināms, nav labākais padomdevējs, tas ātri pārvēršas naidā un neļauj mums tikt laukā no apburtā apļa. Vēlēšanas paiet, un dzīvi turpmāk nosaka mūsu izvēļu nospraustās robežas.

Neziņa un nedrošība diemžēl ir kļuvušas par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tā kā mūsu iekšējie stāvokļi projicējas uzvedībā un rīcībā, mēs, tādi apjukušie un bezpalīdzīgie, lūkojamies pēc kādiem, kas ar stipru roku izmēzīs drazu un visu te gudri sakārtos, nevis darām kaut ko, lai par tādiem kļūtu paši. Par laimi, aizvien vairāk cilvēku saprot – cilvēce ir nonākusi strupceļā, un līdz šim praktizētie risinājumi nesniedz atbildi uz jautājumu: “Kā dzīvot tālāk?” Tik iecienītās revolūcijas ir būtiski nepārmainītas cilvēku domāšanas atbilde uz netaisnību un vienmēr noved jaunā strupceļā. Es ar bažām klausos, kā tepat kaimiņos, Krievijā, tiek gaidīta kārtējā revolūcija, jo sabiedriskās domas evolūcijai nebija ļauts notikt. Revolūcija ir ātra un nežēlīga lomu, nevis domāšanas maiņa. Evolūcija prasa laiku un ilgstošu piepūli, un nav brīnums, ka, tiklīdz sabiedrība jūt jaunus vējus, tā domāt kūtrie uz jaunu ideju paudējiem sāk skatīties tikpat naidīgi, kā savā laikā Ļeņins uz buržuāziju.

Es ar abām rokām esmu par integrālās izglītības institūtu Baltijā, kas top Rīgā, pateicoties divu laulāto pāru – Ingas un Jura Rubeņu, Ilzes un Ulda Pīlēnu – drosmei ielūkoties sevī un pasaules pieredzē. Mana gadagājuma ļaudis, iespējams, vairs nespēs daudz no sevis ieguldīt šīs ieceres īstenošanā, tomēr to atbalstīt morāli ir mūsu pienākums, jo mēs zinām divdesmitajā gadsimtā notikušo nejēdzību cenu un mūs mierina nevis tukšas runas par gaišo nākotni, bet naida pilnajā pasaulē mīlestībā darīti darbi, ko taču katrs esam tik bieži piedzīvojuši savā dzīvē, tikai tie nav kļuvuši pašsaprotami. Līdz tam mums 
ejams tāls ceļš.

Labā ziņa tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar ar pilnu krūti mesties jaunu ideju īstenošanā – informatīvā telpa ir pilna ar lielisku literatūru un citiem materiāliem par mūsu katra iespējām, pat neizejot no mājas, kļūt redzīgākiem un gudrākiem. Tam nepieciešama tikai patiesa vēlēšanās saņemt evolucionāro impulsu. Kā to saņemt, mums priekšā var pateikt gan pašu, gan citu pieredze. Labi, ka jo-
projām ir dzīvs aicinājums: “Lūdziet, tad jums taps dots!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ne jau visi ir strupceļā………….skumji par tiem, kas 25 gados nav atraduši ceļu vai daži pat cietumu….

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ūdens procedūru nodaļa Stradiņa slimnīcā

Pirmdien spēcīgo lietavu laikā parādījušās sūces Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jumta logos – lietus no aptuveni četru stāvu augstuma pilējis uz foajē grīdas. Zem sūcēm tika palikti spaiņi. Slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle gan teikusi, ka slimnīcas darbu tas netraucējis. Ēka nodota ekspluatācijā marta beigās: tā kā spēkā garantija, tad visi bojājumi ir jānovērš būvniekam – pilnsabiedrībai “SBRE”. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 87,4 miljoni eiro.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (38)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (69)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+