×
Mobilā versija
+10.5°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
7. jūnijs, 2017
Drukāt

Anda Līce: Pilsoniskais apmulsums (3)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Pirms pašvaldību vēlēšanām daudzpartiju sērgas pārņemtajā Latvijā viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem bija: “Par ko lai balso?” Jo uzmācīgākas kļuva reklāmas, jo vairāk saīga un apmulsa vēlētāji. Bet apmulsums, kā zināms, nav labākais padomdevējs, tas ātri pārvēršas naidā un neļauj mums tikt laukā no apburtā apļa. Vēlēšanas paiet, un dzīvi turpmāk nosaka mūsu izvēļu nospraustās robežas.

Neziņa un nedrošība diemžēl ir kļuvušas par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tā kā mūsu iekšējie stāvokļi projicējas uzvedībā un rīcībā, mēs, tādi apjukušie un bezpalīdzīgie, lūkojamies pēc kādiem, kas ar stipru roku izmēzīs drazu un visu te gudri sakārtos, nevis darām kaut ko, lai par tādiem kļūtu paši. Par laimi, aizvien vairāk cilvēku saprot – cilvēce ir nonākusi strupceļā, un līdz šim praktizētie risinājumi nesniedz atbildi uz jautājumu: “Kā dzīvot tālāk?” Tik iecienītās revolūcijas ir būtiski nepārmainītas cilvēku domāšanas atbilde uz netaisnību un vienmēr noved jaunā strupceļā. Es ar bažām klausos, kā tepat kaimiņos, Krievijā, tiek gaidīta kārtējā revolūcija, jo sabiedriskās domas evolūcijai nebija ļauts notikt. Revolūcija ir ātra un nežēlīga lomu, nevis domāšanas maiņa. Evolūcija prasa laiku un ilgstošu piepūli, un nav brīnums, ka, tiklīdz sabiedrība jūt jaunus vējus, tā domāt kūtrie uz jaunu ideju paudējiem sāk skatīties tikpat naidīgi, kā savā laikā Ļeņins uz buržuāziju.

Es ar abām rokām esmu par integrālās izglītības institūtu Baltijā, kas top Rīgā, pateicoties divu laulāto pāru – Ingas un Jura Rubeņu, Ilzes un Ulda Pīlēnu – drosmei ielūkoties sevī un pasaules pieredzē. Mana gadagājuma ļaudis, iespējams, vairs nespēs daudz no sevis ieguldīt šīs ieceres īstenošanā, tomēr to atbalstīt morāli ir mūsu pienākums, jo mēs zinām divdesmitajā gadsimtā notikušo nejēdzību cenu un mūs mierina nevis tukšas runas par gaišo nākotni, bet naida pilnajā pasaulē mīlestībā darīti darbi, ko taču katrs esam tik bieži piedzīvojuši savā dzīvē, tikai tie nav kļuvuši pašsaprotami. Līdz tam mums 
ejams tāls ceļš.

Labā ziņa tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar ar pilnu krūti mesties jaunu ideju īstenošanā – informatīvā telpa ir pilna ar lielisku literatūru un citiem materiāliem par mūsu katra iespējām, pat neizejot no mājas, kļūt redzīgākiem un gudrākiem. Tam nepieciešama tikai patiesa vēlēšanās saņemt evolucionāro impulsu. Kā to saņemt, mums priekšā var pateikt gan pašu, gan citu pieredze. Labi, ka jo-
projām ir dzīvs aicinājums: “Lūdziet, tad jums taps dots!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ne jau visi ir strupceļā………….skumji par tiem, kas 25 gados nav atraduši ceļu vai daži pat cietumu….

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+