Foto – LETA

Pilsoniskās izglītības pētījuma dati pārsteidz un satrauc 10

Pēdējo piecu gadu laikā varētu būt augusi skolēnu uzticību valdībai un politiskajām partijām, taču Latvijas jauniešu pilsoniskās izglītības līmenis vērtējams kā viszemākais Baltijas jūras reģiona valstu vidū.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Skolēni tika testēti un aptaujāti, lai noskaidrotu, cik zinīgi viņi ir demokrātiskas valsts pārvaldes jautājumos, cik aktīvi pilsoņi viņi grasās būt un vai apzinās pilsoņu līdzdalības nozīmi valstiskos procesos. Testā bija 88 jautājumi. Aptaujā, kurā noskaidroja skolēnu attieksmi pret sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, bija 179 jautājumi.

Pētījuma ietvaros Latvijā tika anketēti un testēti 3224 astoto klašu skolēni 147 skolās – 106 latviešu, 38 krievu un trīs divplūsmu skolās. Atbildes tika vērtētas, piešķirot punktus. Skolēni, kas ieguvuši vismaz 563, tikai ieskaitīti augstākajā – A kompetences līmenī, seko B līmenis, kas arī tiek uzskatīts par samērā augstu, C līmenis, kas ir viduvējs, kā arī D līmenis – zems. Rezultāti nebija iepriecinoši: pētījumā iesaistīto dalībvalstu skolēni vidēji testā ieguva 500 punktus, bet Latvijas skolēni ar 492 punktiem ir zem vidējā līmeņa. Pozitīvi izcēlušies rīdzinieki un Pierīgas bērni, kuru sasniegums ir virs 500 punktiem, bet lauku skolēnu pilsoniskā izglītība izrādījusies krietni zemākā līmenī. Krievu un latviešu skolās vidēji Latvijā skolēnu zināšanas pilsoniskuma jautājumos būtiski neatšķiras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesanti, ka viens no testa jautājumiem ļoti sakrita ar šā brīža situāciju Latvijā. Tajā tika jautāts par valdības tiesībām noteikt skolēnu mācību valodu (sk. uzziņu). LU Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske pētījuma prezentēšanas dienā nevarēja pateikt, ko Latvijas skolēni atbildējuši uz šo jautājumu, taču solīja sīkāku informāciju sniegt tuvākajā laikā.

Vislabākos rezultātus pilsoniskuma testā uzrādīja Dānijas skolēni, kam sekoja Taivānas un Zviedrijas jaunieši. Atkal krietni priekšā citiem baltiešiem ir igauņi. Vēl sliktāka aina paveras, ja saskaita, cik Latvijas skolēnu ieguvuši augstākos – A un B – līmeņus. Izcilnieku ir tik maz, ka pēc šā rādītāja Latvija ierindojas 5. vietā no beigām.

Pētījuma laikā tika arī noskaidrota skolēnu attieksme pret dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, tika vaicāts, kā valsts demokrātiju ietekmē, ja vienai kompānijai vai valdībai pieder visi valsts preses izdevumi. Latvijā 10% skolēnu atbildējuši, ka tas demokrātijai nāk par labu, 36% pauda neitrālu attieksmi, bet 54% atzina, ka tas būtu slikti. Līdzīgi ir arī citu dalībvalstu rādītāji. Nez kādēļ 35% Latvijas skolēnu atzinuši, ka demokrātijai par sliktu nāk publiska valdības kritika. Kopumā secināts, ka Latvijas skolēnu paustais ir līdzīgāks nevis Ziemeļvalstu, bet gan citu postsociālisma valstu skolēnu viedoklim. Te gan jāpiebilst, ka tieši Krievijā saskaņā ar šā pētījuma rezultātiem strauji audzis pilsoniskās izglītības līmenis. Pētniece Ireta Čekse gan pieļauj, ka Krievijas gadījumā skolēni atbildējuši to, ko no viņiem sagaida, nevis to, ko domā.

59,8 procenti Latvijas skolēnu pauda uzticību valdībai, 45,6 procenti Saeimai un 39,7 procenti politiskajām partijām. Salīdzinājumā ar 2009. gada pētījumu uzticēšanās pieaugusi. Taču interesanti, ka lielāku uzticību šīm institūcijām pauduši tieši krievu skolu skolēni. Piemēram, Saeimai uzticas tikai 40,9 procenti latviešu skolu skolēnu, bet pat 58,7 procenti krievu skolu skolēni. Te gan arī jāaizdomājas: vai tiešām krievu skolu skolēni ir pozitīvāk noskaņoti vai arī atbild to, ko, viņuprāt, no viņiem sagaida. No skolēnu sniegtajām atbildēm arī secināts, ka gan skolās, gan arī ģimenēs maz runā par politisko situāciju citās valstīs.