Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. septembris, 2014
Drukāt

Zigurds Strīķis: Pilsoņu kongresa gadadienu gaidot (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Zigurds Strīķis

Trešās atmodas laikā, īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas “Helsinki – 86”, LNNK, VAK un LTF Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru. Ieceres pamatā bija igauņu iniciatīva izveidot savas okupētās valsts tiesisku pārstāvību, bal­stoties uz tiesiskās pēctecības principiem. Visā Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu komitejas, tika reģistrēti gandrīz 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu. Pilsoņu kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim. Kongress sāka pilsoņu apliecību izsniegšanu, kas apliecināja piederību Latvijas valstij.

Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības pārstāvji – profesors Ervids Grinovskis, jurists Egīls Levits, politiķis Eduards Berklavs, dzejniece Vizma Belševica, komponists Imants Kalniņš, arī daudzi tā laika un vēlākie politiķi – Aleksandrs Kiršteins, Indulis Bērziņš, Māris Grīnblats, Visvaldis Lācis, Jānis Straume, Roberts Zīle, Juris Dobelis, Einārs Repše un citi.

Savā darbībā Pilsoņu kongress iestājās par Latvijas valsts atjaunošanu uz tiesiskās pēctecības pamata, nepieļaujot jaunas valsts izveidi, kura piešķirtu pilsonību arī bijušās PSRS pilsoņiem. Pilsoņu kongress izvirzīja savu mērķi – deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju.

Bieži vien neapzināmies, kādu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā devis Pilsoņu kongress. Tas veicināja Latvijas virzību uz neatkarības atgūšanu, cenšoties nepieļaut novirzes no 18. novembra Latvijas valsts tiesiskajiem pamatiem. Kongress iestājās pret pilsonības nulles variantu. Tika atjaunota 1922. gada Satversme, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi.

Diemžēl šobrīd Pilsoņu kongresa darbība ir gandrīz aizmirsta, maz atspoguļota vēstures grāmatās un skolu programmās. Par savu saistību ar Pilsoņu kongresu klusē arī tie prominentie politiķi, kuri tajā aizsāka savu veiksmīgo politisko karjeru. Būtu nožēlojami, ja mēs atteiktos no šīs savas vēstures daļas un atstātu bez ievērības Pilsoņu kongresa ceturtdaļgadsimta jubileju. Vēl ir tik daudz ko pētīt, skaidrot un mācīt jaunatnei saistībā ar šo plašo kustību.

Tautas frontes 25 gadu jubileja tika plaši atzīmēta, jubilejas pasākumiem piešķirot 550 tūkstošus latu no valsts budžeta. Arī “Baltijas ceļa” 25. jubilejas svinības notiks ar finansiālu valsts atbalstu. Atzīmējot Pilsoņu kongresa jubileju, vajadzētu digitalizēt laikrakstus “Pilsonis” un “Pavalstnieks”, izveidot izstādi par Pilsoņu kongresu. 30. marta vakarā vajadzētu rīkot mītiņu pie Brīvības pieminekļa, bet 1. maijā – svinīgu sanāksmi Lielajā ģildē, kur notika pirmā kongresa sesija. Jāizdod Pilsoņu kongresam veltīts dokumentu, fotogrāfiju un atmiņu krājums un jārīko zinātniska konference.

Zigurds Strīķis nodibinājuma ” Pilsoņu kongresa fonds” valdes dalībnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Strīķis nesaprot , ka jārunā par 1993.gada 18.februāra nakts N O Z I E G U M U, kad Komunisti un čekisti izdzina visus patriotus no Māmuļas.

    Jo PK atrašanās vieta un darbības mērķi atbilda Rīgas Latviešu Biedrības mērķiem.

    Tā tautai un latviešiem atņēma Māmuļu – latviskuma centru !

    Viltus biedrība, ko radīja vēlāk KGBisti nepieļauj 1938. gada likumīgos statūtus. Bandīti saimnieko nesodīti valstī jau 23 gadus.

    Tā izolēja PK un iznīcināja RLB.

    Lasiet manas publikācijas netā!

  2. Priekš pilnīgākas ainas varētu piemiņas pasākumu sākt, atceroties “patriotisko” PK vadoņu aicinājumu 1990.g. janvāra karstākajā brīdī iet mājās no barikādēm, kur notiekot “karnevāls”.

  3. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Esmu viens no Pilsoņu kongresa aktīvistiem. Izsniedzu pilsoņu apliecības kā konkrētajās telpās, tā arī organizējām darbavietas atklātās vietās parkos un sabiedriskās vietās. Bija ļoti liela atsaucība un praktiski nebija nekādu ļaundabīgu rīcību, jocīgu gan. Bija viens dīvainis, kurš nāca reģistrēties katru dienu vairākas reizes. Nepierasti bija, ka pēc šīm aktivitātēm vēl vismaz pāris gadus mani ielās sveicināja nepazīstami cilvēki. Laikam tie bija tie, kas reģistrējās. Esmu lepns par paveikto un pateicīgs katram, kurš toreiz piedalījās šī svarīgā Latvijas dokumenta saņemšanā un arī tiem, kas ziedoja savu laiku un, demonstrējot iekšēju personīgo drosmi, tās izsniedza.

  4. Vai vēlēsim par šiem noziedzniekiem ? —https://www.youtube.com/watch?v=_Fb2cuocXM4

  5. Beidzot kāds vārds par Pilsoņu kongresu! Ja ne PK, tad te būtu “nulles variants” un varbūt tad mēs te sarakstītos divās valodās…

  6. Stāvēju rindā un reģistrējos.

  7. Mjā, Tautas fronte piesavinājusies sev visus nopelnus. Neaizmirsīsim – kopā ar pārkrāsojušamies komunisteļiem, kas vēl tagad (pagaidām) gozējas varas saulītē. Ticu – atdzims 1918. gada Novembra valsts!

  8. Kādēļ Štrīķa portretam ir tik “dīvains” fons?

  9. Nav jau ko brīnīties Atbildēt

    Slēpta tiek pat informācija par veselības apdrošināšanu citās ES valstīs un pirmskara Latvijā!

  10. Laikrakstā “Pilsonis” (Vēlāk”Pavalstnieks”) mēs vēl šodien varētu atrast daudz ko pamācošu par tā laika notikumiem!

  11. Pilsoņu kongress nav aizmirsts, bet viss ar to saistītais tiek apzināti noklusēts.

  12. PILONĪBU VAJADZĒJA piešķirt tikai reģistrētiem kandidātiem!

  13. “Baļķa” nesēju skaits ar katru gadu palielinās un palielinās…..

    • Līdz šim ir runāts tikai par tiem, kas baļķi nesa no kreisās puses – LTF, Augstākā padome, barikādes, bet noklusēts par baļķa nesējiem, kuri nesa tā labējo pusi – VAK, LNNK, Neformālā Tautas fronte, “Helsinki-86” Rīgas nodaļa, Pilsoņu Kongress, Latvijas Republikāņu partija.

Draugiem Facebook Twitter Google+