Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

26. oktobra vakarā 15 Latvijas pilīs un muižās notiks nakts pasākumi (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jūgendstilīgā Pelču pils


Viena no akcijas dalībniecēm ir arī Pelču pils netālu no Kuldīgas, kur šobrīd saimnieko internātskola bērniem ar īpašām vajadzībām un pagasta pārvalde. Fon Līvenu dzimta pils projektu pasūtījusi arhitektam V. Neimanim. Tā celta 1903./1904. gadā un uzskatāma par vienu no pirmajām Latvijas muižām, kurā jūtama jūgendstila ietekme un moderni risinājumi plānojumā. Tomēr interjeru apdarē un kāpņu telpas elementos vēl jūtama neo-renesanses ietekme. Pils pagrabiem bijusi moderna meliorācijas, ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures sistēma Kuldīgas novadā. Firsta vajadzībām ierīkota vingrotava un vannasistaba ar iegremdētu baseinu.

Pirmais stāvs ticis izmantots muižas īpašnieku vajadzībām. Pils rietumu stūrī ir plaša bibliotēka, kas ir viena no pils skaistākajām telpām ar centrālapkuri apsildāmiem grāmatu skapjiem un balkonu ar greznām vītņu kāpnēm uz to. Pils otrais stāvs izmantots viesu vajadzībām – viesistabām, fotografēšanas telpām, izejai uz plašo balkonu –, bet pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve, vīna un sakņu pagrabi, noliktavas.

“Sestdienas vakarā no plkst. 20 līdz 22 iziesim ekskursijā pa piecām pils stacijām pirmajā un otrajā stāvā, kurās varēs izzināt vēsturi, darboties radošajās darbnīcās, fotografēties un, kas zina, varbūt bēniņos piedzīvot arī kādu pārsteigumu. Beigās dosimies uz pagrabiņu – kādreizējo klēti un ledus pagrabu –, kur būs iespēja baudīt karstu sakņu zupu,” stāsta Pelču pagasta tautas nama vadītāja Edīte Krasnopa. “Ja kāds nepaspēs uz sākumu, tas nekas, jo pie ieejas pilī varēs saņemt maršruta kartes un darbinieki norādīs, ko meklēt.”

 

Slīcinātie pīrāgi 
Spāres muižā


Talsu novada Ģibuļu pagastā starp Gulbju un Spāres ezeru atrodas Spāres muiža, kas tikai šogad atguvusi savu vēsturisko nosaukumu. Muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad to apsaimniekoja fon Penkofsku dzimta. Pēc tam muižas īpašnieks bijis Lēmanis Sparre, no kura uzvārda atvasināts latviskais nosaukums. Vēlāk īpašums pārtapa par kroņa muižu – valsts īpašumu, ko 1798. gadā Krievijas cars Pāvils I uzdāvināja galma padomniekam Karlam Juliusam fon Šubertam, kura dzimta te saimniekoja līdz pat agrārajai reformai 1920. gadā.

Pašreizējā Spāres muižas ēka celta 1790. gadā, kad valdījis bargs, pret dzimtcilvēkiem nežēlīgs kungs Grotenburgs, kura īpašumiem pat baznīckungs nevēlējis svētību, un drīz vien barons arī savu zemi pazaudējis. 1905. gada revolūcijas laikā muiža nopostīta, bet atjaunota kā vienstāva mūra celtne ar augstu cokola stāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma un kas ierakstītas kultūras pieminekļu sarakstā. Pie ēkas piekļaujas savdabīga plānojuma parks – viens no skaistākajiem muižu parkiem Kurzemē, kur aug 17 svešzemju koku un krūmu sugas, tostarp diž-ozols un dižkļava.

“Kopš pagājušā gada Spāres muiža ir nodota tautas nama pārziņā un dažādos pasākumos to jau apmeklējuši vairāk nekā 4000 cilvēku. Leģendu naktī ciemos gaidām visus, kas darbos izsmelti, ikdienas nomākti, laimes lutināti, skumju pārņemti, prieka un enerģijas pārpilni, inteliģentus romantiķus, kritizētājus un arī tos, kuriem šajā vakarā nav kur iet,” aicina Spāres tautas nama vadītāja Tabita Kalniņa.

“Līdz pusnaktij paspēsim novadīt divas ekskursijas plkst. 20 un 22. Izstaigājot muižu no pagrabiem līdz bēniņiem, vēstures stāstus papildinās praktiska darbošanās muižas ķēķī, kur gatavosim slīcinātos kliņģerus un malsim pieneņu saknes, burkānus, cigoriņus un ozolzīles kafijai. Slīcinātie kliņģeri ir pēc senas muižas receptes no īpašas mīklas cepti pīrāgi, kurus pirms cepšanas iemērc ūdenī un gaida, kad tie uzpeldēs. Lai cepšanas procesu paātrinātu, mīklu muižas saimnieces jau būs sagatavojušas. Nākot ciemos, jābūt gataviem uz visu ko, jo muižas bēniņos apskatāmas ne tikai senas lietas, piemēram, dažādu krānu kolekcija, bet dzīvo arī kukaiņi, rāpuļi un citas dzīvas radības. Var gadīties, ka redzēsim arī spokus, jo mums tāpat ir savs stāsts par nelaimīgu mīlestību. Kopš muižas vaļņa arka, kurā bijusi iemūrēta meitene, gājusi zudībā, Baltā jaunava ir pārvākusies uz muižas telpām. Ja “debesis būs vaļā”, piedāvāsim arī pastaigas parkā.”

Spāres muižas apmeklējumam Leģendu naktī kabatā jāieliek līdzi viens lats.

 

Ciemos pie 
Krāslavas pils spoka


Savukārt Krāslavas pilī vienīgā ieejas maksa – labs garastāvoklis. Krāslavas vēstures un mākslas muzeja speciālists Eduards Danovskis piebilst, ka ikdienā muižas telpās nemaz tik vienkārši un lēti nevarot iekļūt. Pulcēšanās piedzīvojumam plkst. 19 Krāslavas pils parkā iepretim kultūras namam. Silti jāsaģērbjas, jo apmēram stunda būs jāpavada neapkurinātās telpās un svaigā gaisā, uzzinot gan parka dendroloģisko vērtību, gan pils vēsturi.

“Grāfu Plāteru jauno pili Krāslavā sāka būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765. gadā, bet tā pabeigta 1791. gadā Augusta Hiacinta Plātera laikā. Sākumā pils būvēta baroka stilā, taču 18. – 19. gs. mijā to pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem, un mūsdienās Krāslavas pils ir vienīgā Latgalē ar šādu arhitektūras stilu sajaukumu. Līdzās pilij uzcēla vairākas saimniecības ēkas, kurās dzīvoja un strādāja grāfu kalpotāji, oranžērijas un zirgu staļļus. Padomju laikos pils iekštelpās atklāja sienu gleznojumus, kuros attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skati, kas veidoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720 – 
1778) ofortu paraugiem,” stāsta muzeja speciālists.

Viņš sola, ka pastaigas laikā ar īpaši jūtīgu aparatūru varēšot saklausīt pils spoka balsi un, ja paveiksies, varbūt Viņa Labdzimtībai pat labpatiksies parādīties. Katrā gadījumā ceļš aizvedīs līdz Karņicka kalnam, no kura varēs pārliecināties par leģendas patiesumu. “Muižnieks Karņickis bijis iemīlējies pils īpašnieka daiļajā meitā Emīlijā, taču par tālākajiem kopdzīves plāniem nevarējuši ne sapņot atšķirīgā mantiskā stāvokļa dēļ. Tad nu abi nolēmuši reizē darīt galu – Karņickis nošausies, bet Emīlija nolēks no pils balkona, un gaisa līnijā viens otru varēs redzēt. Taču sieviešu solījumiem jau nevar ticēt. Karņickis patiešām nošāvies, bet Emīlija Plātere vēlāk kļuvusi par Polijas nacionālo varoni, vadīdama poļu patriotu karaspēka vienību 1830. gada sacelšanās laikā,” atklāj Eduards.

“Ceļā, iespējams, satiksim arī Klaiņojošu mūku, kas tāpat kā spoks nespēj rast mieru zemes virsū. Šķiet, tas būs Melnais brigadieris, par kuru leģenda radusies pagājušā gadsimta 80. gados, kad notikusi pils rekonstrukcija. Strādnieku brigāde pamatīgi sadzērusies, un brigadieris aiz dusmām licis visus iemūrēt vienā no pils telpām. Veselu nedēļu tur bijušas dzirdamas vaimanas, un vēl joprojām algas dienās no pils atskanot žēli saucieni.”

Uzziņa 


Leģendu naktī durvis vēl vērs:


* Alsviķu muiža

* Cesvaines pils

* Dundagas pils

* Jaunlaicenes muiža

* Jaunpils pils

* Jērcēnmuiža

* Kukšu muiža

* Lielplatones muiža

* Piena muiža “Berghof”

* Šlokenbekas muiža

* Ungurmuiža

* Vecauces pils

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Būtu lieliski, ja raksta autors labāk orientētos ne vien muižu vēsturē, bet arī Latvijas ģeogrāfijā, tad viņš zinātu, ka ir 2 Spāres muižas un tik nemākulīgi neizmantotu internetā pieejamo informāciju un Talsu novada Ģibuļu pagasta Spāres muižai nepiedēvētu lietas, kas patiesībā attiecas uz Amatas novada Spāres muižu…

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+